Dzemdību stāsti: Kā pasauli ieraudzīja mūsu abi dēliņi

Bija diena pirms noliktā datuma- 19.augusts. Naktī biju slikti gulējusi, pamodos, paēdu un sapratu, ka jāiet vēl pagulēt, bet tad ap 10:00 sāku just kontrakcijas, kas bija spēcīgākas par viltus kontrakcijām, kas mani mocīja jau vairākas nedēļas. Aizejot uz tualeti, secināju, ka sākusies asiņošana. Sāpes tajā brīdī bija ik pēc 10  minūtēm. Nobijos, jo mājās biju viena, tāpēc zvanīju ātrajiem un viņi mani nogādāja dzemdību namā. Tur mūs jau sagaidīja arī mans vīrs. Sāpēs bija jau ik pēc 5 minūtēm.

 

Apskatē secināja, ka ir 3,5 cm atvērum,s un sūtīja mani uz dzemdību istabu. Vairākas stundas pārelpoju sāpes, sēdēju uz bumbas, staigāju, bet kā bija 4 cm, tā bija. Man ir astma un palika elpot grūti, tāpēc tika izlemts par labu epidurālajai atsāpināšanai. Kad iedarbojās atsāpināšana, kļuva labāk, un tajā brīdī likās nereāli, ka tūlīt jau mazais brīnums piedzims.

Pēc laiciņa joprojām atvērums bija tikai 4 cm, tāpēc tika nolemts par labu ūdeņu pārduršanai. Tad ātri vien bija sasniegts 10 cm atvērums. EA man vairs nelaida, ļāva pašai just sāpes.

 

Plkst. 23:40 sākās izspiešanas posms, bet ātri vien kļuva skaidrs, ka bērniņam vajag palīdzēt, tāpēc tika veikts iegriezums starpenē, bērniņu vairākas reizes mēģināja dabūt ārā ar vakuumu, taču diemžēl bez rezultātiem. Tajā brīdī kritās toņi bērniņam, tāpēc man tika ielaista tā pati atsāpināšana, kuru laiž pie ķeizara, un mazais ar stangām tika izvilkts ārā. Uz sekundi uzlika man uz punča, tad paziņoja, ka piedzimis puika 3,4 kg smags un 53 cm garš, un mazulīti aizveda uz intensīvās terapijas nodaļu.

Pirmajā brīdī man bija šoks par visu notikušo, bet es sirdī zināju, ka viss ir un būs labi.

 

Trešās dienas vakarā mazais bija jau pie manis, bet no dzemdību nama izrakstījāmies 7. dienaā. Pēc ārstu teiktā, mums klāt stāvējis pats Dievs. Bet nu dēliņa ir 1,8 gadi un par dzemdībās piedzīvoto liecina vien rētiņa uz galviņa, bet sliktais ir palicis tikai atmiņās. 

Bija 2 dienas pirms noliktā datuma. Tajā vakarā vēlējos atslābināties- iedzēru 1 karstvīna glāzi, iegāju vannā. Pateicu paldies savam organismam, parunājos par bērniņu, jutos ļoti labi. Brīdī, kad apgūlos gultā, momentā sajutu pirmo kontrakciju. Sākumā tās bija ik pēc 15 minūtēm, tā 3 reizes. Tad ik pēc 10 minūtēm. Un tāpat kā ar pirmo bērniņu, sākās asiņošana, bet biju mierīga un zināju, ka viss ir ta kā tam vajag būt.

 

Tajā brīdī jau bija tuvu pusnaktij un teicu vīram, ka viss ir sācies. Zvanījām viņa mammai, lai nāk pie Edvardiņa, vecākā brālīša, jo mēs brauksim. Zvanīju vecmātei Līgai Kalniņai, ar kuru man bija līgums. Mājās esot kontrakcijas ļoti strauji saīsinājās un bija ļoti spēcīgas. Dzemdību namā ieradāmies ar kontrakcijām jau ik pēc 2 minūtēm un ar 8 cm atvērumu.

 

Šķita, ka viss rit skaisti un tūlīt mazais būs ar mums. Tā pārelpojām kontrakcijas visi kopā- es, vīrs un vecmāte. Bet tā kā atkal sākās problēmas astmas dēļ, izlēmām par labu EA, jo 2 h laikā atvērums nebija mainījies. Pēc EA saņemšanas, pēc brīža jau bija 9cm un pārdūra ūdeņus. Kad bija pilns atvērums, sākām izspiešanu.

 

Ātri vien bija skaidrs, ka nekas nebūs vienkarši, jo mazo solīja ļoti lielu, un mans augums ir 155 cm. Tāpēc tika pieaicināts ārsts, kurš teica, ka 2 h varu mēģināt pati piedzemdēt, bet pēc tam gan jāķeizaro. Es biju mierīga, jo zināju, ka esmu labās rokās. Beidzās EA iedarbība un spiedu, cik spēka, bet mazais negāja cauri. Izmēģinājām dažādas pozas un visu iespējamo, bet tad kļuva skaidrs, ka mazulītis ir man par lielu. Tad man ielaida vēl vienu EA dozu un devos uz ķeizaru. Tur pēc brīža no punča izcēla manu Martiņu- 4,4, kg un 55 cm. Bērniņu uzlika man uz krūtīm un es apraudājos, tā bija liela laime. Pēc pāris stundām jau bijām visi kopā istabiņā un izrakstījāmies 4. dienā. 

 

Lai arī pirmās dzemdības bija traumējošas, ātri vien izlēmām, ka vēlamies otru bērniņu. Pēc otrajām dzemdībām palikusi laba pēcgarša, jo biju mierīgāka un bija laba sadarbība ar vecmāti. Pirms otrajām dzemdībām tika domāts, vai ļaut man pašai dzemdēt, vai sutīt uz plānveida ķeizaru, gan mana mazā auguma dēļ, gan pirmo dzemdību un astmas dēļ. Es pati gribēju mēģināt otreiz un arī mēģināju. Zinu, ka tad, ja mums būs 3.bērniņš, visdrīzāk tiks plānots plānveida ķeizars, 

 

Jebkurā gadījumā visam iet cauri bija tā vērts, jo bērni ir mans lielākais sasniegums un esmu lepna 2 dēlu māmiņa. :)

 

Edvarda Jāņa un Marta mamma