Plašās iespējas dzemdību sāpju pārvarēšanai mājdzemdībās

Mājdzemdības no dzemdībām stacionārā atšķiras ne tikai ar pilnīgi citu vidi, bet arī pilnīgi citu pieeju atsāpināšanai dzemdību laikā. Pašsaprotami, ka mājās nav iespējama medicīniska atsāpināšana - epidurālā analgēzija, spinālā anestēzija un, protams, pilnā narkoze. Tāpēc rodas jautājums, kā māmiņas padara vieglākas sāpes dzemdību laikā.

Plaši zināma ir pareiza elpošana un pozu mainīšana, atrodot tādu, kurā ir visērtāk un mazāk jūtamas sāpes, tomēr mājdzemdību mammu iespējamie atsāpināšanas varianti ir daudz plašāki – sākot ar tuva cilvēka atbalstu, elpošanu, piemērotu mūziku, armomterapiju un glāzi vīna un turpinot ar vizualizāciju, Baha ziediem, tautas dziesmu par dzemdībām vai mantru skaitīšanu, meditāciju, pašapmierināšanos.

Gatavojoties mājdzemdībām, topošā māmiņa raksta dzemdību plānu, kas gandrīz vienmēr piepildās. Dzemdību plānā var ierakstīt spēka vārdus, ko citi var teikt mammai vai lietas, ko darīt vai gluži otrādi, ko nekādā gadījumā nedarīt. Tas patiesi palīdz, jo gaidību laikā māmiņai ir īpaši saasināta intuīcija un viņa, ieklausoties sevī, var nojaust, kāda būs radību diena un ko tajā brīdī gribēsies vai negribēsies. Dzemdībās māmiņa ir pavisam atvērta un neaizsargāta, tāpēc svarīgi ieklausīties viņas vēlmēs – tas palīdz dzemdību procesam ritēt uz priekšu raitāk un harmoniskāk. Sāpju laikā var būt grūti runāt, tāpēc dzemdību plāns ļoti noder, jo to aprūpes persona iepriekš ir izlasījusi un arī pārspriedusi ar topošo māmiņu.

Mājdzemdību mammas iesaka savas “receptes” kā pārvarēt dzemdību sāpes: 

•elpošana un "ieiešana sevī"
•vanna un ūdens
•karsta duša uz krustiem un stipra muguras punktu spiešana
•bučošanās un mīļošanās ar vīru
•šūpošanās rebozo lakatā 
•pašas izvēlētu atziņu bubināšana
•meditācija
•glāze vīna
•homeopātija  - nevis atsāpināšanai, bet stiprināšanai
•Baha ziedi - nevis atsāpināšanai, bet stiprināšanai
•lūkošanās uz rozi un vizualizācija kā tā atveras. Grūtniecības laikā biju tam gatavojusies un trenējusies šai meditācijai.
•Pirms dzemdībām osteopāta apmeklēšana, kurš it kā “atver” kanālu dzemdībām. Man tas palīdzēja atvērties un vieglāk piedzemdēt.
•Ina May Gaskin "Guide to Childbirth" grāmatas otrās daļas pārlasīšana, kurā atrodami ļoti praktiski un iedvesmojoši padomi, izvēloties to, kas der man – spēcīga vizualizācija par atvēršanos, afirmācija (skaitīju pie sevis/sev, ka es atveros), lūpu spurslināšana kā zirgam un spēcīgā vīra roka - riktīgs enerģijas lādiņš. Tici sev, viss notiksies!
• Trešajās dzemdībās pret vēdera apakšdaļu turēju madaru buntīti, ko iepriekšējā dienā biju salasījusi (meitiņa dzima Jāņu laikā). Domāju ka madaras nebija galvenais, bet tā sajūta, ka uz kontrakciju brīdi vēderu/iegurni atbalsta no ārpuses. Lakats vai kāds spilventiņš var darboties līdzīgi. Arī vanna un vīra roka ļoti palīdzēja.
•Neko medikamentozu. Elpošana, brīva kustība, vizualizācijas un afirmāciju skandēšana galvā, gulēšana, muguras masāža, dūlas klātbūtne, skaņa, “ā”. Kad vienās dzemdībās bija jāveic diezgan sāpīga procedūra, mans atsāpināšanas līdzeklis (tā es to nosaucu) bija pustukšs tualetes papīra rullītis, ko sažņaudzu rokā. Esmu to saglabājusi kā spēka talismanu.
•Visas grūtniecības laikā, kad bija kāds sāpīgs brīdis (aizcietējums, kaut kas sasists vai vienkārši uznāk ļoti stipra  treniņkontrakcija), mēģināt atsābt un elpot “uz sāpi”, lai it kā gatavotos dzemdību dienai, kad būs ļoti sāpīgi, bet būs tieši jāelpo un jāatslābinās uz sāpi nevis jāsaraujas čokuriņā un jāsaspringst (kā to bieži sāpju laikā gribās darīt).
•Dzemdību pirmajā posmā vairākkārt pašapmierināties (cik vien bieži un ilgi tas ir iespējams tajā stāvoklī). Palīdz, atsāpina un paātrina dzemdības, turklāt daudz dabīgā oksitocīna rodas. Palīdz, ka otrs cilvēks samīļo, bučo, paglāsta muguru. 
•Siltums un ūdens atslābina. Pēc vajadzības sāpju laikā iešūpoju ūdeni vannā un iedomājos viļņošanos. Arī latviešu dzemdību mantras-tautasdziesmas daudzināšana - kas pie viena nosaka elpošanu, liek elpot: “Mīļā Māra, mīļā Māra, sēdies zelta laiviņā. Atver vārtus, atver vārtus, lai nāk dēli, lai nāk meitas.”

Visas šīs “receptes” ir ļoti individuālas un kas der vienai, var nederēt citai. Kā arī mājdzemdību māmiņas rūpīgi praktizē meditācijas un vizualizācijas visu grūtniecības laiku. Ja meditācija pirmo reizi tiks izmēģināta dzemdībās sāpju laikā, ir gandrīz pilnīga garantija, ka tas neizdosies. Svarīgi ir gatavoties un piedzīvot sev vistīkamāko atslābināšanās tehniku jau grūtniecības laikā, lai tā kļūst par savējo un ir pilnīgi pašsaprotami to lietot dzemdībās vislielāko sāpju laikā.