Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktajiem aprēķiniem valsts ģimenēm, kuras izvēlējušās mazuli laist pasaulē mājas dzemdībās, varētu kompensēt 50 eiro no dzemdību izmaksām.
Tā ir desmitā daļa no mājdzemdību izmaksām. Šāda summa ierēdņiem sanākusi, sausi rēķinot fizioloģisku dzemdību tarifus. Ja sieviete dzemdē slimnīcā, valsts par to ārstniecības iestādei samaksā ap 200 eiro, taču, ja ģimene pieņēmusi lēmumu par mājdzemdībām, visas izmaksas jāsedz tikai un vienīgi ģimenei.
Šādu situāciju par tiesību pārkāpumu uzskata tiesībsargs, kurš savā atzinumā valdībai norādījis: atsakot šīm ģimenēm segt mājdzemdību izdevumus, valsts Veselības ministrijas personā pārkāpj Satversmi. Tiesībsargs aicinājis arī valsti personām, kuras bija vērsušās birojā ar sūdzību, apmaksāt mājdzemdību izdevumus, taču valdība visai birokrātiskā atbildes vēstulē pauž atteikumu to darīt, jo «nav tiesīga pārkāpt likumu».
Arvien Saeimā
Jautājums par mājdzemdībām un to apmaksu no valsts budžeta joprojām tiek izskatīts Saeimā. Ir iesniegti likuma grozījumi, lai noteiktu, ka no valsts budžeta tiek finansētas arī mājdzemdības. VM speciāliste Antra Valdmane norādīja, ka, pēc NVD datiem, izrēķināts, ka naudas summa, ko valsts varētu maksāt par mājdzemdībām, ir 50 eiro. «Mēs rēķinājām pēc tā, kā tas ir slimnīcā,» skaidroja A. Valdmane, piebilstot, ka «diezin vai kāds būs ar mieru par to sniegt mājdzemdību pakalpojumus...»
Pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena atzina, ka, «visticamāk, ir kaut kas aizgājis greizi ar aprēķiniem». Ja šāds tarifs tiktu noteikts, kāda tad būtu stundas darba samaksa vecmātei, kura dzemdības pieņem? S. Olsena arī jautāja: ja savādāk nav iespējams atrisināt šo jautājumu, kāpēc nevar ieviest principu «nauda seko grūtniecei», un sieviete pati izvēlētos, kur dzemdēt.
Visa problēma – tehnoloģijā
Saskaņā ar VM skaidrojumu: veselības aprūpes pakalpojumu fizioloģisku dzemdību gadījumā pilnā apjomā bez maksas nodrošina valsts ar ārstniecības iestāžu starpniecību, kurām ar NVD ir noslēgts līgums, un tādu pašlaik Latvijā ir 19. Turklāt katram pakalpojumam ir noteikts savs tarifs – naudas summa, ko valsts apmaksā, bet plānotu mājdzemdību gadījumā šāds apmaksas tarifs nav noteikts. Lai šādu tarifu varētu noteikt, ārstniecības iestādei, ārstniecības personai vai profesionālajai organizācijai jāiesniedz NVD priekšlikums jauna veselības pakalpojuma iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, bet NVD ir jāizvērtē šāda pakalpojuma izmaksas, ekonomiskā pamatotība, pakalpojuma pieprasījuma apjoms.
VM speciāliste A. Valdmane stāstīja, ka ministrija nākusi pretim, visu izskaidrojusi gan mājdzemdību vecmātēm, gan Mājdzemdību ģimeņu apvienībai, kas ir nepieciešams, lai sakārtotu dokumentus, taču «nekādas virzības nav», «vecmātes mūs neuzklausa». Iepriekš mājdzemdību vecmāte Dina Ceple skaidroja, ka vecmātes vēlējušās izveidot šādu tehnoloģiju, taču saskārušās ar problēmu – arī slimnīcās noritošām dzemdībām nav apstiprinātas šādas tehnoloģijas.
Visvairāk šāda tehnoloģija un likuma grozījumi, lai no valsts budžeta varētu segt arī mājdzemdības, nepieciešamas ģimenēm. «Tas ir tik svarīgs sabiedrības veselības jautājums, ka mēs nevaram gaidīt, kad dažas privātpersonas iesniegs visus dokumentus, tad kāpēc mēs algojam ierēdņus?» jautāja S. Olsena. Latvijas Ārstu biedrības padomniece Liene Cipuleteica: tehnoloģija jāraksta profesionāļiem, to nevar uzrakstīt ierēdņi.
Nav sūdzību
Pēdējos gados mājdzemdību skaits palielinās, tomēr pēdējo trīs gadu laikā Veselības inspekcijā nav saņemta neviena sūdzība par mājdzemdību vadīšanu. No 2007. līdz 2010. gadam inspekcijā saņemti 6 iesniegumi par mājdzemdībām, tikai viena sūdzība atzīta par pamatotu. Sūdzību iesniedzēji bija ārstniecības vai iestādes.
Inspekcija gadījumus par nelabvēlīgu iznākumu mājdzemdībās izvērtē, ja tiek saņemts iesniegums no pašas dzemdētājas vai no ārstniecības iestādes, kurā tiek turpināta sievietes vai jaundzimušā veselības aprūpe. Kā Veselības inspekcija var vērtēt mājdzemdības, ja, kā izrādās, nav nekādas tehnoloģijas? Tur Neatkarīgajai atbild: ņemot vērā, ka mājdzemdības ir attiecināmas tikai un vienīgi uz zema riska grupas grūtniecēm, līdz šim ārpusstacionāra dzemdībās tika piemērota apstiprināta medicīniskā tehnoloģija – fizioloģisko dzemdību vadīšana. Taču inspekcijas speciālisti atbalsta jaunas, precizētas medicīniskās tehnoloģijas izveidi.
***
UZZIŅAI
Mājdzemdības Latvijā
2007 67
2008 114
2009 141
2010 111
Šajā laika posmā saņemtas sešas sūdzības par mājdzemdībām, galvenokārt no slimnīcām, viena atzīta par pamatotu
2011 189
2012 210
2013 258
Nav saņemta neviena sūdzība par mājdzemdībām
Avots: Veselības inspekcija, Dati par mājdzemdību skaitu, D. Ceple
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Godīgi - nesaprotu par ko sašutums!
Dzemdības stacionārā valstij izmaksā 200 eiro - bet tās jau nav vecmātes izmaksas vien! Bez tam loģiski, ka valstij gribot negribot ir jāuztur dzemdību stacionāri, jo vienmēr būs gadījumi, kad nevarēs dzemdēt mājās. Savukārt mājdzemdībās pamatā ir izmaksas vecmātei, kura stacionārā vienlaikus pieskatītu vairākas dzemdētājas.
Par ekstra pakalpojumiem jebkurā sfērā ir papildus jāmaksā - ja gribi notāru uz mājām - nav problēmu, bet tad izcenojums ir cits nekā ofisā, negribi braukt ar trolejbusu, bet taksi - brauc, bet pašam par to jāmaksā, tieši tāpat ir ar mājdzemdībām - nav jau liegts - maksā un būs!