Mazo pumpuriņu gaidot.

Nolēmu padalīties ar savām pārdomām par otro grūtniecību ,šobrīd esmu jau 27/28 grūtniecības nedēļā .
Pirms grūtniecības plānošanas.

*Dodamies pie dakteres. Izņemt spirāli. Izjautāju dakteri, viņa mani. Iesaka dzert folskābi un mēnesi izsargāties.
* Uzreiz uz aptieku pēc vitamīniem ,ar paceltu garstāvokli ķeros pie vitamīnu dzeršanas.
* Atslābināmies un cenšamies nedomāt, baudam procesu.

1. mēnesis

* Būt vai nebūt ? Satraukums , rokas trīc vai būs tās divas svītriņas? Uh pirmajās minītes nav otra svītriņa. Metu testu prom. Ko tur mazais nes, ah manu testu, uzmetu acis , vai man nerēgojas? Vai ir tur ir otra svītriņa?
* Dodos uz labratoriju, ar bērnu un ratiem cauri gaiteņiem atrodu beidzot labrotoriju. Paņemu numuriņu un satraukuma pilna gaidu. Man kārta, nododu asinis un tad iestājās gaidīšana. Atbilde būs e-pastā. Gaidu . Liekas ka mūžība pagājusi. Tā veram e-pastu , IR, IR ,IR... Termiņš neliels, bet ir.
* Apstiprinu priekš sevis pēc pāris dienām ar vēlvienu testu, nu jau ātri vien man pretī spīd 2 svītriņas.
*Vīrs priecīgs, bet pārsteigs, ka tik ātri izdevās. Jo ar pirmo tik ātri nesanāca, laikam palīdzēja mana doma ka jātslāninās un kad būs tad būs.
* Kam stāsīt jaunumus? Nevienam.  Gribu lai ārsts apstiprina, ka viss kārtībā.
2 .mēnesis

*Te velk, te dur. Nē ar pirmo tā nebija, jādodas pie ārsta ātrāk.
*Sēžu pie dakteres. Neliels satraukums, bet dodos iekšā. Daktere izvaicā un apskata. Jā ir augļa oliņa 5/6 nedēļa. Laiciņš mazs, jānāk vēlreiz pēc mēneša. Turpinām dzert vitamīnus.
*Velkot un durot jo atkal cista, bet daktere mierina , ka viss būs kārtībā , pati pazudīs.
*Nogurums . Uh jau 8 ņos vakarā kopā ar mazo liekos gulēt, miegs mani uzveic. Darbā pagaidām neko nesaku.
* Ieperiecinām vīra vecākus , aizbraucam ciemos un pasakām par pieaugumu. Prieks.
* Priekšniece pamana manu grūtniecību, neslēpjos un atzīstos. Brīnos ka tik ātri pamanīja. Drīz jau kolēģes ar pamana un sāk apsveikt uz izjautāt, kad gaidāms, ko pati gribi, vai nav slikti? Nokaitina vienas kolēģes jautājums, vai bērniņš plānots? Grr, protams ka plānots un gaidīts.
3.mēnesis

*Mmm, sālīti gurķīši, marinēta siļķīte... ņam, ņam. Sūtu vīru uz veikalu pat vakarā ja nekā mājās garšīga nav.
* Dodos uz pārbaudi, viss kārtībā mazais aug. Iekārtojies labi. Esi sveiks mazais pumpuriņ.
* Analīzes nu kā jau pirmajā reizē, pieraksta jau uz nākamo vizīti, šoreiz tik pēc 2 mēnešiem. Hmm, laikam man viss kārtībā.
*Uh ir klāt nelabumi , ko lai apēd, lai būtu labi . Visu laiku slikti. Kp lai apēd, jo nekas vairs neturas iekšā.
*Dodos atpūsties, sliktumi pārņēmuši , ko tur daktere ieteica - Tomātu sula. O mēģinām ir labi uz 15 minūtēm , sliktā dūša turpinās, bet noturas viss iekšā. Uh sula otreiz, nelīdz. Atkal slikti, nekas neturas iekšā , jāgaida kad paliks labāk.
* O ēdu ik pa laikam, jā tad ir mazliet labāk. Laikam šis līdzēs. Iedomājos kāds būs svars uz beigām, bet labāk nē.
* Mani vecāki vēl nezin, tā braucam uz ziemassvētkiem ciemos jāpaziņo. Kā to izdarīt? Ideja ņemam krekliņu un rakstam - LIELAIS BRĀLIS  un apģērbjam mazo. Pa ceļam iebraucam pie mana brāļa un parādu bildīti. Brālis skatās , izlasa un mazliet apjūk. Vai tiešām? Jā apstiprinu, tik pabrīdinu ka mamma vēl nezin.
* Mamma apskata uzrakstu, apjukums. Tiešām ir ? Es jā , saku ka neplānoti var būt ka mazais piedzims mammas dzimšanas dienā. Mammai nekas nav pret.
* Paziņojam manam tētim, oh kas par prieku , otrs mazbērns.
* Un manām omām tas prieks ka otro reizi varēs sagaidīt mazmazbērnu. Ah to laimi, tās emocijas, gandrīz sāku raudāt līdzi.
4. mēnesis

* Atā, nelabumi. Beidzot ir labi, vairs nav sliktā dūša. Varu ēst visu. Tā tagad gribu kivi, nē zemenes, nē biešu salātus. Ēdam , ēdam.
*Dodamies uz sonogrāfiju. Daktere pēta , pēta , es jau mazliet sāku bīties, ka dakteres neko nesaka. Tā esot  tik aktīvs ka nevar apskatīt. Beidzot izdodas apskatīt. Nomirinos viss kārtībā atbilst laikam.
* Uh analīzes labas. Papildus vitamīnus nedzeru. Atkal analīzes laikam būs slodzes tests, dzeršu saldo sīrupu. Brr..., labi ka tas vēl tik priekšā.
* Vēders aug , jāmeklē citas bikses, visas pārējās spiež, der tikai treniņbikses. Uh cik labi grūtnieču biksēs, vēderam vieta un nekas nespiež.

5.mēnesis

*Uh kā laiks skrien, jau 20 nedēļas. Puse nostaigāta.
* Kāpēc tik grūti kāpt ? Kurš stāvs?Kāpēc nav lifta?
* Kā lai tiek līdzi aktīvam gandrīz trīsgadniekam? Uh lai iet ārā skriet , bet es jau netieku līdzi.Kur palika mans ātrums? Ak jā vēders tak aug un svars ar. Uz svariem labāk nekāpt.
* Līdz ar vēdera augšanu sāk vilkt un spiest. Eh laikam tā jābūt , kad iešu pie dakteres jautāšu.
* Esiet sveicinātas bezmiega naktis. Grozamies , staigājam uh nekas nelīdz ceļos agri, bet eju gulēt ar agri.

6.mēnesis

*Uj, nu nav labi. Tā man nebija ar pirmo. Dur, sāp... Uj dodos pie dakteres.
*Izjautā , apskata, jā esot tonuss, jādzer vitamīni un miera rezīms, pēc iespējas mazāk staigāt. Darbam saku atā , eju atpūsties , un tik maz palika līdz atvaļinājumam.
*Izbaudu atpūtu , bērnu uz dārziņu ved vīrs, es atpūšos. Ja dodos pastaigās lieku jostu. O , ar jostu vieglāk staigāt. Esmu sajūsmā.
*Dodos uz sonogrāfiju. Aug labi, atbilst laikam. Daktere nosaka ka būs meitiņa. O , vīrs sajūsmā.
*Visi jautā kas būs, es joprojām spītigi ka nerāds, apnikuši visi ar saviem jautājumiem, kas gaidāms, ko gribat, labi jau būtu pārītis. Ejiet jūs visi..., gribas kliegt, kāda jums daļa. Man galvenais ka vesels. Nevienam nesaku ka gaidu meitiņu. Daži min, es neko , saku ka kautrīgs un slēpjas. Lai pagaida, pārāk ziņkārīgi.
*Brr, saldā susla izdzerta, labi ka rezultāts labs, bet jādzer dzelzs. Ko vajag to vajag. Daktere nu gaida mani tik 5 maijā, kad sāksies īstas dekterēts, bet tas jau nekas ka jau atpūšos .
* Un pa īstam sākas atvaļinājums, uh, bet atkal jau mazais slims, dārziņš nespīd, mana atpūta beidzas. *Skrienu, nē klumpurēju pakaļ bērnam. Ja tālu dodos, tad tik ar mašīnu, jo ratus vairs negrib, tak esot liels , ies pats.

7.mēnesis

* Uh cik tālu esam, jau pavisam drīz tuvojas lielais noslēgums.
* Kurš samazinājis manas drēbes, vairs nekas neder. Jāmeklē jaunas. Labi ka mamma aizdod savas.
*Mmm, pavasaris kur jūs esat zaļumi un dārzeņi. Oh cik gardas tomēr tās spāņu un grieķu zemenes.
* Uzrīkojam nelielu fotosesiju  "Pumpuriņu gaidot" piemiņai.

Kopsavilkums.

Kaut vēl priekšā 12 nedēļas un lielākais laiks aizvadīts zinu ka paliks grūtāk dēļ augošā vēdera. Ar priku gaidu lielo notikumu un pamazām gādāju lietiņas bērniņam. Tāpat kā ar pirmo izbaudu grūtniecību. Ir grūtāk jo ir mazais aktīvists kas pieprasa savu uzmanību. Slimošana mijas ar dārziņu, amn visas dienas liktos vienādas ja vien vīrs nebūtu brīvdienās mājās. Grūtāk bija kad bija nelabums, škebināja visu dienu, nekas nelīdzēja no ieteikumiem. Palīdzēja vien uz to brīdi kad ko ēdu un 15 minūtes pēctam. Tad lielākosties bija draudzība ar podu.Bet to posmu pārcietu. Bezmiega naktis un rīti , nav beigušies, vienalga vai eju gulēt agri vai vēlu, bezmiegs ir klāt.
Šajā reizē man jaunums bija tonuss, vienā ziņā biedējošo un man satraukumu radošu. Labi ka bija iespēja mierīgi atpūsties un tas pārgāja, Galvenais nesalasīties šausmu lietas un sevi nepārbaidīt, jo tas jau tik palīdz barot bailes.
Negribu nevienam teikt ko gaidu. Apnicis ka visi spriež uzreiz ko gaidu un kam jābūt. Visu laiku tirda ar jautājumiem, kas būs , ko gribētu paši. Vai nav vienalga, labāk pajautātu kā mazais aug? Vai ir vesels? Man tas ir galvenais, lai mans mazais pumpuriņš ir vesels un smaidīgs. Vēl kaitina kad prasa kad būs , kad jau cik reizes esmu teikusi jūlijā, vienalga atkārtoti tiekoties pārprasa kad gaidāms, nākamreiz jātbild uz decembri, jo sajūta tāda ka var mainīties mēnesis. Esmu nolēmusi neteikt precīzu datumu kad gaida. Jo atceroties ar pirmo pēdējās dienās visi uzskatīja par vajadzību zvanīt un pārprasīt  vai vēl nav piedzimis. It kā to varētu palaist garām. Piemetīšu kādu nedēļu klāt. Tādas nu ir manas pārdomas gaidot otro.

Lai jums mierīgs gaidīšanas laiks, satikšanās ar mazajiem un mierīgs augšanas laiks.

Dalies pārdomās par skaisto gaidību laiku!