Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Vēlamies Tev pastāstīt par mūsu brīnišķīgo vecmāti, kuru gribam pieteikt Gada vecmātes titulam.
Manuprāt visi piekritīs, ka katra vecmāte ir brīnišķīga un ir jau godalgota kā labākā vecmāte mūsu acīs. Bet ir tik superīgi, ka var izmantot iespēju un publiski pastāstīt par savu brīnišķīgo vecmāti.
Viņu sauc Elīna Tipuka, kura strādā Jelgavas dzemdību namā un Rīgas dzemdību namā.
Mūsu pirmais stāsts ar vīru (vīrs arī piedalījās dzemdībās un bija mans stingrais atbalsts, paldies viņam par to) ir sācies 2015.gadā 12.augustā, vasaras karstākajā dienā Jelgavas dzemdību namā. Biju jau visu nakti nomocījusies ar sagatavošanas kontrakcijām, tad ap rītu tās jau kļuva spēcīgākas un plkst. 8.oo no rīta devāmies uz dzemdību nodaļu, kur mūs jau gaidīja Mūsu Elīna. Ieraugot viņu, šo saulaino, smaidīgo, starojošo Elīnu, protams es atplauku smaidā, bet priekšā mums vēl liels darbiņš gaidāms. Atvērums tik 3cm, bet pie apskates nonāk ūdeņi ar gļotu korķi, tad nu paliekam uz palikšanu. Kontrakcijas kļūst stiprākas, atvērums stundā gandrīz pa centimetram, viss notiek lēni, bet man jau tas liekas tīrās šausmas. Un ienāk dzemdību palātā Elīna, un Jūs neticēsiet, no viņas miera, pat manas kontrakcijas uz brīdi dzīvojas pilnā mierā.
Tā neziņa un nemiers, kas tajā brīdī man bija, viņa to vienkārši padzen prom un es jūtu mieru, atbalstu, drošumu, zinu, ka viss mums izdosies, ja es paļaušos Elīnas teiktajam un sadarbošos ar viņu, un tā arī bija. Tad nu pienācis laiks kāpt uz krēsla. Vēl pavisam, pavisam nedaudz un mēs sagaidīsim mūsu mazulītes dzimšanas dienu. Šausmīgās kontrakcijas sāpes ir nomainījušās uz citu veidu sāpēm. Nav viegli, nepavisam, āda stiepjas, sāp it kā griež ar nazi, no sāpēm es raujos čokurā, bet ir jāatbrīvojas un jāspiež. Un visu šo ilgo ceļu Elīna novēro ar sirds toņiem, kā jūtas mazulīte, mazulīte visu šo ceļojumu jutās lieliski. Protams, viņai nebija par ko uztraukties, jo blakām bija taču Elīna. Un atgriežamies pie krēsla - Vīrs palīdz sakopot visus spēkus, Elīna dara visu, lai pavisam drīzs mēs piedzīvotu brīnumu. Un, plkst.17.30 Jā, Jā, Jā..Hip, hip, urrāāāa, ir piedzimusi mūsu mazulīte Karlīne. Brīnums ir noticis, visas sāpes ir aizmirstas, mazulīte guļ man uz sirsniņas, es viņu satveru un nobirst prieka asaras. Blakus man pārlaimīgais tētis un starojoša Elīna, paldies Jums mīļie, ka bijāt ar mani un palīdzējāt man, jo nebija viegli, bija lūzuma momenti, kad man gribējās pretsāpju līdzekļus, bet Jūs izdarījāt visu un man tie nebija nepieciešami. Un plīsumi, no kuriem es baidījos? Nē, to nebija, par to parūpējās Mana Elīna, neskatoties, ka man nav elastīga āda, bet Elīna ir brīnums, un man liekas, ja Tu ieklausies viņā, tad mēs varam kopā kalnus gāzt!
Un mūsu otrais stāsts bija sācies pavisam nesen, 2017.gadā 5.maijā. Šoreiz vairs nav neziņas un bailes, jo jau zinām, kāds darbiņš priekšā gaidāms. Tad nu pus piecos vakarā sākas kontrakcijas, esmu pie draudzenes, sākam uzņemt laiku, ooh, jā viss notiek regulāri ik pēc 5min, pēc stundas piezvanu iepriecinu Elīnu, tad nu gaidām. Pirmā un otrā stunda pie draudzenes paiet vienā jautrībā smejoties, sāpes ar pieaug spēkā, bet tas netraucē priekam, uz trešo stundu sagaidu vīru, braucam uz mājām. Piezvana Elīna, kura jau nevar sagaidīt mūs un paaicina atbraukt uz apskati, tad nu dodamies uz Jelgavas dzemdību namu. Atbraucam, apskatāmies, jā viss notiek 4cm atvērums, paliekam. Nākamajā stundā pieaug sāpēs un pat sāk likties, ka pavisam drīzs jau būs jākāpj uz krēsla. Un, jā pēc stundas jau 8cm atvērums, tas gan bija ātri, Elīna piedāvā ieiet vēl karstā dušā, ko es labprāt izmantoju.
Pēc kādām 40 minūtēm esam jau sagaidījuši 10 cm un palicis vēl mazliet. Vienīgais, kas mani uztrauc, ka otrs bērniņš būšot lielāks, tad nu arī bez plīsumiem šoreiz neiztikt.. :/ Bet, svarīgākais jau ir bērniņš un viņa veselība. Plkst. 23.15 esam gandrīz finiša taisnē, spiest, stumt, šoreiz liekas grūtāk, bērniņš lielāks, bet pretī Elīna, klausos katru viņas vārdu un cenšos būt kā priekšzīmīga skolniece J , vēl pie sāniem mans vislielākais atbalsts – vīrs. Un vēl, pavisam nedaudz, nedaudz, un jā, plkst. 23.45 esam sagaidījuši mūsu otro meitiņu Melisu, kura bija 3.950kg svarīga, Karlīne bija 3.450kg svarīga. Bet es atkal jūtos lieliski, laimīga, saviļņota, no priekiem varētu lēkāt, ja ļautu. Un plīsumi? Nē, nav, Elīna kārtējo reizi parūpējas par visu, neskatoties, ka strijas grūtniecības laikā esmu ieguvusi malu malās. Un tās nepilnās divas stundas pēc dzemdībām dzemdību zālē, paskrien vienos priekos, smieklos, tas bija tik pozitīvi, neaprakstāmi. Katrai māmiņai novēlētu tādas superīgas dzemdības. Paldies Tev, Elīn, Tu esi mūsu vissuperīgākā vecmāte un mēs vēlētos, lai arī citi Tevi iepazītu un uzzinātu cik Tu esi brīnišķīga, gan darbā, gan ārpus darba! Lai tas starojums, mīlestība un gaišums ko Tu sniedz topošajām māmiņām nekad nebeidzas, lai Tev vienmēr ir spēks un enerģija.
Mēs Tev no visas sirds pasakāmies, Tavi Kindereviči!
