Priecīgais, skumjais un tukšais vasaras iesākums

Elionore
Elionore 9. jūnijs 2018 16:30
736

Šis bija ļoti savāds maijs. Īsti pat laikam nemeklēšu padomus, uzmundrinājumu, vienkārši gribās izrkastīt to, kas ļoti daudz nodarbina manu prātu.

Meitai nu jau ir vairāk kā pusotrs gads. Ik pa laikam runājāmies par to, ka nu jau būtu laiks otrajam mazulim, bet nekādi nespējām 100% vienoties, kurš tad no visiem būs tas visīstākais brīdis - vai kamēr meita vēl maziņa? Kad ies dārziņā? Kad pati jau sēdēs uz podiņa? Kad mums būs māja? Vai tagad? Laiks gāja un domas aprima. 

Un tad pienāca maijs. Diezgan steidzīgs un aizņemts, laiks, kad grūti ieklausīties sevī. Arī karsts. Un tad pašā Māmiņdienā sāku ieklausīties savās sajūtās. Mēnešreizes kavējas par nedēļu. Jūtos miegaina un negribās ēst. "Visas pļavas smird". Neticot, ka rezultāts būs pozitīvs, uztaisīju grūtniecības testu. Gaidot rezultātu, šiverēju pa vannasistabu un brīdī, kad biju jau gatava pasniegties un to izmest, ieraudzīju divas strīpiņas. Divas strīpiņas. Pārsteigumā rokas nedaudz trīcēja, prieks mijās ar neticību un samulsumu. Uztaisīju vēl vienu (drošībai biju iegādājusies trīs). Tas pats. Kad pateicu vīru, viņš no sajūsmas leca gaisā, kamēr manu prieku vēl aizēnoja samulsums un doma, kā lai tagad visu pārkārto, jo pie apvāršņa raugās jauns darbs, kam biju piekritusi, trakais sesijas skrējiens un citi faktori. Bet pamazām aplipu ar viņa prieku un sāku apcerēt nākotni.

Uzvedos kā kārtīga grūtniece, centos atpūsties, nestiept smagumus, ēst sabalansēti. Pierakstījos uz 8./9. nedēļu pie savas dakteres. Baudīju 1. trimestra dzīvi.

Un tad pēkšņi karstums aprimās. Uznāca auksts ziemeļu vējš un lietus, kā arī diena, kad jādodas pie dakteres uz nozīmēto vizīti. Saruna iesākās kā jau parasti - iemesls, kāpēc ierados, cik nedēļas, kā jūties, kāp uz krēsla, taisīsim usg, paskatīsimies, kā mazajam iet. Un tad es ekrānā redzu melnu tukšumu. Liekas, ka nekā nav. Ļoti spilgti atceros, kāda kārtīga pupiņa šajā posmā bija mana lielā meita. Jautāju dakterei, vai tur nekā nav. Viņa ļoti domīgi skatās, groza aparātu, pārbauda vai viss kārtībā. Bet tas uzrāda 3mm "lielu" "rīsiņu" (kā to raksturoja daktere) un pavāju sirdsdarbību. Aparāts saka, ka laiks ir krietni mazāks kā jābūt. Tāds dīvains tukšums pārņēma. Ģērbos, daktere devās atpakaļ pie galda pildīt papīrus, runāja par dabiskām norisēm, dažādiem gadījumiem viņas praksē, ģenētiku. Bet man galvā milzīgs tukšums un klusums. Nozīmēja mani uz tipiskām grūtnieču analīzēm pēc dienas un vēlvienām hormonu analīzēm pēc divām. Brīdina mani, ka visticamāk drīzumā grūtniecība pārtrūks, ka varu gaidīt "stipras mēnešreizes", bet lai uzvedos kā grūtniece, jo mazulis tomēr ir dzīvs. Lai pierakstos pēc divām nedēļām atkal. Beigās vēl piemetina, ka "protams, visādi var būt, bet jāgatavojas visam". Un es piekrītu dakterei. Pirmajā trimestrī grūtniecībai jāļauj ritēt savu gaitu. Un es savu tukšumu nesu mājās.

Turpinu dzīvot un tagad ir tāds ļoti nejauku gaidu laiks. Hormoni - krītas. Piefiksēju, ka, jā, jau pēc 6. nedēļas toksikoze bija pēkšņi beigusies. Aizvakar sākās nelieli asiņaini smērējumi. Tik.. Cenšos to neuztvert emocionāli, vienkārši, tas ir tik ļoti, ļoti dīvaini. No vienas puses - gribas, lai šis nepatīkamo gaidu laiks ātrāk beidzas, no otras puses kaut kur klusi, klusi spraucas cerība, ka varbūt kaut kas ir ļoti, ļoti sajaucies. 

Zinu, ka mēs neviens nezinām prezīzi, cik laika šajā pasaulē mums ir dots. Vienam tie ir 99 gadi, vienam 59, citam 19.. Kādam varbūt -  9 nedēļas. 

Turpinu darīt savas lietas un cenšos nedomāt. Cenšos saudzēt sevi fiziski, jo nezinu, kā jūtas mazulītis. Gaidu brīnumu. 

Gaidīt, kad viss beigsies ir šausmīgi. Labāk ir nezināt.  

[attēls no www.selfishmother.com]

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Elionore 29. jūnijs 2018 16:02 zuziite.s.k.

Ak, nepabeidzu komentāru. Paldies, ka dalījies ar savu pieredzi! Noteikti, ja ir kādas šaubas, ir jāmeklē visas iespējamās izejas!

Elionore 29. jūnijs 2018 16:01 zuziite.s.k.

Piekrītu Jums, ka var būt šāda situācija. Bet savai ārstei ļoti, ļoti uzticos, turklāt, atceros, kā izskatījās mans pirmais bērniņš 8. nedēļas sonogrāfijā un kā otrtais.. Turklāk visas maņas un instinkti organismā teica, ka šī grūtniecība pārtrūks. Kad gāju uz pirmo usg, jau jutu, ko man pateiks. Protams, ka mani nosūtīja uz pilno asins analīzi - hormonu līmenis atbilda laikam.

zuziite.s.k. 29. jūnijs 2018 01:10

Izgāju tādai pašai situācijai cauri. Un tikai nomainot ārstu sapratu,ka ne vienmēr ir jāļauj visam iet savu gaitu. Mēs zaudējām Mazulīti ārsta nekompetentās rīcības dēļ. Viss liecināja tieši par to pašu ko Jums. Izrādās hormoni trūka.. bet mums bija pat nedaudz trakāka situācija, jo mums bija plānots bērniņš..jau puagadu iepriekš gāju pie ārsta un dzēru vitamīnus.. nomainījām pilsētu-slimnicu-ārstu...tagad mums ir pēdējās nedēļas līdz mazulītis būs mūsu rokās samīļojams!❤ Tāpēc noteikti turaties,esat stipri un nekādā gadījumā neko nevajag gaidīt,ja kaut kas nav labi..labāk pie vairākiem ārstiem aiziet-vienam nevar ticēt un uzticēties!

Sinta18 12. jūnijs 2018 03:47

Jūs esat apbrīnojama sieviete esiet stipra

Elionore 9. jūnijs 2018 20:50 Ievas_mamma

Paldies par jaukajiem vārdiem!

Ievas_mamma 9. jūnijs 2018 18:05

Es pat nezinu, ko tev pateikt... Bet nerakstīt neko arī nevaru... Žēlot nebūs īsti pareizi... Gan jau pati saproti - katrs bērniņš nāk tad, kad tam īstais laiks. Turies! Ja varētu, apskautu tevi cieši!
Samīļo savu meitiņu, un neaizmirsti par to, kas tev jau dots. Un domā par to skaisto, kas vēl priekšā. Viss būs kārtībā. :)
Starp citu, raksts ļoti, ļoti labi uzrakstīts! (Y)