Pēdējie soļi..

Tieši šodien aprit 36 nedēļas mana otrā mazulīša gaidībās. Interesanti, ka tikai tagad top mans pirmais raksts šajā grūtniecībā. Bet labāk vēlāk, nekā nekad. :)

Lai arī pēc papīriem sanāk, ka dzemdību datums ir 8. augusts, es uz to neieciklējos. Atceros, ka pirms 3 gadiem mazajam bija noteikts viens datums, bet viņš piedzima 2 nedēļas pirms noliktā laika. Lai gan pati tolaik gribēju, lai piedzimst 41 nedēļā. Nesanāca toreiz mums sarunāt. :) Arī tagad nez kāpēc priekšnojauta saka, ka dzemdības būs ātrāk. Un kaut kā šķiet, ka arī priekšvēstneši sāk parādīties. Un tas mani nedaudz biedē. 

Lasīju, ka pēc 34. nedēļas varot sākt dzert aveņu lapu tēju - tas palīdzot mīkstināt dzemdi, padarot to elastīgāku un dzemdības būšot vieglākas. Domāju - kāpēc gan ne?! Kurš negrib vieglas dzemdības. Aizgāju uz aptieku, nopirku tēju un mājās pirmo krūzīti arī izdzēru. Kā nu gadījies, kā nē, nākamjā rītā, ikrīta tualetes apmeklējuma laikā, skatos biksītēs - kaut kas brūngans. Ne tā kā daudz, bet nu tomēr. Tā kā gana daudz esmu lasījusi, tad saprotu, ka laikam slavenais gļotu korķis sācis izdalīties (ko gan pie pirmajām dzemdībām nepamanīju). Sapratu, ka vēl būtu par ātru sākties dzmedībām, tad nu tējiņu noliku malā un vairs neesmu pat domājusi par tās dzeršanu. :) Bet ar šo vienu reizīti man tā smērēšanās nebeidzās. Re, kā! Tagad varu teikt, ka jau kādas 4 dienas, katru dienu pa nedaudz, bet smērējumi turpinās. Te nedaudz ar sarkananāku asiņainu piejaukumu, te tikai brūngani; te vairāk, te mazāk.

Par laimi un mieru man sagadījās, ka vakar tieši man bija vizīte pie ginekoloģes un arī 3. usg. Usg viss kārtībā, mazulītis aug atbilstoši un nekas neliecinot, ka ļoti drīz sāsies dzemdības. Vienīgais, kas mani neiepriecināja - izskatās, ka nabassaite varētu būt aptinusies ap kaklu. Tagad vairāk uzmanības jāpievērš un jāvaktē kustības. It kā man pēdējā mēnesī gribētos papildus stresu! :( 

Arī ginekoloģe saka, ka neizskatās, ka dzemdības ātri sāksies. Viss esot normāli, dzemdes kakls ciet. Bet, ja ir smērējumi, varbūt jāievēro mierīgāks režīms, mazāk aktivitātes, vairāk atpūtas. (Jā, tas nu gan būs īpaši viegli ar vienu aktīvu trīsgadnieku mājās!)

Šodien, protams, man smērēšanās turpinās. Vienā brīdī pat iegadījās tā, ka iztecēja kaut kas tiešām padaudz un šķidrs, biksītes ar visu ieliktnīti slapjas. Bail par ūdeņiem. Ja tie noies, tad jau skaidrs, ka dzemdības būs klāt. Šodien esmu izlēmusi mierīgi padarboties pa mājām un pavērot, ja kaut kas līdzīgs turpināsies, būs jāpazvana uz slimnīcu un varbūt jāaizbrauc pārbaudīties. Pagaidām gan viss mierīgi. Tikai tik, cik mazulis pa punci kustās. Bet šajā dienas laikā tas šķiet normāli.

Eh, tagad, kad var teikt, ka klāt ir pēdējais gr. mēnesis, es noteikti neesmu no tām, kas grib, lai tā atrāk beidzās. Protams, gribas satikt savu mazulīti, turēt rokās, ģērbt un mīļot, bet tikpat ļoti (vai šobrīd pat vairāk) esi gribu vēl pabaudīt kustības puncī, savu lielo vēderu, sajūtu, ka esam divi vienā. Man ļoti patīk būt grūtniecei. Vēl kādas 2-3 nedēļas es ļoti gribētu baudīt grūtniecību!  Ilgāk laikam nē, tad gan man pietiks. :)