Prieks, laime un satraukums!

Sveikas māmiņas! :)

Jau mazliet vairāk kā gadu esmu mamma meitai! :) Laiks paskrēja nemanāmi, te tikko parādījās puncis un te jau attopos ka man mazā skrien pa māju! :D

Kad sagaidījām mazajai gadiņu, ar savu otro pusi sākām runāt ka varbūt otru varētu.. Nolēmām vairs neizsargāties (nebija jau nekāda kontracepcija, vienkārši pārtauktais), tad nu tieši trāpijām un auglīgajām dienām, lai gan nemaz necerēju uz pozitīvu rezultātu tik ātri, jo pie pirmā bērna tikām tikai pēc aptuveni deviņu mēnešu cenšanās.

Šodien sapratu ka kavē jau trīs dienas, manas sarkanās dienas. Teicu draugam lai aizskrien uz aptieku pirms atgriežas darbā (tieši beidzās bērnu kopšanas atvaļinājums). Teicu ka taisīšu testu no rīta, tā taču drošāk. Bet nu es nevarēju izturēt tik ilgi, un aši WC iekšā ar testu un taisu. Sākumā skatos, nekā nav, kamēr sakārtojos,paskatos un redzu, IR! IR pozitīvs! Neticēju vēl! :D Un tad kad sapratu ka tas tiešām ir pozitīvs, jo nebija nekāda blāvā strīpa, tad ņēmu zvanīt draugam, lai sāk plānot otru atvaļinājumu! :D Viņš priecīgs, es apjukusi aiz laimes. :)

Bet ir kāds bet..

Janvārā sākumā kad sākām domāt par otru, man sākās muguras sāpes, ģimenes ārste mani nosūtīja uz rentgenu nieru daļai, jo sāpējā muguras lejasdaļa. Vēl tad nezināju vai esmu vai neesmu stāvoklī. Tāpēc tagad aktuāls man jautājums-vai rentgens var kaut kā ietekmēt bērniņa attīstību?