Redzes pārbaude topošajai māmiņai

Labdien!

Beidzot pēc ilgāka pārtraukuma esmu saņēmusies uzrakstīt blogu. Tēma man ir ļoti personiska, ka šī ir mana pieredze, kas ietekmējusi manu veselību un pašsajūtu, kas jaunajai māmiņai ir ļoti svarīga.

Pirms 1,9 gadiem piedzima mans dēliņš. Viena no būtiskākajām pārbaudēm, ko veic grūtniecēm, ir redzes pārbaude. Protams, ka arī man tāda bija. Parasta redzes pārbaude, kuras laikā acīs iepilina medikamentus, kas paplašina zīlītes. Pēc 30 min. tiek pārbaudīta redze. Bet šoreiz ne par to ir stāsts!

Man kopš 15 gadu vecuma ir pasliktināta redze. Uz grūtniecības laiku abām acīm tā bija +/- pāri pa -4. Tātad, diezgan liela tuvredzība. Agrāk grūtniecēm, kurām bija t.s. „lielie mīnusi” ieteica ķeizargriezienu, tagad tas ir mainījies. Tagad jābūt nopietnākam iemeslam.

Tā kā es ne par ko negribēju pati dzemdēt un arī iekšējā balss teica, ka ķeizargrieziens būs vislabākā izvēle, meklēju citus iemeslus, lai pati nedzemdētu. Atradu un viss notika tieši tā kā es vēlējosJ

Kad manam dēliņam palika 1,6 gadi, izlēmu, ka beidzot ir pienācis īstais laiks uztaisīt redzes korekciju ar lāzeru. Aizgāju uz klīniku un veicu visas nepieciešamās apskates. Viena no obligātām apskatēm bija pie tīklenes speciālista. Izrādās, ka „parasts” acu ārsts var novērtēt tikai šos +/- redzes defektus, kā tuvredzība, tālredzība, spiediens utt., taču tīklenes speciālists ir tieši tas cilvēks, kas var novērtēt acs stāvokli kopumā un riskus, kas saistīti ar kaut kādām manipulācijām, piemēram, dabiskas dzemdības.

Tīklenes speciālists uzreiz atzina, ka, ja man būtu bijušas dabiskas dzemdības, tad acīs būtu tik daudz plīsumu, kas turpmāk varētu būtiski ietekmēt acu veselības stāvokli, piemēram, veicināt kataraktas attīstību, miglošanos u.c. un tad redzes korekciju veikt nevarētu. Viņš man konstatēja katrā acīs vismaz 2 plīsumus, kurus pirms lielās operācijas nācās koriģēt ar lāzeri, kurus „parasts” acu ārsts, pie kura biju grūtniecības laikā nemaz nevarēja konstatēt.

Nedaudz vairāk informācijas par tīklenes plīsumiem – neviens nav izpētījis, kāpēc tie rodas. Tie var rasties arī jaundzimušajam, slīdot cauri dzemdību ceļiem, mainoties spiedienam, piemēram, nirstot, ceļot smagumus, sastopoties ar stresa situācijām utt. Tīklenes plīsumu rezultātā acs šķidrums sūcās ārā, un tas ar laiku rada dažādus redzes traucējumus, piemēram, miglošanos, „mušiņas”, apdārzu, asarošanu u.c. Svarīgi ir plīsumus konstatēt un novērst, lai nerastos komplikācijas. Lielākā daļa cilvēku (90%) savas dzīves laikā nemaz nezina, ka viņiem ir tīklenes plīsumi, ja vien tos nekonstatē speciālists un dažādas problēmas ar acīm „noraksta” uz nogurumu, stresu, neizgulēšanos, nepilnvērtīgu uzturu utt. Tīklenes plīsumi var būt jebkurā vecumā – sākot no jaundzimušajiem līdz pat cilvēkiem sirmā vecumā.

Kāpēc es to visu rakstu? Tāpēc, ka mana intuīcija un organisms teica, kādā veidā jādzimst manam dēliņam, šo faktu pamatot nevaru līdz pat šodienai, kāpēc biju kategoriski pret dabiskām dzemdībām. Tāpēc, ka daudzas sievietes, izvēloties dabiskas dzemdības, nenovērtē tos riskus, kurām viņas pakļauj savu organismu. Te es negribu apgalvot, ka dabiskas dzemdības ir sliktas, gribu tikai teikt, ka, izvēloties šādu variantu, sievietei vajadzētu būt 100% pārliecinātai, ka tas nākotnē uz viņas veselību neatstās sliktu iespaidu. Un tīklenes pārbaude šajā gadījumā ir ļoti būtiska nianse, jo ar acīm un redzi mēs komunicējam ar apkārtējo pasauli. Tāpēc, ka grūtniecības laikā mainās sievietes organisms un sekas, kuras var atstāt dažādas kaites, nākotnē labot var būt dārgi un laikietilpīgi.

Skaidru skatu vēlot, Gucci123

P.S. Bilde no interneta dzīlēm.