Nepieciešamās analīzes un pārbaudes grūtniecības laikā

Gaidot bērniņu, sievietei grūtniecības laikā nepieciešamas dažādas pārbaudes un analīzes, lai būtu pārliecība, ka pašai un mazulītim viss kārtībā. Par to, kādas pārbaudes un kāpēc nepieciešamas Māmiņu klubam skaidro vecmāte Santa Popenkova.

Visas grūtnieces līdz 12. grūtniecības nedēļai stājas uzskaitē – to iespējams izdarīt pie ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta. Tas nepieciešams, lai laicīgi varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes, kā arī varētu saņemt valsts noteikto sociālo atbalstu.

Ministru kabineta noteikumi nosaka 6 vizītes pie speciālista – līdz 12. nedēļai, 16.-18.nedēļā, 25.-26. nedēļā, 29.-30.nedēļā, 34.-36. nedēļā, 38.-40. nedēļā un ja nepieciešams tad arī 41.nedēļā. Tomēr parasti pie vecmātes vai ginekologa vizītes ir biežāk – sākumā reizi mēnesī un tuvojoties dzemdību laikam divas reizes mēnesī. Santa Popenkova teic, ka viņa grūtnieces vēlas redzēt vismaz 10 reizes. Katrā tikšanās reizē grūtniecei tiek izmērīts asinsspiediens, topošā māmiņa nosveras, nomēra vēdera apkārtmēru un dzemdes augstumu virs simfīzes.

Tā kā pirmajā tikšanās reizē visbiežāk vecmāte vai ginekologs ar topošo māmiņu tiekas pirmo reizi, svarīgi, lai tikšanās ir pietiekami ilga (ne mazāk kā pusstundu), lai varētu noskaidrot visu nepieciešamo informāciju par grūtnieci – kur topošā māmiņa dzīvo, par ko strādā, kāds ir viņas dzīvesveids, sociālekonomiskais stāvoklis, protams, arī iepriekšējā grūtniecību pieredze, ja tāda ir bijusi. Šādus jautājumus speciālisti uzdod nevis savas ziņkārības dēļ, bet lai noskaidrotu sievietes veselības stāvokli un iespējamos riskus.

Pārbaudes pirmajā tikšanās reizē

Ideāli, ja uz pirmo tikšanās reizi sievietei jau ir līdzi urīna analīzes – tajās pārbauda leikocītu daudzumu, kas norāda, vai nav kādi iekaisumi, kā arī vai nav kādas nevēlamas baktērijas. Īpaši svarīgi tas ir sievietēm, kurām ir kādas urīnceļu problēmas, jo grūtniecības laikā dēļ tā, ka orgāni dzemdei paplašinoties arvien vairāk tiek saspiesti, tie darbojas lēnāk. Ginekologs veiks onkocitoloģisko uztriepi un iztriepi no maksts. Pirmā nepieciešama, lai pārliecinātos, kāds ir dzemdes kakla stāvoklis vai dzemdes kaklā nav vēža šūnas, savukārt otro veic, lai noskaidrotu, kādas baktērijas atrodas makstī un ja ir kādas nelabvēlīgas baktērijas, tās laicīgi varētu ārstēt.

Grūtniecēm, kas ir kādā no riska grupām (piemēram, sievietēm no 36 gadu vecuma, no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, ar palielinātu vai samazinātu augļūdeni, asinsspiediena problēmām), veic arī uzsējumu no dzemdes kakla, lai pārliecinātos, vai tajā nav hlamīdijas. Tā ir baktērija, kas mēdz rasties tieši grūtniecības laikā.

Ja grūtniece ir stājusies uzskaitē pie vecmātes, tad šie izmeklējumi būs jāveic pie ginekologa, tomēr parasti ginekologs ir blakus kabinetā un tas neprasa papildus laiku no topošās māmiņas.

Asinsgrupas un rēzus faktora nozīmība topošajai māmiņai un tētim

Vēl pirmajā tikšanās reizē veic arī pilnu asinsainu, lai noskaidrotu, vai sievietei nav kādas infekcijas slimības, tai skaitā HIV, B hepatīts, sifiliss. Kā arī, lai noskaidrotu hemoglobīna līmeni un ferritīnu, kas norāda uz dzelzs rezervēm. Tādējādi jau laicīgi iespējams koriģēt uzturu, ja nepieciešams pastiprināta dzelzs uzņemšana vai papildus dzelzs preparātu uzņemšana. Tāpat tiek noskaidrota sievietes asinsgrupa un rēzus faktors. Vēlams, ja sieviete zina arī topošā bērniņa tēta asinsgrupu un rēzus faktoru, īpaši, ja sievietei ir negatīvs rēzus faktors. Ja sievietei ir negatīvs rēzus faktors un vīrietim pozitīvs, visu grūtniecības laiku novēro, vai sievietei neveidojas antivielas. Ja sievietei ir atkārtota grūtniecība, tad 28. nedēļā sieviete saņemt antiglobulīna poti. Savukārt, ja abiem topošajiem vecākiem ir negatīvs rēzus faktors, šāda pote nav nepieciešama.

Ir vēl vienas analīzes, kas nav obligātas, bet ko vēlas veikt topošās māmiņas, kurām ir mājdzīvnieki – toksoplamozes analīze, jo šī infekcijas slimība var būt bīstama bērniņam puncī. To var veikt kopā ar vispārējo asinsanalīzi, kurā atzīmē arī šo faktoru. Tas gan ir maksas pakalpojums. Lai samazinātu risku saslimt ar šo infekcijas slimību, vēlams grūtniecības laikā uzticēt kaķu kastu tīrīšanu citiem vai ievērot papildus higiēnas pasākumus.

Papildus jau minētajām pārbaudēm ir topošās māmiņas, kuras, veicot asinsanalīzes, vēlas pārbaudīt, kā izstrādājas progesterons. To ieteiks arī speciālists, ja sievietei iepriekš ir bijuši spontānie aborti un bijušas tādas pazīmes kā velkoša sajūtas vēdera lejas daļā, brūngani smērējumi grūtniecības sākumā.

Pirmā trimestra ģenētiskais skrīnings

No pilnām 12. nedēļām līdz 13. nedēļām un sešām dienām ikvienai topošai māmiņai veic asinsanalīzi, kā arī ultrosonogrāfiju. Ultrosonogrāfiju veic vai nu caur vēdera priekšējo sieniņu vai vagināli. Šīs pārbaudes veic, lai pārliecinātos, vai bērniņam nav risks saslimt ar kādu ģenētisku saslimšanu. Ja pastāv paaugstināts risks, grūtnieci nosūta uz papildus izmeklējumiem, kur paņem paraugus no placentas vai augļūdeņa, vai arī veic padziļinātas asinsanalīzes, nosūtot paraugus uz citu valsti. Ja risks ir vidējs, tiek veikta atkārota augļa sonogrāfija.

Glikozes tolerances tests

Ja topošā māmiņa ietilpst riska grupā, piemēram, ir 36 gadi un vecāka, ir liels ķermeņa masas indekss, pastiprināti prasās saldumi, pieņemas strauji svarā, kādam no pirmās pakāpes radiniekiem ir cukura diabēts u.tml., tad sievietei no 25. nedēļas nepieciešams veikt glikozes tolerances testu. Tests nav patīkams tādēļ, ka jāveic tukšā dūšā. Sievietei paņem asinsanalīzes no pirksta, tad viņai ir jāiedzer glikozes kokteilis, kas ir ļoti salds un bieži vien šķebina, pēc stundas veic pilno asinsanalīzi un vēl pēc stundas vēl vienu asinsanalīzi – kopā trīs reizes, turklāt visu laiku sievietei jābūt tukšā dūšā. Nav vēlams arī neko dzert, nepieciešamības gadījumā var padzerties nelielu malku ūdens.

Ja sievietei ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, tad topošo māmiņu nosūta pie endokrinologa, kas nosaka nepieciešamo diētu, norādot, ko drīkst vai gluži otrādi, ko nedrīkst ēst. Ja cukura līmenis ir virs normas, sieviete saņem aparātu, ar ko pati ikdienā var mērīt cukura līmeni un tādējādi to kontrolēt. Topošajām māmiņām, kurām ir problēmas ar cukura līmeni un kuras plāno dzemdēt pašas, jārēķinās, ka bērniņš var dzimt lielāks.

29.-30. grūtniecības nedēļā, veicot asinsanalīzes, atkārtoti pārbauda, vai nav saslimšana ar sifilisu, tāpat vēlreiz nosaka hemoglobīna un ferritīna daudzumu.

37. nedēļā visām grūtniecēm nosaka B grupas hemolītiskā jeb betahemolītsikā streptokoka klātbūtni organismā. Šo uzsējumu veic no maksts. Ja rezultāti ir negatīvi, tad viss ir kārtībā, bet ja pozitīvi, tad dzemdību laikā sieviete profilaktiski saņem antibiotikas, lai novērstu bērniņa inficēšanos ar to. Ātrāk šo infekciju nav iespējams ārstēt, jo streptokoks pēc izzušanas var parādīties no jauna. Grūtniecības laikā tas neapdraud ne grūtnieci, ne bērniņu, bet dzimstot dabīgā ceļā mazulis no sterilas vides pa dzemdes ceļiem var saskarties ar šo infekciju un tā var būt ļoti bīstama. Tāpēc sievietei, kurai ir konstatēta šī infekcija, sākoties dzemdībām, laicīgi jādodas uz slimnīcu. Ja sievietei nav veikta šī pārbaude, antibiotikas tiks dotas profilaktiski.