Pretrunīgais dzemdību paņēmiens – trauma vai glābiņš?

Taču mediķi šo seno paņēmienu dzemdībās interpretē dažādi. Ne reizi vien māmiņas tieši šo paņēmienu atceras kā šausminošu, pat vardarbīgu pieredzi, īpaši, ja mediķis spēcīgi spiedis vēderu vai pat gūlies virsū. Vai tiešām to vajadzēja, vai arī bez tā būtu bijis vēl sliktāk – šādi jautājumi parādās pēc sliktas pieredzes stāstiem medijos.

Mazulis ieslēgts ģipsī

"Ar rociņām viņš ir aktīvs, tagad ar kājiņām paliek beidzot aktīvāks un sāk ar acīm sekot līdzi skaņām, interesantāk viņam jau paliek," stāsta trīs cilvēku ģimenes galva, stāvot pie mazā bērna gultas. Puisēnam tagad ir nepilni divi mēneši, viņš guļ uz sāna, kamēr tētis paijā viņa muguriņu, jo viņam pēc pusdienām mazliet sāp vēders. Tas šķiet nieks, jo vēl pirms mēneša mazais bija ieslēgts pamatīgā ģipsī, par ko nu liecina tikai fotogrāfijas mammas telefonā. Divas nedēļas ieģipsētas bija abas kājas un vēders līdz pusei. To, ka kaut kas nav kārtībā ar dēla kāju, jaunie vecāki pamanīja dienā pēc dzemdībām.

"Vīrs pamanīja vakarā, ka viņš tā jocīgi tur to kājiņu - viena kājiņa vienkārši tā kā uz augšu bija, otra vairāk karājas lejā, un vīrs man jautāja, kāpēc viņš tā jocīgi to tur," stāsta bērna mamma.

Kā mazulis ieguva lūzumu, slimnīcā vecāki skaidras atbildes neguva. Tāpēc paši sāka šķetināt, kas tad īsti notika pavisam īsajās 40 minūšu dzemdībās. Bērna vecāki lūdza savus vārdus un slimnīcas nosaukumu Latvijas Radio raidījumā neminēt. Īsi raksturojot – abi ir vecumā virs 20 gadiem, abiem pirmais bērns, ar prieku gaidīts. Māmiņa atceras, ka pirms dzemdībām sāpes sākās mājās, kad viņa pildīja studijām testus, un vakarā pastiprinājās. Kad naktī ieradās slimnīcā, uzreiz arī sākās dzemdības.

"Pēc pusstundas parādījās galviņa. Un tieši tajā brīdī gribēja vīrs nofilmēt, kā dzimst bērniņš mūsu, jo pirms tam, kad gāju kursos, teica, ka to drīkst darīt," stāsta jaunā māmiņa. "Nu pirmās dzemdības, es domāju priekš sevis iemūžināt. Vienu bildīti izdevās izveidot. Likās interesanti paskatīties no malas, kā sievai gājis. Uzreiz sāka bļaut - telefonu nost, nekādas filmēšanas, tieši tā arī teica: pēc tam visiem rādīsiet, kā mēs vardarbīgi izturamies dzemdībās," piebilda bērna tēvs.

Lec, spiež un sit

"Kad galviņa parādījās, tad sāka spiest uz vēdera svešs cilvēks no malas. Viņa vispār nestādījās priekšā. Pēc tam uzzināju, ka tā ir bērnu māsiņa," stāsta sieviete. "Kad parādījās bērna galva, tā bērna māsa ar visu svaru leca virsū, asi spiežot, sitot. Es nezināju, vai tā drīkst darīt, vai tas ir normāli. Tagad, patinot kadru atpakaļ, tas bija tiešām pārāk spēcīgi, kā viņa to darīja," teica bērna tēvs.

Pirms ko tādu darīt, ne vecmāte, ne ginekologs, ne arī medmāsa jauno māmiņu par to nebrīdināja. Jaunajiem vecākiem nebija ziņu, ka dzemdībās būtu bijuši jebkādi sarežģījumi.

"To aparātiņu, kas lasa bērna sirds ritmus, kas sievai bija uz vēdera, jau laikus noņēma. Tikai smagu dzemdību gadījumā taču tikai ko tādu var darīt! Dzemdības bija ļoti ātras, piedzima viņš ļoti labā izskatā. Bērna māsa notīrīja, nomazgāja, nosvēra, nomērīja, un visi pazuda vienkārši uz divām ar pusi stundām, vienkārši iemetot man rokās," stāsta bērna tēvs.

"Mūs uz palātu pavadīja māsas palīgs, teica vienkārši nolikt mazo uz sāna, tā kā plaušās ūdens pēc dzemdībām, un tajā dienā vispār neviens nenāca. Un kad vīrs pamanīja, ka viņš tā jocīgi tur to kājiņu, tur bija tikai dežūrējoša māsiņa. Teica, ka neviens neies apskatīt šodien, tā kā ir svētdiena, neviena nav," stāstīja jaunā māmiņa.

Šoks un neizpratne

Puisēna kāja bija ļoti sapampusi un sāpīga, ja tai pieskārās. No rīta atnāca bērnu ārsts, nozīmēja rentgenu, un atklājās lūzums.

"Tajā brīdī, kad rentgenā atklāja, ka kājiņa ir lauzta, mums bija šoks un neizpratne. Sieva raudāja bez apstājas, paši nezinājām, ko darīt, cik tas ir nopietni vai nenopietni. Tad veda uz Bērnu slimnīcu, tur saģipsēja, ar visu narkozi, sistēmām, rentgenus taisīja," stāstīja bērna tēvs.

Ģipsī ieslēgto mazuli aprūpēt vecākiem bija sarežģīti, bet lūzums nesa arī citu problēmu lavīnu. "Kādu nedēļu sieva ne pa naktīm, ne pa dienu negulēja, varbūt pāris naktis pa divām stundām pagulēja," teica vīrietis.

No lielā uztraukuma un stresa jaunajai māmiņai pazuda piens un tā arī neatjaunojās, lai arī uz mājām aicināja konsultēt krūts barošanas speciālisti.

Jaundzimušajam tāpēc tagad nākas dzert tikai piena maisījumus, kas, iespējams, arī radot problēmas vēderiņam.

"Pēc tam, kad noņēma [ģipsi], kājiņas bija atrofējušās, vispār bērns nekustināja viņas. Pietūkums vēl saglabājās pēc ģipša noņemšanas nedēļu vai pusotru. Zeķītes nevarēja uzvilt, pieskaroties kājiņai, uzreiz raudāja," stāsta vecāki.

Masāžas un vingrojumi

Vai iespējams, ka spiešana no ārpuses varēja radīt kājas lūzumu un kāpēc vispār bija jāspiež – šis jautājums būtu jāskata jomas ekspertiem, nevis žurnālistiem. Taču vecāku stāstā pavisam skaidri iezīmējas tas, ka gan dzemdību laikā, gan pēc tam trūka skaidrošanas – arī par pielietoto paņēmienu.

"Mani uztrauc tas, ka vienkārši neapskatīja un neatklāja laicīgi, tas mani visvairāk uztrauc. Nu nedrīkst tā ar maziem bērniem," uzskata jaunā māmiņa.

Par lūzumu vecāki dzemdību nodaļā saņēmuši dažādas atbildes –  gan mājienus, ka varbūt paši vecāki vainīgi, varbūt pēc dzemdībām nogulējuši kājiņu, lai gan mazais gulēja atsevišķā gultiņā, vai ka grūtniecības laikā bijusi kāda trauma. Taču jaunā māmiņa uzsver – nekā tāda nebija.

Beigās izskanējusi versija, ka dzemdībās vispār esot bijuši sarežģījumi, taču kādi – arī īsti nepaskaidroja. Par kādiem sarežģījumiem medicīnas dokumentācija nevēstīja, saka vecāki.

Tagad mazuli trīsreiz nedēļā vecāki ved pie fizioterapeita, kurš veic masāžu, un visu vasaru mazais būs jāved uz īpašu vingrošanu.

Pasaulē neviennozīmīgi vērtē

"Pasaules medicīnas praksē šis paņēmiens tiek vērtēts neviennozīmīgi," atzīst zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns, norādot – trūkst pierādījumu par tā dēvētā Kristellera paņēmiena efektivitāti.

"Ir Pasaules Veselības organizācijas apkopojums, šajā pētījumā nav apstiprinājuma, ka jaundzimušā veselības stāvoklis piedzimstot pēc tam, kad ir pielietots šis paņēmiens, būtu īpaši labāks, kā nepielietojot šo paņēmienu, līdz ar to efektivitāte šobrīd nav pierādīta," atzīmē Rožkalns.

Arī Stradiņa slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja Maira Jansone norāda, ka pasaulē Kristellera paņēmiens vairs nav aktuāls, to vairs neizmanto, jo šis paņēmiens radās vēl pirms citu paņēmienu ieviešanas, kas pasaulē nāca to vietā.

"Šī metode rada diskomfortu un varētu būt nepatīkama pacientei. Salīdzinot pierādīts, ka vairāk ir starpenes plīsumi, jo, ja straujāk uzspiežam, bērns pats to ceļu neveic. Bet citu sarežģījumu iespējamība vai kaut kādas komplikācijas jaundzimušajam, nav pierādījumu, ka tas veicinātu.

Bet šī metode, pirmkārt, ir nepatīkama. Otrkārt, mēs nekad nezinām, ko mēs ar to saprotam. Tāpēc principā speciālisti nerekomendē to lietot," atzina Jansone.

Stradiņa slimnīcā šo paņēmienu nepielietojot un arī studentiem nemācot. Jansone arī piebilst, ka Kristellera paņēmienu vairs pasaulē nerekomendē arī tāpēc, lai katrs to neinterpretētu savā veidā – tomēr ir liela atšķirība, vai uz dzemdētājas vēdera uzliek plaukstu vai uzspiež abas rokas. Taču, vai, šādu paņēmienu pielietojot, var salauzt bērna kāju, to dakterei esot grūti iedomāties.

Sūdzas Veselības inspekcijā

Cik bieži Latvijā Kristellera paņēmienu izmanto, nav ziņu. Par to gan mēdz sūdzēties Veselības inspekcijai, atzīst arī inspekcijas pārstāve Valentīna Berga.

"Redziet, es negribētu runāt ne par vienu metodi konkrēti, bet Kristellera metode ir atļauta, pielietojama. Bet sūdzībās parasti raksta, ka man izspieda, man ar spēku fiziski izspieda. Reti ir tā, ka notiek manuāla izspiešana, kad vecmāte no vienas puses, ārsts no otras puses ar delnu, ar plaukstu, uzliekot uz dzemdes dibena, palīdz pavirzīties auglim uz priekšu, bet tā nav nekāda fiziska spiešana. Iespējams, ka kādā retā gadījumā arī tas ir, bet to nevar pierādīt ekspertīzē, jo neviens nerakstīs dokumentācijā, kā nu mēs spiedām, kā nu mēs gūlāmies," teica Berga.

Lai arī saistībā ar Kristellera paņēmienu māmiņu forumos mēdz izskanēt bažas par traumatismu, tomēr Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Rezeberga norāda – pētījumi liecina, ka Kristellera paņēmiena pielietošana nerada augstāku traumatismu.

"Jā, ir ievērojama sieviešu neapmierinātība par dzemdībām, kad pielietota spiešana no augšas. Tādas statistiski ticamas ietekmes uz bērna vai sievietes traumatismu īsti nav.

Es teiktu, ka tas ir vecmodīgs paņēmiens, un varbūt šodienas dzemdniecībā tam vairs nav vietas. Bet tad ir jāsaprot, ka alternatīva ir vakuuma ekstrakcija.

Tās ir vagināli asistētas dzemdības, to varbūt sieviete mazāk jūt, bet bērnam vakuumu uz galvas pieliek, un tad veidojas zemādas asins izplūdumi un viss kaut kas. Tā kā dzemdniecībā bērna piedzimšanas brīdis ir diezgan ekstremāls reizēm. Kad bērns saka: es gribu būt piedzimis, man ir slikti, glābiet mani, bet mamma – es tagad vēl nē, vēl drusciņ pagaidīsim. Un tad tā vecmāte un tas ārsts mēģina darīt, ko var," stāsta Rezeberga.

Jāsaņem informētā piekrišana

Kristellera paņēmienu mēdz dēvēt arī par neredzamo paņēmienu tāpēc, ka bieži vien dokumentācijā, proti, pacientes vēsturē par šo paņēmienu vēlāk nav ne vārda. Ginekoloģe Rezeberga saka – tas, ka mēs slikti rakstam papīrus, tas arī ir fakts, un, ja kādus roku paņēmienus pielieto, tad būtu tikai normāli, ka to atspoguļotu.

"Un teikt, ka mums tajā brīdī ir laika izskaidrot, ko tad mēs tur darīsim... Mēs esam daudz debatējuši no juridiskā viedokļa, kā tas ir - piekrišana ķeizargriezienam dzemdībās. Kad paciente ir ar kontrakcijām, ne vienmēr var adekvāti izvērtēt savu situāciju un pieņemt tā saucamo informēto piekrišanu. Kad bērna galva ir starp kājām un tūlīt dzims, ir ļoti grūti rast tos vārdus un komunikāciju nodrošināt," atzīst ārste.

Tomēr pacientu tiesību eksperts advokāts Rožkalns uzsver, ka gan saistībā ar Kristellera paņēmienu, gan jebkuriem citiem paņēmiem svarīgi, lai dzemdību laikā jaunā māmiņa saņemtu visas nepieciešamās ziņas par savu veselības stāvokli, komplikācijām un alternatīvām.

Taču advokātam ne reizi vien nācies dzirdēt jaunās māmiņas sūdzamies, ka dzemdību laikā viņu viedokli vispār neuzklausa un neņem vērā.

"Tā ir diezgan plaša problēma dzemdniecībā, ka ārsti ginekologi, dzemdību speciālisti uzskata to par pašu par sevi saprotamu, ka visus lēmumus šajā diezgan kritiskajā brīdī dzemdībās, kas jebkurai sievietei ir liels pārbaudījums,- ka šajā situācijā jāpieņem lēmums zinošam ārstam tikai tāpēc, ka ārsts zina, kā būtu šī vai cita manipulācija veicama," teica advokāts.

Viņš norāda, ka šāda pieeja ir nepareiza no Pacientu tiesību likuma viedokļa. Tas paredz, ka pirms jebkuras manipulācijas ārstam jāsaņem informētā piekrišana – protams, cik situācija ļauj, ārstam ir jāizstāsta, kādi ir ieguvumi un zaudējumi no paredzamās manipulācijas. Veselības inspekcijā gan norāda – šiem visiem jautājumiem būtu jābūt izrunātiem jau pirms dzemdībām.

Citviet kampaņas "pret"

Vēl jāteic, ka saistībā tieši ar Kristellera paņēmienu arvien biežāk ieskanas arī vardarbības jēdziens.

"Fiziska augļa spiešana arī ir vardarbība pret sievieti. (..) Jādomā arī šajā gadījumā, vai sieviete nav cietusi no vardarbības  – gan fiziskas, gan emocionālas," atzīmē zvērināta advokāte Solvita Olsena.

Pirms pāris gadiem lielas diskusijas sabiedrībā un arī profesionāļu vidē bija Spānijā – tur spāņu bezpeļņas organizācija "El Parto es Nuestro", ko veido ģimenes un profesionāļi, rīkoja kampaņu "Apturiet Kristelleru". Vairāk nekā puse kampaņā aptaujāto sieviešu Kristellera paņēmienu nosauca par traumatisku pieredzi, kas psiholoģiski ietekmēja viņas, viņu jaundzimušos un dzīvesbiedrus, kā arī vēstīja par veselības problēmām.

Latvijā sabiedrība lielām kampaņām, šķiet, nebriest. Taču māmiņu forumos iezīmējas daudzi neatbildēti jautājumi par šo metodi, kas nozīmē – ar māmiņām ir jārunā.

Turklāt, ja šī metode saistās ar ļoti dažādu, interpretējamu izpildījumu, jautājums ir par sekām – vai tās būs tādas pašas kā pēc definīcijas izpildītam paņēmienam. Un, ja notiks kas slikts, kā cēloņu un seku sakarību varēs pierādīt, ja medicīnas dokumentos paņēmiens pat nebūs pieminēts.

Turklāt jautājumi par dzemdību pakalpojumu kvalitāti jāskata kopā ar Latvijas bēdīgajiem rādītājiem – ja jaundzimušo mirstība lēnām, bet samazinās, tad mātes mirstība nekrīt – pērn grūtniecības laikā vai pēc dzemdībām mira 12 sievietes.

AVOTS: lsm.lv