Mūsu satikšanās stāsts.

Sākšu ar to, ka mūsu mazo Puķuzirnīti mēs gaidījām ilgi.. Ginekoloģes noliktas datums bija 16/17. jūnijs, pēc USG 20.jūnījs.. bet mūsu mazā Elza šajā pasaulē nāca tikai 6. jūlijā - 23:37. Teiksiet pārstaigāta grūtniecība? Vecmāte Astrīda Millere ne mirkli nešaubījās, ka mums viss kārtībā un ļāva mazajai pašai izvēlēties datumu, kurā dzimt.. :)  Svētdienā ( 06.07. ) devāmies ar vīru ceļā uz "Harmoniju", astoņos no rīta jau bijām tur. Vecmāte apskatīja, varētu lepoties tikai ar to, ka man ir 2 cm atvērums.. :D Mazā laukā netaisījās nākt. Tad nu nolēmām, ka laiks jau ir par visu ( 43. nedēļa ) un stimulēsim dzemdības. 

Pie pirmās tiku tabletītes, pēc stundas jau jutu, ka sākas kontrakcijas. Sākums bija viegls. :) Pēc tam jau vairs nespēju izturēt un aizbļāvu visu "Harmoniju", izlūdzos kkādu nomierinošu līdzekli, kur pat spēju starp sāpītēm iesnausties un miegā viņas pārelpot.. tās zālītes man patika.. :D bet kad iedarbība beidzās, jau pavēlot vecmātei, ka man viņas vajag vēl - saņēmu atteikumu.. tad gan kļuvu nikna un teicu, ka braucu taisīt ķeizaru un to atkārtoju simtu vienu reizi! :D vīrs arī dzirdēja teikumu, ka man šis ir pirmais un pēdējais bērns.. :D Pie nākamās tiku sistēmas un beigās nošpas... tā es mocījos līdz 21 vakarā.. līdz tiku pie 10 cm atvēruma un biju gatava spiest. Spiešana man patika labāk, jo tad kontrakcijas nejutu un beidzot pa visu mokošo dienu es beidzot biju apņēmības pilna, jo zināju, ka pusceļš ir noiets. Tikai žēl bija vīra, jo kontrakciju laikā sakniebu viņam rokas un kājas, bet viņš būdams labs vīrs, man neko neteica... :D 

Tā kā biju nolēmusi dzemdēt vannā, izvēlējos "Harmoniju", bet lai vai kā gribējās to ūdeni, es nespēju atrast sev piemērotu pozu vannā un mazo puķuzirni Elzu piedzemdēju turpat gultā. :) Mazā piedzima 55 cm gara, 4, 700 smaga - brašs bērniņš. Un man netika neviens pats plīsums. :)) 

Tā nu lūk - gaidījām ļoti un sagaidījām mūsu puķuzirnīti. :)) 

Lai Jums jauks satikšanās laiks ar saviem mazajiem ķipariem ! :))