Tā mēs sagaidījām Maiju

Ilze Jumike
Ilze Jumike 11. janvāris 2017 15:43
295

Ir sācies auglīgais laiks, ābeles ir pilnas ābolu, tiek kulti graudu lauki, un meži ir sēņu nosēti. Esam gatavi mūsu brīnumam. Jau Jāņos aizbraucu ar mammu uz Viļņas Ikea, iegādājāmies gultiņu, pārtinamo kumodi un paklāju ar zvaigznēm. Izbraukums bija ļoti patīkams un pietika ar vienu dienu 3h 30min vienā virzienā, Audi pacieš visu, izņemot skapja izmērus – to atstājām citai reizei, un pareizi darījām, vēlāk atklāju, ka pilnīgi pietiek ar kumodi zīdaiņa drēbēm.

Augusta sākumā Vecāsmājās ar Justīni ejam gailenēs. Lasot sēnes vēders tā dīvaini glunkšķ. Pieņemu, ka tam tā jābūt, jo esmu jau milzīga izaugusi.

Koferis jau sen sakrāmēts un pirmais drēbju komplektiņš gaida meitiņu. Vēl īsti nesaprotu, kas no tā visa viņai derēs, cik liela vai maza meita būs. Un kā būs ērtāk viņu ģerbt. Mierinu ar domu, ka sliktākajā gadījumā ietīšu meitu autiņā un sedziņā.

Maijiņa piedzima ar ķeizargrieziena palīdzību pēc 26h dzemdībām Dobeles slimnīcā 6. augustā 2016. gadā 5:59 no rīta. Diena pirms Maijiņas piedzimšanas bija auglīgi lietaina un naktī nolija mans lietus- nogāja ūdeņi, no sākuma lēni pilot, bet jau ierodoties slimnīcā bija peļķe. Dobeles slimnīcā ierados ap vieniem naktī, mamma mani atveda.  Vecmāte lika uzvilkt pamperu, lai nestaigāju un nepilu. No rīta atbrauca Aigars, kas bija neaizstājams visā dzemdību un pēcdzemdību laikā. 5. augusta pēcpusdienā Vecmāte Rasma Kaminska mums ieteica iet pastaigāties, lai atslābinātos un izvēdinātu galvu un, iespējams, pasteidzinātu dzemdību gaitu. Kopā ar Aigaru pastaigājāmies tuvējā parkā pie slimnīcas, pāri pa ielu – pie katras kontrakcijas kļuva slikti, pie dažām tik slikti, ka nācās pievemt parku vairākas reizes. Lietus sāka līt aumaļām, stāvējām zem koka, ar cerību turpināt pastaigu, jo ārā bija tik labi, vismaz man. Tomēr lietus nerima un devāmies iekšā. Sākās nakts, mazliet tveicīga un ar negaisu. Katra kontrakcija bija ārkārtīgi sāpīga muguras daļai, vienīgais mierinājums bija poza uz bumbas dušā ar karstu ūdeni, tā, lai ūdens tek uz leju pa muguru. Kontrakciju starplaikos atslēdzos. Tonīšu mērīšana bija nepanesama guļamās pozēs dēļ. Naktī ap trijiem, kad beidzot bija pilns atvērums, vecmāte pēc pārbaudes konstatēja, ka būs nepieciešams ķeizargrieziens. Mani sagatavoja operācijai. Operēja dr. Zaļaiskalna. Operāciju zālē dzirdēju Maijiņu pirmo reizi, tā dobji brēcam, viņu atnesa man sabučot, jautādu satītu kunkulīti un veda pie Aigara uz palātu. Maija piedzima 3900g un 56cm gara.  Drīz arī es pievienojos viņiem 5. palātā. 12h man bija jāpavada guļus, pēc pirmājām stundām sāku domāt, kā pabarot meitiņu, neviens neko nebija teicis, vai viņa ir pabarota ar pudelīti vai modināt un likt pie krūts? Kā var pielikt pie krūts guļot? Aigars pasauca no māsu posteņa bērnu māsu, lai parāda, kā bērnu pabarot, jo baidījos, ka meita var nomirt badā.

Slimnīcā mūs apciemoja abas omes un Andrejs. Maijiņai bija biezi, gari un tumši mati.Visu laiku turēju logu ventilācijas režīmā, jo savādāk tas karstums palātā bija neizturams. Tagad par to atceroties, vairs nebūtu tik drosmīga un baidītos, lai meita netiktu sapūsta. Barošana bija ļoti neērta, guļot barot tā arī neiemācījos, baroju sēžot uz krēsla, saceļot kājas gultā, un noliecot muguru. Pirmo nakti mājās tā sāpēja spranda, ka gulēju uz atpūtas krēsla, jo nevarēju apgulties plakani kā sāpēja spranda.

Otrdien (pēc 3dienām) mums atļāva doties mājās. Aigaram tā bija viena no 2 brīvdienām Augusta mēnesī, ļoti priecājos, par vīra klātbūtni dzemdībās.

Mājās mūs veda ar sarkano Audi. Un Aigars man bija sarūpējis skaistu rožu pušķi. Ome bija sasējusi rozā balonus pie auto un mūsu istabā.

Tagad katru dienu skatos uz savu brīnišķīgo čiepu un izbaudu BKA katru dienu.

KONKURSS: aicinām dalīties arī tevi savā DZEMDĪBU stāstā!

20170111093845-61200.jpg

 



Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Santafee 11. janvāris 2017 17:32

Sveicam māmiņu pulciņā, stipru veselību, izturību jaunajiem vecākiem (L) !