Dzemdību stāsti: Lanas stāsts

Vislielākās dāvanas pasaulē! 

Ar pirmo bērniņu- meitiņu satikāmies 2018.g. Ar Vīru bijām runājuši, par to ka vēlamies mazuli, un tas notika ļoti ātri! Grūtniecības tests rāda divas strīpiņas- urrā! Visu grūtniecības laiku biju ļoti aktīva, daudz staigāju, pavadīju laiku ārā, bet neskatoties uz lielo aktivitāti, svars bija nācis klāt diezgan daudz, taču daktere neko slikti neteica un ne mirkli neminēja, ka mums ir par lielu svars. Noteiktais datums maija beigās bija paskrējis un nekas neliecināja, ka dzemdībām vajadzētu sākties. Apmeklējot dakteri, viņa vien lika cītīgi runāt ar mazulīti, lai nav jādodas uz stimulēšanu. Tā nu mēs piecas dienas cītīgi runājāmies, protams, mazgājām grīdas un darijām citas lietas, kas interneta resursos saka, ka varētu pamudināt mazo ierasties šajā pasaulē. Un nu re, dienu pirms stimulēšanas, no rīta pieceļoties nogāja ūdeņi, piecēlu vīru, viņš bija gatavs lekt uzreiz, taču teicu, ka nav jāsteidzas.. Iegāju dušā, paēdu brokastis, sāpīte bija, bet ar lieliem starplaikiem… Tā kā šis process bija, kaut kas pavisam svešs devāmies uz slimnīcu, iestājāmies 9.00- atvērums mazs, bet iekārtojāmies istabiņā. 

Tā nu pāris stundas, dzīvojām ar sāpītēm, līdz devāmies uz tonīšiem. No tonīšiem arī palikām pirmsdzemdību palātā.. Sākoties stiprākām sāpēm, es spēju tās izdzīvot, bet tikmēr vīrs turpat blakus gultā bija paspējis iemigt. Meita ļoti spieda uz muguru, tapēc sāpes bija lielākas nekā parastās kontrakciju sāpes. Nu jau bija 19.30 un vecmāte teica ka drīz dosimies uz dzemdību zāli. Tā nu es visas sāpītes apēdot un neizbļaujot nevienu skaņu uzkāpu uz dzemdību galda, iekrampējos krēslā, runāju pretī dakterēm, bet ar vairāk kā 10 kārtīgiem spiedieniem uz krūtīm uzlika meitiņu. ❤️

Nu jau pienācis 2020 gads, un atkal norunājot ar vīru, ka esmu gatava otram bērniņam, arī ilgi nebija jāgaida un divas svītriņas liek riesties prieka asarām acīs. Gaidot vizīti pie dakteres, sākusies maza asiņošana, kas nākošajā dienā vairs īsti nebija.. pēc divām dienām sasāpējās vēdera lejas daļa.. Un aizejot pie dakteres, diemžēl konstatēts agrs SA.. Asaru jūra, liela padošanās un teju depresija…

 Pēc pagājušiem 4 mēnešiem, kuru starpā diezgan neregulāras mr, sajūtas tādas interesantas- krūtis sāp, nogurums un atteikšanās no kafijas.. Uztaisot grūtniecības testu- negatīvs.. nogaidot vēl divas nedēļas, mr nav sākušās, dodos atkal pēc testa. Un neizsakāmi priecīga zīme- Dieviņš mums dāvājis vēl vienu iespēju tikt pie mazulīša. Grūtniecība noritēja veiksmīgi, pirmos mēnešus darba slodzes dēļ baidījos lai nekas slikts ar mazuli nenotiek. Uz katru vizīti devos ar satraukumu, bet katru reizi daktere iepriecina, cik labi mazulis jūtas, aug un attīstās!

Šajā grūtniecībā svars nāca klāt uz pusi mazāk nekā pirmajā grūtniecībā, taču nogurums un slikta dūša bija jūtama diezgan. 

Pavisam nesalīdzināmas sajūtas gaidot meitu un dēlu. 

Jau atkal pienācis datums, kad mazulim jānāk pasaulē, taču nekādu sajūtu, ka dēls ir gatavs ierasties. Dodoties uz pedejo vizīti, daktere atkal nosprauž stimulēšanas datumu. Tā nu ļoti satraucoties par šādu procesu, atkal liekam lietā visus internetā atrodamos paņēmienus kā mudināt mazuli ierasties, nerunājot jau par to ka katru dienu visi cītīgi runājām ar brālīti, lai ātrāk dodas pie mums. 

Vīrs dodas uz naktsmaiņu atstājot mūs ar meitu mājās, un 5.00 sajutu velkošas sāpes. Ar asarām acīs nopriecājos, ka process dienu pirms stimulēšanas sācies pats! 

Šīs nu gan bija ātras kontrakcijas dažas reizes ar 15 min starplaiku pārtapa 5/6 minūšu starplaikā.. Nu jau jāzvana vecvecākiem lai paņem meitu pie sevis un aizved mani uz slimnīcu. 

Atbraucot viņiem tomēr nolēmu sagaidīt vīru no maiņas un doties kopā. 

Aizbraucot uz dzemdibu namu, izvelejāmies to pašu palātu. Vecmāte apskatīja atvērumu, kurš bija jau 8cm un nolēma pārdurt ūdeņus. 

Tālākais nu gan bija trakums. 

Sāpes lielas, mazais nepavisam neslīd lejā, un atkal neizturamas muguras sāpes.. 

Piebļaujot visu dzemdību namu, kniebjot vīram un bļaujot uz dakterēm, nolēma iedot zāles mugurai, kas nepalīdzēja nepavisam.. 

3h spiešana, bet mūsu lielais brašulis, vairāk kā 4kg jau man uz krūtīm. 

Vīram asaras acīs- mums ir dēls! ?

Neskatoties uz to ka bijām lieli, plīsumu nebija, bet dzemde nepavisam negribēja savilkties, tapēc, pilinot sistēmas dzemdību zālē nogulēju 4h. Bet tas tā pat bija sīkums. Sāpes beigušās, mazais pie krūts kārtīgi ēd, un vecvecāki, lielā māsa sazvanīta un visi esam neizsakāmi laimīgi. 

Pirms ziemassvētkiem esam tikuši mājās un baudam svētkus nu jau lielākā pulciņā! 

Un mēs esam neizsakāmi priecīgi par visām šīm pieredzēm, kas mūs stiprina un dara laimīgus! ❤️?