SABĪNES BLOGS: Nosapņoju precīzu dzemdību datumu

Sveikas, meitenes! Šodien manai punča iemītniecei jau 31 nedēļa. Viņa sver aptuveni 1700-1800gr un ir apmēram 400-420mm gara. Līdz dzemdībām vēl tieši 9 nedēļas. Pēc būtības, vajadzētu sākt gatavoties dzemdībām.

Principā, tieši ar to mēs tagad arī nodarbojamies. Visu septembri stabili divas reizes nedēļā eju uz MK lekcijām, pēdējās divas nedēļas ir izstrādājies pat grafiks - pirmdien un piektdien vakarā mēs ar vīru esam MK.

Tagad kā reiz ir labākais laiks, lai saņemtu praktisku informāciju par sagatavošanās dzemdībām un mazuļa aprūpi. Tā kā man ir vienalga, kādā valodā saņemt informāciju, es apmeklēju lekcijas gan latviešu, gan krievu valodā, un iesaku to arī citām mammām.

Ja atskatās atpakaļ, tad mēneša laikā mēs ar puncīti esam apmeklējuši šādas nodarības Māmiņu Klubā:

• Dzemdību sagatavošanas kursi (krievu val. grupa)
• Elpošana un dzemdību pozas pie Klaudijas Hēlas (latv.val.)
• Ģimenes dzemdības pie Alikas Sorokinas
• Grūtnieču diena: slingi, šūpuļdziesmas, meditācija (latv.val.)
• Topošo vecāku hendlings pie Kristīnes Stalīdzānes

Paralēli apmeklēju arī grūtnieču vingrošanu pie Katrīnas Puriņas, mēnesī 2 reizes esmu bijusi. Vienkārši tā sanāk, ka manai ginekoloģei pieņemšanas diena ir tieši pirmdienās, un tāpēc ne vienmēr pagūstu atnākt uz nodarbību.

Ļoti gaidu jogu, jau esmu sailgojusies pēc Tatjanas un labās fiziskās slodzes, patīk, kā viņa strādā ar grūtniecēm, intensīvi, precīzi un ar dvēseli.

Un tāpat no atvaļinājuma atpakaļ ir arī mana mīļā masierīte - Natālija Kirjuhina, un es varēju baudīt viņas siltās, maigās rokas grūtnieču masāžas laikā.

Man patīk būt stāvoklī kopā ar Māmiņu Klubu. Kad gaidīju pirmo bērniņu, varēju tikai sapņot par tādu piedāvājumu. Atceros, kā skatījos filmas par grūtniecību un dzemdībām, un tur rādīja amerikāņu grūtnieču grupas, rādīja, kā kopā ar vīru mācīties elpot un kā māmiņas dodas uz jogu.

Man tas šķita kā kaut kas tāds, kas pie mums nemaz nav pieejams. Un tagad tas viss ir, un ir par vēl labāk. Nodarbības un lekcijas grupās citu grūtnieču kompānijā ir ļoti, ļoti svarīgas, lai spētu noskaņoties, tā teikt, ar atrašanos uz pareizā viļņa. Es esmu ieguvusi ļoti daudz praktiskas informācijas, un neesmu palikusi arī bez tā visa skaistā un dvēseliskā, grūtnieču diena bija vienkārši burvīga, iedomājieties, mēs dziedājām šūpuļdziesmas saviem mazuļiem, meditējām, lai atrastu saikni ar mazuli sevī. Tas bija ļoti skaisti, vairākas dienas pēc šī visa man bija tāds kā emocionālais pacēlums, ko nav iespējams aprakstīt ar vārdiem.

Šoreiz man ļoti patīk būt grūtniecei, es tiešām baudu šo procesu, un nezinu, vai tas viss būtu tieši tā, ja nebūtu Māmiņu Kluba..

Tāpat es turpinu būt aktīva. Skrienu pa kāpnēm gandrīz bez aizdusas, daudz staigāju kājām, dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi. Atceros, kā pirmajā grūtniecībā pēc 30.nedēļas es knapi varēju pakustēties, man bija sarežģīti pašai apģērbties, man negribējās pat sevi savest kārtībā - staigāju bezformīgās drēbēs, gulēju dīvānā un ēdu. Bet tagad gribas visu pagūt un izdarīt maksimāli daudz līdz meitiņas dzimšanai.

Līdz dzemdībām gribas pagūt visur kur pabūt, un daudzus satikt. Sestdien vīrs mani palaida uz MK tusiņu "Jameson". Man ļoti gribējās personīgi apsveikt mūsu vārda dienas gaviļnieci un satikt visas meitenes. Bija jautri, paldies organizatoriem un pozitīvajiem fotogrāfiem - reportieriem!

Es biju pārsteigta par to, ka varu vēl pat padejot un nenogurstu.. Smieklīgi tikai izskatās - dibens dejo vienā virzienā, vēders - citā. Bet kopumā - tā nekas.

Tā, pēc online - konferences par ratiem, pagājušajā piektdienā, mēs esam tikuši skaidrībā ar ratu modeli. Liels paldies visām māmiņām par atsauksmēm un ieteikumiem, tas patiešām bija vērtīgi! Mēs aizbraucām uz veikalu apskatīties mums vajadzīgos modeļus dzīvajā. Un, lai cik dīvaini neliktos, izvēlējāmies ratus, kas mums sākumā nepavisam nepatika, bet izrādījās, ka tieši tie ideāli pakļaujas visām mūsu prasībām.

ABC Design Pramy Lux. Ārēji nav paši pievilcīgākie, bet pat ražotājs garantē, ka tos var laist lejā pa kāpnēm, pie tam, tie nav tik smagi kā klasiskie rati, ko tik ļoti gribēju. Visu viegli un ātri var salikt, saliktā veidā neaizņem daudz vietas. Un tiem ir ideāla amortizācija, esmu pārliecināta, ka ziemā ar tiem varēs braukt arī pa bezceļiem, vēlāk ar tiem varēs doties pastaigās pa mežu un pludmali.

Ratiņiem kulbiņa ir liela - 80cm un siltināta ar materiālu, kas nav jāapklāj ar neskaitāmiem paladziņiem vai sedziņām. Es, kā reiz, gribēju iztikt bez kombinezona un flīsa pleda. Kombinezons un aitas konverts man šķiet ir par karstu. Es atceros, kā Maksi tuntulēju - aitas vilnas kombinezons un tāda paša materiāla konvertiņš. Šausmas. Tagad adekvāti ģērbšu veikalā un pamazām norūdīšu. Pa māju - maksimāli plikiņai ļaušu dzīvoties.

Nu tikai ratu krāsa ir brūna, cena ir ļoti laba, bet man krāsa ne visai patīk. Veikalā patika gaiši bēšīgi vai melni - rozā rati. Internetā ieraudzīju melni - violetus un ļoti iepatikās. Iespējams, ja stāvoklis ratiem būs labs, pirksim tos.

Un svētdien piepildījās mans vēl viens grūtniecības laika sapnis. Es sapņoju par grūtnieču fotosesiju pie Valtera Poļakova, man viņš ir ģeniālākais fotogrāfs Latvijā. Ja jūs par viņu vēl neko neesat dzirdējuši, viņa darbi karājas MK pie sienām, tāpat arī daudzās poliklīnikās ir ļoti daudz viņa radītu grūtnieču portretu.

Un lūk, tad nu mēs satikāmies, ļoti produktīvi pastrādājām, fotogrāfijas būs īsts šedevrs, esmu par to pārliecināta. Tiklīdz pie tām tikšu, obligāti padalīšos un pastāstīšu sīkāk par fotomākslas meistaru arī.

Ja es esmu uz kaut ko iedvesmojusies, nekas man nebūs šķērslis. Ja dzirkstelīte zudusi, sāku slinkot. Tāpēc lieliski, ka ap mani ir tādi cilvēki, kas neļauj manai iekšējai uguntiņai apdzist.

Atliek vīram pateikt, ka viņam patīk mana aktivitāte, un es ar jauniem spēkiem atgriežos pie aizmirstajiem elpošanas vingrinājumiem. Pirms miega sēžu lotusa pozā un trenēju izelpu, dažkārt eksperimentēju ar balsi, izdarot skaņas - A, O, U. Viss tikai tāpēc, lai atmiņā labāk iegultos un vajadzīgā brīdī dzemdībās varētu visas zināšanas izmantot pilnībā.

Starp citu, par dzemdībām, mums ir tieši 2 mēneši laika. Un man bija interesants sapnis, it kā es rakstu ziņas par meitiņas dzimšanu savā Facebook lapā (muļķības, bet nu labi) un precīzi ieraudzīju skaitļus - 29.11.2013., garums 53cm, svars 3820g, meitiņa, vārdā A.. varat apsveikt :) Nezinu, vai tam būtu vērts ticēt, bet pēc mēnešreizēm tiešām datumi ir ap 2.12., un dakteris Seržants piekodināja gaidīt uz 9.-10.decembri. Nu, dzīvosim, redzēsim, tā teikt.

Kā jūs domājat, piepildīsies sapnis par dzimšanas datumu?

Vai jums ir bijuši tāda veida sapņi grūtniecības laikā?

Lūk, cik aktīvi mēs virzāmies astotā grūtniecības mēneša virzienā.

Visiem patīkamu dienu!

Jūsu Sabīne un Punča iemītniece