Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Ik pa laikam ļoti interesē papētīt to, cik dadz mazuļi mūsu valstī piedzimst ik mēnesi. Salīdzināt, kas notiek ar mums - Latvijā pēdējo gadu laikā, jo ne tikai cilvēki nolemj pamest valsti un savu ikdienu iekārtot tur, kur finansiāli "siltāk", kur finansiāli labvēlīgāk, bet arī mazuļu skaits katru gadu sarūk.
Valsts vīri lemj par pabalstu palielināšanu, lemj par dzimstības veicināšanu,bet viss šis ir tikai lemšanas un filosofēšanas līmenī. Ja runā par pabalstiem, izteikšu savu viedokli no personīgās pieredzes - katrs eiro, ko mums ieskaita, ir eiro, kas tiek novirzīts bērnu papildus pulciņiem, tiek novirzīts bērnu atpūtai un izklaidei. Jo vairāk valsts piedomātu par šiem pabalstiem, jo vairāk es varētu atļauties dažādus papildus pulciņus, kino, teātrus, biežāk varētu 3+ doties atpūtas braucienos. Ja šo visu parēķina, tas spēlē nozīmīgu lomu. Parēķiniet, cik maksā katru bērnu, ja tie ir trīs un vairāk izvadāt uz pulciņiem, maksāt par pulciņiem, nodarbībām, nerunājot par dienas naudām katram skolai, plus apģērbs, pārtika, medikamenti, veselības aprūpe, jo pa lielam, ja nevēlies gaidīt pēdējo stundiņu, viss šeit ir par maksu un, ka katru mēnesi vismaz viens no bērniem jāaizved uz maksas konsultāciju, naudiņa "ripo"... Vēl ļoti svarīgs faktors ir atpūta - teātri, muzeji, kaut vai vienkārši pusdienas ārpus mājas. Cik tas maksā ģimenei ar 1 bērnu un, cik tas izmaksā ģimenei ar trim un vairāk bērniem. Kāds ir atbalsts daudzbērnu ģimenēm ejot uz muzejiem, teātriem? Ja Igaunijā daudzbērnu ģimene maksā tikpat par muzeju, cik ģimene ar vienu bērnu, tad Latvijā šīs atlaides ir "smieklīgas" 2-3eiro uz kopējā fona. Bieži vien pat atpūtas piedāvājumi nav pieejami ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Pirms kāda laika vēlējos iegādāties ģimenes piedāvājumu kādā no labi pazīstamām viesnīcām Latvijā, piedāvājums jau skanēja burvīgi 79eiro ģimenes numuriņš, bet, ja bērnam ir vairāk kā 15 gadi, viņš vairs pie ģimenes neskaitās, jāpērk vēl viens papildus numurs šim lielajam bērnam par 69eiro. Tad, lūk, mīļie, ja ģimene ar 1-2 bērniem var izmantot piedāvājumu un atpūsties par 79eiro, tad ģimene jau ar trim bērniem to darīs tuvu *2.
Un jautāsiet, kādēļ cilvēki nesliecas par labu kuplām ģimenēm. Protams, ir atsevisķi gadījumi, kad bērni tiek "ražoti", lai saņemtu šos pabalstus un tas ir kā naudas pelnīšanas veids, bet vienmēr jau būs šie negatīvie piemēri.
Palūkosimies, kā esam aizvadījuši 2017.gadu mazuļu dzimstības jomā. Nevienā no mēnešiem nav piedzimuši virs 2000 mazuļiem, kā tas bija vēl 2015.gadā atsevišķos "labajos" mēnesos. Visauglīgākais mēnesis aizvadītajā gadā ir bijis augusts, kad Latvijā piedzimuši 1985 mazuļi. Tendences pa mēnešiem gan vēl saglabājas, kad vairāk dzimst vasarā - jūlijā,augustā, bet vismazāk - decembrī, janvārī, februārī. Aizvadītā gada decembris ir bijis pavisam kluss, vismazāk dzimušo mazuļu mēnesis visa gada laikā. Ja janvārī un februārī tie bija 1671 un 1557 bērniņi, tad decembrī šis cipars nu jau 1481. Vairāk kā 10% mazāk, nekā 2016.gada decembrī un gandrīz 20% mazāk, nekā 2015.gada decembrī.
Kas būtu jādara, lai veicinātu dzimstību? Manuprāt, jāļauj cilvēkiem normāli dzīvot savā valstī. Es nevēlētos nosodīt aizbraucējus, zinu, ka iemesli tam ir bijuši dažādi. Arī mūsu ģimenē, lielākā daļa no māsīcām, brālēniem, draugiem, ir ārpus Latvijas un 90% no viņiem vēlētos atgriezties, bet apzinoties situāciju šeit, ir spiesti dzīvot citā valstī, jo tur var dzīvot, ne tikai izdzīvot. Latvijā dzīvot ir dārgi - algas uz izdevumu fona ir smieklīgas, bet pārtika, apģērbs, elektrība, īres, komunālie utt. ļoti līdzīgi kā citur Eiropā.
Kam, jūsuprāt, būtu jāmainās, lai veicinātu dzimstību Latvijā, lai veicinātu izbraukušos pakot koferus un braukt mājās? Kas ir tie faktori, kuri ļautu arī Jums nosliekties par labu vēl kādam mazulim ģimenē?
Vispār jau daudzi darba devēji skatās ar aizdomām un sievietēm ar maziem bērniem. Lai kā man to negribētos teikt, bet pamatoti. Jo LV slims bērns Latvijā 99% gadījumu ir sievietes atbildība un sieviete būs tā, kura ņems slimības lapu bērna slimošanas gadījumā. Un ja mazu bērnu ir trīs vai vairāk..... Latvijas sievietes nav gatavas dalīt savu atbildību par šo ar bērnu tēviem.
Savukārt algu lielums (lasīt neliels attalgojums) bieži vien liedz izmantot aukles pakalpojumus. Savukārt augstais pesionēšanās vecums liedz par auklēm nepieciešamības gadījumā izmantot vecvecākus.
Veikalu cenām savā ziņā ir loģisks izksiadrojums - LV ir ārkārtīgi maz iedzīvotāju, respektīvi vienu konkrētu preci var pārdot ļoti mazā apjomā salīdzinot piem. ar Vāciju + nodokļu politika. Rezultātā daudzi iepērkas ārpus LV robežām un tas šo tirgu padara vēl mazāku un līdz ar to preču cenas lielākas.
Jā, te viss sākas ar darba vietām un cienīgu atalgojumu. Un ne jau labu atalgojumu tikai speciālistiem,bet arī normālam cilvēkam. Ne visi var būt priekšnieki. Kādam jāstrādā veikalā,kādam skolā , kādam varbūt jātīra iela,bet par savu darbu ir jāsaņem alga ar ko var dzīvot .
Te jāpiekrīt lauvinjai,ka daudz kas tiešām tiek darīts,bet vēl daudz kas jādara.
Man ļoti patīk,ka ir reāls atbalsts daudzbērnu ģimenēm- ēdināšana dārziņā, nodokļi mazāki, atlaide elektrībai. Bet daudz kur vēl tas jāuzlabo- jo ieejas biļetēm atlaides tiešām ir smieklīgas .
Un lai vai kā, vēl ar vien uz cilvēku ar trim un vairāk bērniem skatās ar aizdomām....
Vēl mūsu valstī ir nenormālas cenas apģērbam,apaviem un citām šāda veida precēm. sNesaprotu,kāpēc tik ļoti atšķiras cenas. Tāpēc es ļoti daudz ko nepērku Lv ,bet sūtu no internetveikaliem citās valstīs,jo pat ar piegādes izdevumiem ir stipri lētāk!
Manuprāt, varētu arī bērnu pabalsts no tā viena gada vecuma nebūt, lai tikai pieejama medicīna bērnam tūlīt un tagad, lai izglītība pieejama bezmaksas, tajā skaita arī augstākā izglītība un pats galvenais, lai ir darba vietas par tiešām labu atalgojumu.
Bet ir arī jāņem vērā tas, ka laiki ir mainījušies un daudzi vēlas studēt, veidot karjeru un tikai tad ģimeni. Un par aizbraukušajiem - ja viņiem šeit nav darbs un alga pa kuru var dzīvot nevis izdzīvot, tad tie aizbraucēji nebrauks atpakaļ, jo pabalsti nemotivē cilvēkus, bet darba vietas ar atalgojumu gan.
Nav tik traki ar viņiem, cik dažus zinu, 25-30gadniekiem Ķīnā diezgan daudziem ir brāļi un māsas, parasti 2 bērnu ģimene. Bet viņi paši grib baudīt dzīvi un veidot karjeru.
Bet tepat Eiropā jau skaitās daudz, ja ir 2 bērni.
Ķīnai cita problēma - vienīgie bērni ģimenē liela daļa, kā izrādās nemāk un negrib veidot ģimeni un radīt bērnu.....
Kurās valstīs tad ir tā milzīgā dzimstība? Visā Eiropā un citās attīstītajās valstīs dzimstības rādītāji ir zemi. Nu jau pat Ķīna meta malā savus ierobežojumus, jo jaunā paaudze nemaz tik naski ģimenes neplāno.
Tā kā aizbrauc daudzi tieši tajā vecumā, kas vislabvēlīgākais bērnu radīšanai un ģimenes veidošanai, atlikušajiem būtu jārada bērni ar dubultu sparu. Diemžēl tā nenotiek.
Tas, kas valstij būtu jādara - jārada iespēja nopelnīt cilveķa cienīgus ienākumus (piedodiet, bet nevar cerēt, ka cilvēki spēs savilk galus ar minimālo algu un varēs atļauties izaudzināt bariņu bērnu un jā, visi nav un nebūs uzņēmēji). Pozitīvi - valsts garantētais mājokļu kredīts, bet arī te, skat. pirmo punktu, bez tā tāpat nesanāks.
Reāli taustāmas sakārtojamas lietas, kas būtiski atvieglotu situāciju:
- tiešām bezmaksas veselības aprūpe bērniem ar iespēju tikt pie speciālista nevis kaut kad un kaut kā, bet tad, kad tiešām tas ir nepieciešams, ieskaitot rehabilitācijas un vakcināciju (ērces ir bieži sastopamas, bet pamaksā tikai daļai).
- bērnu dārzu pieejamība - ir uzlabojusies, bet vēl ir iespēja, tāpat vajadzētu nodrošināt bērnu dārzos bezmaksas ēdināšanu;
- interešu izglītības pieejamība - jā daudz ko pašvaldības jau dara, bet vēl ir iespēja pilnveidoties, gan atmetot dalības maksu, kur tāda joprojām pastāv, gan ieviešot pulciņus tādos virzienos, kur interešu veicināšana ir nepieciešama valstiski - dabas zinātnes, programmēšana, robotika, ķīmija, fizika;
- nodrošināt vismaz sākumskolā visās skolās pagarinātās dienas grupas līdz pl. 18:00 ne tikai kā pieskatīšanas funkciju, bet arī palīdzēt bērniem izmācīties (ir vietas, kur tas jau sekmīgi notiek);
-skolās un bērnu dārzos rast iespēju bērnus izglītot apmeklējot muzejus, koncertus, izrādes;
Īstenot augstāk minētās lietas būtu daudz nepieciešamāk, kā piemest pāris eiro pabalstam.