Sievišķīgas vājības un stiprības grūtniecības laikā

Sievišķīgas vājības un stiprības grūtniecības laikā

30. Aug 2013, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Grūtniecība maina visu – tā, kā bija, vairs nebūs nekad. No vienas puses tā ir tik dabīga dzīves sastāvdaļa – palikt stāvoklī, iznēsāt bērniņu, mīlēt un audzināt viņu – ļoti daudz sieviešu to vēlas un kādā dzīves posmā tas šķiet tik pašsaprotami.

Mums visām ir savi priekšstati par to, kā bērni jāaudzina, kāda ir laba mamma un ko mēs savam bērnam „nekad negribētu nodarīt”. No otras puses - grūtniecība, dzemdības, bērnkopība ir saistīta ar milzīgu neziņu, jo tā ir pieredze, ar kuru sastopamies pirmo reizi tikai tad, kad tā jau ar mums notiek, tai nav iespējams sagatavoties, uztrennēties vai nodrošināties. Kad gaidām mūsu pirmdzimto, neziņa par visu, kas mūs sagaida, ir milzīga, īpaši nomoka jautājumi par mūsu fizisko ķermeni: kāda ir sajūta, kad bērns dzimst, vai sāp un cik ļoti, vai ir iespējams sev kaut kā palīdzēt, kā var palīdzēt atbalsta persona dzemdībās?

Runājot par fizisko ķermeni, Kundalinī jogas tradīcina uzskata, ka dzemdībām ir iespējams gatavoties un to ir arī nepieciešams darīt. Tas nenozīmē, ka, praktizējot Kundalinī jogu, ir iespējams savas dzemdības pasūtīt. Gatavošanās notiek daudzos līmeņos. Mana mīļā vecmāte, Rudīte Brūvere, uzskata, ka katrai sievietei iekšā ir zināšana, kā bērniņu iznēsāt, dzemdēt un audzināt. Arī jogi domā tāpat un piedāvā konkrētus instrumentus kā šai zināšanai piekļūt. Viens no šādiem instrumentiem ir „ceļš pie sevis” jeb patiesās sevis iepazīšana, un tā var notikt caur jogas praksi – vingrojot, izpētot savas varēšanas un nevarēšanas, trenējot noteiktas muskuļu grupas un izpētot, kas ir un kas nav ērti – tas viss palīdzēs dzemdībās (un pēc tam).

Otrkārt, Kundalinī joga stiprina, dziedē un rūda nervu sistēmu, un tas ir neatsverams balsts ikvienai. Tomēr pats svarīgākais - joga māca kā meditēt, un tas ir tas īstenais ceļš pie sevis, kas ne vien ved jauno māminu pie savas zināšanas, bet, kā jogi uzskata, veido arī saikni ar vēl nedzimušo bērniņu – pirmās savstarpējās attiecības. Sieviete grūtniecības laikā ir īpaši inuitīvi spēcīga, tas ir pats lielākais grūtnieces spēks, ja tā var teikt. Pēkšņi daudzas problēmas škiet pavisam viegli risināmas, vai risinājumi pēkšņi paši „atnāk”.

Daudzas sievietes ļoti baidās no dzemdībām, jo tās gan subjektīvi, gan objektīvi ir saistītas ar dzīvības noslēpumu. Ir daudz stāstu, kuri ir pārspīlēti negatīvi, bet gaišu un reālu stāstu ir krietni mazāk. Mana pieredze rāda, ka šīs bailes ir pārvaramas, iegūstot informāciju, runājoties ar citām sievietēm, kā arī meklējot savus spēka un iedvesmas avotus.

Sieviete savu ķermeni „atdod” bērnam, lai viņš vai viņa 9 mēnešus varētu tajā augt un attīstīties – šī pieredze daudzām sievietēm šķiet bailīga. Un tas ir labi saprotams, vai ne? Dzemdības ir šīs sajūtas kvintesence – tad mēs pilnībā atveramies, lai ļautu šajā pasaulē ienākt mūsu bērniņam, un ir vajadzīga gan mīlestība, gan spēks, gan drosme, lai ļautu šim procesam notikt. Paļāvība un ļaušanās ir labie „ceļa vārdi” sievietei dzemdībās, tomēr tie ir krasā pretrunā ar stiprās un modernās sievietes dzīves attieksmi, ka tā īsti paļauties var tikai uz sevi. Atbalsta persona dzemdībās ne vien atvieglo sadzīvisku jautājumu risināšanu, bet dod galveno, kas šajā brīdī sievietei ir nepieciešams, – apziņu, ka viņa to var un dara ļoti labi, kā arī drošību, ka viņa var ļauties un ka kāds viņai noteikti palīdzēs. Ka viss ir droši un labi, neatkarīgi no tā, vai dzemdības notiek slimnīcā vai mājās un kad tur ir veikts remonts.

Dzemdības var kļūt ne vien par to īpašo mirkli, kas pasaulē ienāk mūsu bērniņš, bet arī mirkli, kad mēs topam pavisam citas – mēs esam ieguvušas pieredzi, ka mēs to varam! Tas ir kā sievišķības eksāmens, kuram ir iespējams gatavoties, savukārt šī sievišķības pieredze pavadīs mūs visu atlikušo mūžu. Ja spējam dzemdībās paļauties uz savu iekšējo zināšanu, turklāt blakus mums ir kāds, kurš mūsu paļāvību sargā, tad mums ir visas iespējas kļūt par pavisam citu sievieti: daudz stiprāku, sievišķīgāku un pašapzinīgāku. To novēlu!

  Agnese Guļāne, Kundalinī jogas skolotāja

Vairāk par jogas centru lasi šeit!>>