19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Ak, skaistais mirkli, kur tu kavējies???
Ar šādu domu mostos jau vairākus rītus un ar tādu pašu dodos gulēt. Nepacietība un milzīgā vēlme atrāk satikties pieņēmumi mežonīgus apmērus un nu aprit pilnas 40 nedēļas, bet mazulīte vēl nesteidzas.
Visi tuvie gandrīz katru dienu apvaicājas, vai jau nav pieteikusies gaidītā dzīvībiņa, domādami, ka kaut ko būs palaiduši garām vai lielo jaunumu būsim paturējuši pie sevis. Paši arī esam gatavi doties kuru katru brīdi jau kādu laiciņu, kas laikam vairāk skaidrojams ar dažādu dzimšanas datumu parādīšanos grūtniecības laikā.
Bet, acīmredzami, īstāki datumi ir pēc pirmās usg un aprēķina, jo pēdējā usg uzrādījās jau 17. augusts. Šodien ir iespējamais dzimšanas datums pēc 12. nedēļas usg un rīt pēc MR aprēķina, kas vēl vairāk mostoties lika saausīties vai šis rīts ir savādāks.
Vīrs saka, ka nevar pastrādāt, jo visu laiku domā, kad es zvanīšu, lai brauc mājās, jo mēs sākam. Es par to pašu, vai viņš būs mājās, kad viss sāksies. Kad tas vispār notiks??? Jo jokoties jau mums tīk vēderā esot.. Viltus trauksmes ir bijušas vairākas un dažas jau tādas pavisam nopietnas, bet nekā.. Mazulīte tikai trenējas vai arī pārbauda mūsu modrību un gatavību.
Ļoti, ļoti, ļoti ceru, ka tas brīdis ir tuvu un visa mūsu dzīve mainīsies tuvākajās dienās vai varbūt pat stundās. Ja ne, tad šovakar vēlreiz uz nozīmēto apskati pie ārsta un vēl lielāku vēlēšanos, ka vēl pēc nedēļas nebūs piespiedu kārtā jāiejaucas..
Gaidām Tevi, mazulīt!!! Nekavējies, mums ir daudz ko Tev parādīt!
Es vakar pēc ārsta apmeklējuma jutos pavisam nelāgi, jo iespējamie situācijas atrisinājumi galīgi neiepriecina. Nozīmēja mūs pirmdien klausīties, pierakstīt sirdstoņus, ja viss labi, tad tiekamies vēl trešdien kabinetā un tad ceturtdien uz ierosināšanu.
Lai arī laika, teorētiski, vēl gana, vienalga tas ir tik tik satraucoši, apbēdinoši utt. skumji, ka vajadzēja pat paraudāt. Kāpēc gan viss nenotiek kā pēc plāna.. Un domas par stimulēšanu vispār neko neiepriecina, jo tas nozīmē mocības mums abiem, jo sazin kāds ir iemesls kāpēc mazulīte negrib nākt pati, vismaz pagaidām.
Tad nu labi, ka ir kāds, kurš apgaismo, ka varbūt, ja nu tomēr jādodas uz slimnīcu piespiedu kārtā, tad labāk izvēlēties ķeizaru, lai no liekām traumām pasargātu mūs abas? Pēc kā arī domāju, ka jā, nez kāpēc pašai man tas nebija ienācis prātā un daktere arī neko tādu nemaz nepiedāvāja.
Lai nu kā, gaidu, gaidu, gaidu un klausos sajūtās, cerot, ka pavisam drīz tiksimies un bez liekas iejaukšanās. Tas nozīmē, ka būtu vēlams iekļauties šajā nedēļā..
Arii mani vakar daktere apbedinaja: sakot ka bebis butu gatavs jau dzimt ja vien dzemdes kakls butu gatavs - bet vinjs nav - ir ciesi ciesi aizveries un mazais vnk netiek araa - viltus kontrakcijas ir bijushas vairakkartigi, kas vienmer likas ka nu tik bus istas, bet nekaa...
tad nu pec vakardienas vizites naacu majas un mekleju info - jo arste neko citu nepateica kaa tikai to ja pec nedelas nebus atskrejis tad bus jastimulee.
Arii netaa neko dizi labu neatradu - visur raxta ka reizem pat stimulesana nepalidz, jo tas vnk fiziologiski taa ir iekartots ka citam sievietem neveras valjaa un viss.
Un beigu beigas visa stimuleshana var beigties arii ar keizaru.
Vakar saku dzert noshpu ko man ieteica meitenes, sodien no rita jau jutu ka man atkal sapiites ir paradijushas, bet nu vinjas kaa sakas taa tikpat atri arii beidzas, lai kaa man gribetos turpinajumu, vinjs neseko...
Ai ai - nevis gaida, bet negaida vairs ilgi! 😀
Tad jau esam vienādā situācijā. Es arī katru dienu piedomāju, ka nu šī būtu piemērota diena. Lai mūsu bērniņi gaida vairs ilgi! 😉
Mana meita piedzima 40. nedēļās un 6 dienās- dzemdības man stimulēja kaut gan varēja vēl nedaudz uzgaidīt.. bet nu tā nu sanāca kā sanāca.. pēc mēneša viņai būs jau gadiņš 😀
Bieži vien bērni piedzimst vecākiem vai radinuiekiem svarīgos datumos..
Es piedzimu 2 dienas pirms manas mammas dzimšanas dienas, 1 dienu pirms māsīcas dzimšanas dienas.. Lieki piebilst, ka pēc 2 gadiem manā dzimšanas dienā piedzima mana māsa..
Man bija tieši tāpat ar abiem bērņukiem - pirmais bija ķeizariņš, otru gaidot cerēju, ka ļaus dzemdēt pašai un ārsti ļāva. Tā nu staigāju un gaidīju, kad nu būs, kad nu būs...Un tā nu nostaigāju līdz tai 41 nedēļai, tajā dienā bija nozīmēta vizīte pie vecmātes, lai paņemtu nosūtījumu.Bet naktī viss sākās. Tieši 41 nedēļā.
Zinu tas sajutas..man ar mazais punca iemitnieks nevelejas nakt ara neparko..gaja dienas un biju uz mazam adatam gaidot isti bridi..
Bet pavisam maz jau ir palicis.😀 pacietibu un mieru..😀
Jauku satiksanos.😀
Paldies! Nekas cits kā paciesties jau neatliek. 😀