Topošās māmiņas emocijas trešajā grūtniecības trimestrī

Emocijām bagāts ir arī grūtniecības trešais trimestris. Šis ir brīdis, kad sieviete gatavojas dzemdībām, tādēļ dažādas, topošās māmiņas bailes un izjūtas var paspilgtināties īpaši spēcīgi. Par to, kādas izjūtas raksturīgas trešajā trimestrī, stāsta psiholoģe Diāna Zande, arī Māmiņu Kluba semināru pasniedzēja. 

Trešajā grūtniecības trimestrī, līdzīgi kā pirmajā, grūtniecei raksturīgs dabisks emocionāls uzplaiksnījums, jo ir dabiski baidīties no dzemdībām.

Pasaulē veikts daudz pētījumu, kuros atklāts, ka bailes izpaužas ļoti dažādos veidos. Protams, galvenokārt trešajā trimestrī tās ir bailes no dzemdībām. Tātad klasiskās grūtnieču bailes, ko piedzīvo vairums topošo māmiņu, īpaši gaidot pirmo mazuli.

Bailes par to, vai es zināšu, kad sāksies dzemdības, bailes par to, vai tikšu galā ar dzemdībām un vai man sāpēs. Bailes, vai bērns būs vesels un, vai man liks darīt kaut ko, ko es negribēšu. Tas rada satraukumu. Pat tad, ja uz visiem šiem jautājumiem ir atbildēts, vienalga, kaut nedaudz, bet bailes tomēr ir.

"Ja sieviete jūtas labi, viņa varētu būt emocionāli stabilāka, turpretī, ja grūtniecība norit ne tik stabili un ne tik sekmīgi, tad topošo māmiņu var pārņem pamatotas bailes par bērniņa veselību un dzemdību iznākumu. Šajā gadījumā, pirmkārt, tas viss jāpārrunā ar savu ārstu vai vecmāti un, otrkārt, arī šīs ir brīdis, kad var doties pie psihologa. Pilnīgi noteikti, labāk ir saņemt palīdzību, nekā trupināt dzīvot ar bailēm!

Man ir bijušas klientes, kuras nāk uz konsultāciju tad, kad bērni jau ir piedzimuši un ar šiem pārdzīvojumiem strādā pēc dzemdībām. Tomēr labāk to darīt laikus!  

Ir svarīgi apzināties, ka tā esmu es, kuru pārņem dažādas izjūtas. Es esmu tā, kas dusmojas un kura šobrīd netiek galā! Iespējams, topošajai māmiņai ir par maz atbalsta. Šādā situācijā nevis jādusmojas uz apkārtējiem par to, ka neviens nepalīdz, bet pašai jāpalūdz atbalsts," pārliecināta Diāna Zande. 

Tātad pašai atklāti jāpasaka – esmu nobijusies, es nezinu, kā būs, vai es tikšu galā ar trešo bērnu. Speciāliste atklāj, ka baiļoties un ļaut sev just to, ko jūtam, ir normāli, jo bailes ir tās, kas mums saka: kaut kas nav kārtībā, pastāv kāds apdraudējums. No vienas puses dzemdības ir kaut kas jauks, bet no otras – tās savā ziņā ir arī apdraudējums. Gadījumā, ja sievietei iepriekš ir bijusi sarežģīta dzemdību pieredze, šīs bailes varētu būt lielākas.

Vēl trešajā grūtniecības trimestrī, tuvojoties dzemdībām, topošo māmiņu var mākt skumjas! Atvadas no grūtniecības, sievietes skumjas par to, ka viņa savā ķermenī vairs nenēsās mazuli. "Tam ir jāļauj izsāpēt, jo, lai tiktu pie bērniņa, no grūtniecības ir jāatvadās. Dažkārt mazuļi nevar piedzimt, jo mamma nespēj pieņemt domu, ka viņa vairs nebūs grūtniece. Reizēm ir arī bailes dzemdēt, un tās kavē dzemdību procesu," skaidro psiholoģe. 

Tuvojoties dzemdību termiņam, sievietes emocijas var "pacelt" arī tuvinieki, kuri zvana un prasa, kad būs un kā būs, un vai tad vēl nav. Šī radinieku iejaukšanās un uzbāzība topošo māmiņu uztur nemitīgā spriedzē. Jo tuvāk dzemdības, jo mīlošie radi dara vairāk, lai sieviete teiktu – viss, es vairāk negribu saņemt nevienu zvanu! 

"Tāpat jāatceras, ka grūtniecības laikā sieviete kļūst nedaudz nevarīgāka un atkarīgāka no partnera. Tā ir tāda kā sava veida regresija. Lai vairāk varētu izjust un savienoties ar mazuli, sieviete kļūst it kā ievainojamāka un jūtīgāka. Ļoti izteikti tā tas ir gan grūtniecības laikā, gan arī pēc dzemdībām. Tas nenozīmē, ka sieviete pēkšņi kļuvusi nespējīga, bet gan to, ka viņai ir vajadzīgs vīrieša vai kāda cita aizsargs, lai varētu nodoties bērniņam, kurš ir mazs un trausls. Arī sievietei šajā dzīves periodā jābūt "mazai" un "trauslai", nevis lielai priekšniecei, kura visu nokārto," tā Diāna Zande.