Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Mulsuma sajūta no visa jaunā un nepieredzētā!
30. Jan 2014, 20:15
Ilvija82
Ilvija82
Sveikas topošās un jau esošā māmiņas!
Esmu jau 21. grūtniecības nedēļas beigās un visu laiku nepamet tā doma, ka neesmu mazulim tā īsti gatava. Vai Jums bija šādas izjūtas un kā tās pārvarējāt?
Paldies!
Ar katru dienu mazais punča iemītnieks aug arvien lielāks un domas mainās...es esmu tam gatava.....esmu gatava pacietīgi gaidīt mazo brīnumu ierodoties šajā pasaulē....mums izdosies! 😀
Cik labi, ka uzgāju šo diskusiju! Pavisam nesen uzzināju, ka gaidu bērniņu. Tādai nerealitātes sajūtai klāt nāca pārdomas, vai vispār esmu šādam solim gatava, vai vispār tikšu galā? Bet tas, ka neesmu tāda vienīgā liek nomierināties, citādi es domāju, ka esmu slikta sieviete. Tomēr tāda svētība, bet mani nomāc šaubas!! Pirms tam arī šķita, ka info salasīts daudz un dikti un nu esmu tik gatava, bet tagad kā no laivas izmesta! Bet nu man prāts mierīgāks, un ticība, ka pamazām viss nostāsties savās vietās 😀
Paldies! 😀 Es ļoti ceru, ka man arī viss izdosies, jo sievietes liktenis ir kļūt par mammu! 😀 Misija jāpilda!
Ar pirmo mazuli arī līdz dzemdībām īsti nevari sev apgalvot, ka esi vai neesi gatava, jo nekad nezini, kā ir pēc tam. Kad plānoju bērnu, man šķita, ka esmu gatavāka par gatavu, tā arī domāju vēl dzemdībās esot un kādu laiciņu pēc tam. Tikai kādus mēnešus pēc dzemdībām sapratu, cik gan psiholoģiski maz gatava biju, bet tad atkal seko fakts, ka vairs nav izvēles - ar gatavību vai negatavību, bet bērns ir jāaudzina un jāaprūpē. Grūtniecības laikā sajūtu līmenī (tas nekas, ka fakti ievākti) nevar iztēloties, kāda ir jaunā dzīve ar bērnu. Es domāju, ka tikai ar nākošajiem bērniem grūtniecības laikā var spriedelēt - esmu gatava vai neesmu, jo +/- nojaušams, kāda varētu būt dzīve pēc dzemdībām 😀
Vienkārši paļāvos, ka pēc dzemdībām hormoni visu sakārtos. Un tā arī bija, iemīlējos savā mazulītī. Ne uzreiz pēc dzemdībām gan, pirmās dažas dienas bija viegls šoks un pienākuma sajūta.
Kad nostabilizējās zīdīšana, vispār kļuvu ne vien par riktīgu kluksti, bet staigājošu vistu kūti 😃
P.S. Ilgi "briedu" bērnam, ļoti daudz lasīju par pēcdzemdību depresiju, jo baidījos, ka mani tā piemeklēs. Tas palīdzēja sagatavoties, beigās izrādījās viss daudz vieglāk.