Mazuļi, kuri nesteidzas un kavējas

Tik daudz, cik esam mēs, tik daudz ir arī dažādu stāstu par mums, šoreiz parunāsim par tiem mazuļiem, kuri piedzimst vēlāk, nekā parasti, cik labi, cik slikti, cik bīstami tas ir? Arī mums draugu vidū šajā pavasarī viena meitenīte un viens puisītis nesteidzās, piedzima nedaudz vēlāk, satraucot vecākus, kuri viņus tik ļoti, ļoti gaidīja. Vai ir nepieciešama stimulēšana, vai palīdz tautā dzirdētas metodes, kā eļļas dzeršana, mīlēšanās, mājas uzkopšana, staigāšana pa trepēm... Kā rīkoties, ja tuvojas 41.grūtniecības nedēļa, bet bērniņš vēl neplāno piedzimt un puncī jūtas ļoti labi, ko par to saka Paula Stradiņa slimnīcas 92.nodaļas Virsārste un neonataloģe Dina Apele - Freimane.

Iznēsāta grūtniecība skaitās no 37-41 nedēļai un tā ir vēl viena lieta, kā mēs visi esam ļoti atšķirīgi, tādēļ arī bērns nobriest ļoti atšķirīgi. Ir bērni, kuri nobriest 37.-38.nedēļās un viņi ir pilnībā nobrieduši un ir tāds, kurš piedzimst 41. nedēļā un ir pilnībā nobriedis, tādēļ tas ir tas viņa laiks, taču ir arī situācijas, kad plānotas ķeizargrieziena operācijas, tās parasti taisa 38.nedēļā. Tad ir situācijas, kad tādi bērni reizēm ir nonākuši pie mums ar pārejošiem adaptācijas traucējumiem, protams, pēc dažām dienām viņiem paliek labāk un viņi brauc mājās, bet šie adaptācijas traucejumi viņiem ir tik izteikti, jo viņš tajā brīdī vēl nav bijis gatavs, vēl nav bijis nobriedis, jo viņam bija nepieciešamas vēl šīs 2 nedēļas. Tas bija tas laiks, kas viņam bija vajadzīgs, lai nobriestu.

Bet, ja ir virs 41 nedēļas, tad pastāv ļoti liels risks un, parasti, šādas dzemdības tiek stimulētas, tādēļ arī šajā situācijā, kad mazulis nesteidzas un kavējas, sievietēm ir „jādraudzējas ar galvu”, jo tagad ļoti ir modē, ka visam ir jābūt dabiskam, un, ja Tev dulla ir pateikusi, ka nekādas dzemdību indukcijas nevajag, ka viss notiks pats no sevis, tajā brīdī ir jāizvērtē, jo 40.-41, pēc 41.nedēļas ir jāsāk uzmanīties. Pastāv kaut kāds iemesls, kādēļ šīs dzemdības nenotiek, bet, ja ir pēc 41.nedēļas, pirmkārt, rezerves bērnam izsīkst, jo, ja viņam ir jādzimst 41 nedēļā un nedzimst, tās rezerves, kuras organismam ir ieplānotas, tās izbeidzās. Sāk pietrūkt skābeklis, viņam sāk pietrūkt barības vielas, viņam rodas problēmas, viņam iestājas hroniska hipoksija, skābekļa trūkums, viņam atslābst visi sfinkteri... Rezultatā situācija var būt arī pavisam bēdīga. Ir vairāki bērni, kuri šādi ir aizgājuši bojā.

Mammām ir jāseko līdzi, parasti jau ir tā, ka ginekologs nosūta uz ultrasonogrāfiju, kurā arī redz, vai mazulim viss ir kārtībā un tad visus šos rādītājus izvērtē, pēc kuriem arī lemj, vai šīs dzemdības stimulēt, vai arī vēl var pagaidīt. Mums, diemžēl, ir bijuši gadījumi, kad sievietes atsakās no dzemdību stimulācijas, gaidot dabiskas dzemdības, šādi stāsti ir beigušies arī bēdīgi.

Gaidīsim mazulīti sekojot līdzi ārstu ieteikumiem un savām sajūtām, objektīvi izvērtējot situāciju.

Informāciju sagatavoja:

ViKrEm mamma