Pieraksti grūtniecības laikā – 2. trimestris

Lai gan ir palicis nedaudz vieglāk, tomēr grūtnieču toksikoze man turpinās arī otrajā trimestrī. Tā kā šī grūtniecība šķiet citādāka nekā iepriekšējās, uzdodu daudz jautājumus ginekoloģei, lai saprastu, kam jāpievērš uzmanība un kas tomēr ir normāli un pieder pie lietas. Jūtos tā it kā šī būtu mana pirmā grūtniecība. Tomēr saprotu, ka katrai sajūtai ir izskaidrojums un daļu iespējams arī uzlabot.

Tā kā pat no grūtnieču vitamīniem man paliek vēl sliktāk, ginekoloģe iesaka nelietot kompleksos vitamīnus, bet gan skatīties, kādi tieši vitamīni man vajadzīgi. Asinsanalīzes uzrāda, ka nepieciešams uzņemt arī dzelzi, to tad papildus uzņemu. Neesmu nekāda gaļēdāja, bet cenšos papildus izvēlēties arī produktus, kas satur dzelzi. Pie grūtnieču vitamīniem atgriežos vien otrā trimestra beigās.

Tā kā pie straujākām kustībām man sametas tumšs gar acīm, cenšos kustībās būs lēnāka un plūstošāka, staigāt svaigā gaisā, lai organisms saņemtu skābekli. Ginekoloģe skaidro, ka tas dēļ zemā asinsspiediena, kas grūtniecības laikā ir vēl zemāks. Turklāt skābeklis tiek gādāts arī mazulim, tāpēc pie straujām pozu maiņām tik ātri nespēj izdalīties pa visu organismu. Vēl ērtāk nekā staigāt man šķiet braukt ar riteni, tomēr pēc kāda laika tas jau sagādā lielāku piepūli un daktere tomēr aicina atteikties no riteņbraukšanas. Vislabāk jūtos mazās, ne pārāk garās pastaigās. Speciāliste skaidro, ka man ir labs laiks starp iepriekšējo un šo grūtniecību, pati esmu pietiekami jauna, tomēr vienmēr jāuzmanās tieši rētas dēļ, jo to nekad līdz galam nevarēs izpētīt.

Kad vienā no vizītēm ginekoloģe norāda, ka pusi grūtniecības jau esmu aizvadījusi, esmu pat pārsteigta – šķiet tā tikko sākusies, bet jau virzās uz otru pusi. Līdz ar to sāk parādīties arī puncītis, kas līdz šim bija pamanāms tikai zinātājiem, jo grūtniecības sākumā ar visiem nelabumiem un nespēju daudz ko ieēst vēl biju pamanījusies nokristies svarā. Tagad gan uznāk tādi ēstgribas viļņi, ka šķiet visu varētu apēst, bet tāpat cenšos vispirms kaut ko neitrālu padzerties un mērenās devās paēst, labprāt izvēlos augļus un dārzeņus. Reizēm gan palutinu sevi ar kādu gardumiņu. Ultrasonogrāfijā redzu, cik mazais ērti iekārtojies pat pamāj man ar rociņu! Jūtu arī pirmos burbulīšus vēderā, kas nozīmē, ka drīz jutīšu arī pirmās mīļās dunkas un, jā, pēc kāda laika jau varu atšķirt, kad ir maigākās roku kustības un stiprākās kāju kustības. Mazais labprāt spēlējas ar nabassaiti un ir ļoti kustīgs.

Ar mazo sarunājos ne tikai es, bet arī piecgadīgā meitiņa ik pa laikam pienāk un apjautājas mazulim, kā viņam tur vēderā iet. Ciemos arī vienu gadu jauns puisītis, nezinot, ka esmu stāvoklī, pienāk pie manis, pieglaužas puncim un to samīļo.

Prieks, ka ap otrā trimestra vidu beidzot toksikoze ir mani atstājusi un varu plānot dienu pēc saviem ieskatiem. Ņemu gan vērā, ka enerģija, kas man ir, var vienkārši vienā mirklī kā uz burvju mājienu izbeigties un tad šķiet, ka varētu aizmigt pat kājās stāvot. Lai arī grūtniecības laiks nav gluži miera osta bez ne viena satricinājuma, ļoti pārskatu savu attieksmi un notikumiem dzīvē, lai lieki nesatrauktos, bet darītu to, kas ir manos spēkos. Vairāk pievēršos mazulim puncī, ne tik daudz apkārt notiekošajam. 

Māmiņu Klubs