02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Neviens par to nerunā jeb "nesmukās" dzemdību/pēcdzemdību lietas, par kurām es nemaz nezināju.
29. Apr 2014, 12:08
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Mēs dzīvojam modernā tehnoloģiju laikmetā. Ja ieejam sadzīves tehnikas veikalā, tad saprotam, ka visa kā ir gana, un tas viss ir tapēc, lai atvieglotu cilvēka ikdienu, izklaidētu.
Un kā gan nākas, ka es jaunā māmiņa tomēr visu nezinu? Grūtniecības laikā tik daudz izglītojos (gatavojos kā uz eksāmenu), lasīju par dzemdībām, pēcdzemdību periodu un pašu grūtniecību kā tādu. Tomēr visu neizlasiju, jo laikam jau nebija kur izlasīt. Māmiņu klubā visa pieejamā informācija ir pārpildīta ar cukuru. Viss ir skaisti no sērijas viņi iemīlējās, apprecējās, piedzima bērns, dzīvoja ilgi un laimīgi. Labi, ka vismaz kolikas zīdaiņiem tiek pieminētas. Pat dzemdības tiek smuki attēlotas, ka mamma tik tā paspiež un piedzimst bērniņš. Lai arī manas dzemdības bija vieglas un ātras, es neteiktu, ka skati bija no patīkamākajiem. Piemēram, vecmāte teica, ka man visa seja paliek zila no spiešanas. Domāju, ja tas viss būtu uzfilmēts un palaists MK sižetā, tas viss būtu reālāk parādīts. Arī tik ātra procesa laikā nepaspēju uztaisīt klizmu (3,5h ilga viss), tad nu uz galda bija nu pašas saprotiet. Un man nav nekādas traumas vai sāpīgas atmiņas par dzemdībām, gluži pretēji-tie ir sīkumi, jo citām dzemdības ilgst diennakti un ilgāk, ir visādas iejaukšanās un manipulācijas, akūti ķeizari utt. Par to visu šeit nerunā, jo tad tiktu sagrauta ilūzija par skaisto satikšanos. Šādas pieredzes var pa retam izlasīt kādos blogos kā dzemdību stāstu (p.s rekomendēju grūtniecības laikā nelasīt citu sieviešu dzemdību stāstus, jo katrai no mums ir savs ceļš, kas ejams, sava pieredze, tā teikt, lai lieki mēs netraumētos vai nebaidītos).
Un ko tad es nezināju tieši par pēcdzemdību periodu?
Tā ir tikai viena lieta, kas mani nošokēja-
1)urīna nesaturēšana pēc dzemdībām. Pirmās dienas pēcdzemdībām mani vispār nesatrauca kas ar mani notiek, nesatrauca tas, ka viss ķermenis sāp(dabiskas dzemdības bez jebkādas anastēzijas, ar pāris sašūtiem plīsumiem) un eju pussalikusies. Bija tāda patīkama eiforijas sajūta, jo man ir piedzimusi meitiņa-ilgi gaidīta un lolota. Tomēr kas bija pēc tam? Tā pati biksēs čurāšana arī pēc mēneša. Kad nedaudz paskrēju, tad varēju iet uz tualeti un pēc tam arī pārģērbties. Būtībā šī bija problēma, par kuru es nemaz nezināju, ka tā var būt. Skan tik ļoti nesmuki, un ir tik nepatīkami par to tagad rakstīt, bet ja es par to nerakstītu tagad, tad atbalstītu mītu par visu skaisto un neinformētu sievetes, ka arī tā var būt, un ka manā gadijumā, kas ir ļoti pozitīvi un mierinoši, tas viss ir pārejoši. Tagad meitai jau tuvojas pus gada jubileja, un šajā ziņā viss ir kārtībā. Esmu pat sākusi skriet krosiņus, bet, atceroties to pirmo starpgadīju, biju nepatīkami pārsteigta, jo ikdienā esmu sporta piekritēja, un šāda problēma(ja tā būtu nepārejoša) apgrūtinātu visas sporta aktivitātes.
2) Ja ir šuves un vēl aizcietējumi, tad aiziešana uz wc var būt pielīdzināma mazām dzemdībām.
Par visām pēcdzemdību depresijām šeit ir runāts, tapēc neatkārtošos.
Esmu arī lasijusi (tiesa, no bloga, ne zinātniskās literatūras vai MK raidijumiem), ka ir sievietes, kas pēc dzemdībām kļūst aseksuālas, citām tā vieta ir nejūtīga utt
Kas ir tas, kas Jūs pārsteidza pēcdzemdību vai dzemdību laikā? Vai bija kāda informācija, par kuru nezinājāt, ka tā var būt?
Parunāsim šoreiz par tabu tēmām.
Atcerējos, ka vēl dzemdību laikā prasīju vecmātei vai tas ir normāli, ka es visa drebu. Viņa paskaidroja, ka tas no adrenalīna.
Vispār šausmas palasot!
Es ceru,ka tomēr mediķi izcīnīs pēcdzemdību aprūpi kā obligātu un apmaksātu!
Lai gan man dzemdības likās tiešām skaistas no A līdz Z, jo zināju, kas ar mani notiek, kas ir normāli un kas nē(bērna piedzimšanas prieks un mīlestība tik tiešām lika vienkārši nedomāt par niecīgām atsāpēm vai citām problēmām- bija, jā, bet es vienkārši biju aizņemta ar savu bērnu), bet,ka tik daudzām ir dažādas problēmas, kuras patiesībā ir viegli risināmas. Cik skumji,ka speciālisti neko nav izskaidrojuši un palīdzējuši.
Bet ir taču tik daudz dažādu variantu,ko darīt,lai visu atvieglotu.
Man tāpat nav skaidrs, kādēļ māmiņas ar saviem hemoroīdiem neiet pie proktologa. Tie NAV tikai hemoroīdi. Jā, lielai daļai nebūs nekādu sarežģījumu un tie vai nu pāries mistiskā veidā vai paliks visu mūžu, bet ir taču daudz ļaunākas lietas, kas var notikt. Vai tad no vēžiem nemaz nav bail.
Mīļās, lūdzu ejiet pie ārstiem! Proktologs nav nekas briesmīgs.
Nu tātad, kā jau minēju, vecmāte darīja vēl kaut ko-piemēram, paplašināja kaklu.
Vēl man zīdīšana arī bija smaga padarīšana sākumā. Tie krūšu gali bija jēli, ar zilumiem, bet to visu var izlasīt manā blogā par pupošanos.
Laimesbite, gāju gan uz rdzn kursiem, gan tur dzemdēju, gan lasīju info te, gan citur netā, bet lūk nezināju.
Man vissāpīgākais visā procesā likās tieši pirms beigām, kad vēl pāris grūdieni, un bērna galviņa bija redzama. Likās, ka ar uguni dedzina.
Tāpēc nevajag lasīt tādus ierakstus- pēc tam rodas fobijas pilnīgi nevietā😀 Tu noteikti būsi gudrāka un sagatavotāka, tāpēc arī nebūs jābaidās.
Varu pateikt,ka mērot atvērumu pilnīgi noteikti nekas nav sāpīgs. Tas,kas var likties sāpīgs ir tad,ja kakla lūpa traucē dzimt bērnam- tad vecmāte to pietur ar pirkstu.Tas varētu būt mazliet nepatīkami. Un to noteikti nedara visiem😀
jā, man bija līdzīgi. Un tieši tas arī bija mans pirmsdzemdību vēstnesis 😃
ESmu pārsteigta- vai tad vecmātes nodaļā nestāstīja kādēļ tā nesaturēšana ir un, ka tas ir normāli. Kā arī to,ko darīt,lai ātrāk viss būtu kārtībā.
Tieši tā- aizcietējumi- tā ir problēma- un kādam jau nu vajadzēja arī pastāstīt, ko darīt,lai tādu nebūtu.
Prieks,ka tiek runāts atklāti, bet tas arī atklāj to, cik maz vispār ir zināms.
Tāpat par to kakāšanu- vai jūs vispār zināt cik maz ir dzemdību,kurās tas nenotiek. Taisnā zarna taču nav aizšūta. Un tikai pēc tam,kad tā ir pilnīgi tukša, var piedzimt bērniņš. Tas ir dabisks, normāls process.Lielākā daļa sieviešu dzemdējot to nemaz nejūt un nenojauš, tā kā tas nav nekas TĀDS.
Ja labi trenēsi muskuļus, tad samazināsies, varbūt pat pilnībā pazudīs.
Varbūt tikai mazam atvērumam ir sāpīgi? Man tur tāds knapis puscentimetrs bija. Kad otro reizi skatījās jau kontrakciju laikā, sajūtas neatceros.
es pat nejutu, kad pārbaudīja atvērumu 😃 un pat īpaši nejutu, kad ūdeņus pārdūra 😃 es pat neskatījos ar ko, to dara - to nevajag darīt.
Manās atmiņās atvēruma skatīšanās bija sāpīgākais mirklis visās dzemdībās, bet laikam tādēļ, ka arī biju sadomājusies, ka tās sajūtas būs atšķirīgas.
es pat pamanījos dzemdībās tikt pie tūpļa plīsuma - lika šuvi. tas lielās darīšanas padarīja par tādām mokām, ka reāli cietos tik ilgi (vienkārši fiziski nevarēju nokārtoties), ka nāca jau šķidrs ārā. kad šuves sadzija, tad jau bija labāk. ja par dzimumdzīvi runājam, tad mani sākumā arī piemeklēja maksts sausums (arī gr laikā) un likās, ka iekšā sašūts konusā 😃 tagad varu pasmieties, bet toreiz gan nenāca smiekli. smējos, ka gluži kā otreiz nevainību zaudēt 😃 labi, ka vīrs saprotošs un apm pēc kādiem pāris mēnešiem jau viss iestaipījās kā vajag.
Tieši tāpēc, zinot visas šīs blaknes (ir radi medicīnas nozarē), man bija ķeizargrieziens pēc pašas vēlēšanās. Smiesieties, bet tieši radi ieteica nedzemdēt dabiski, lai gan man bija ideāla grūtniecība😀 ne sekundi nenožēloju un, ja vien kādreiz vēl palikšu stāvoklī, noteikti būs tikai un vienīgi ķeizargrieziens!
Jā, par klizmas plusiem runā maz, bet pat bez klizmas bērns piedzimst un viss ir OK 😀
Runājot par urīna nesaturēšanu - biju dzirdējusi, bet... Es pārāk ātri sāku celt smagumus, kā rezultātā man ir gan nesaturēšanas, gan dzemdes noslīdējuma problēma. Pieņemu, atrodu veidus, kā mazināt diskomfortu, dzīvoju tālāk. Kad lasīju par smagumu necelšanu, vairāk domāju, ka tas ir ieteikums dēļ fakta, ka grūtniecības laikā muskuļi aizmirsuši būt spēcīgi. Izrādījās, ka iemesli ir citi.
Man vēl nepatika fakts, ka pēc dzemdībām visai ilgu laiku bija maksts sausums, bet to palidz atrisināt mitrinātāji, kas atkal ir pieņemšanas jautājums. Savukārt, visgrūtāk bija pieņemt maksts jutības samazināšanos jeb varētu pat teikt - pazušanu - tam es nebiju nekādā veidā gatava, lai gan biju lasījusi, ka var samazinātie libido sakarā ar bērna aprūpēšanu, hormoniem un sazin ko citu. Bet arī tas ar laiku atkal sakārtojas.
Izlasīju Jūsu stāstu. Gandrīz apraudājos. Tiešām Jūsu meita ir cīnītāja.
Man ar patīk pozitīvas tēmas, bet tos blakusefektus varētu kādā MK sižetā kaut pieminēt, pastāstīt, kā to risināt, ka ar to var saskarties utt.
Piekrītu, ka kaut kur jau raksta, bet info maz, līdz ar to es par urīn. nesat. nebiju informēta.
Kegela vingrojumi, bet manā gadijumā tas bija laiks un iespējams jaunība.