Marko dzemdību stāsts

Anettte_G
Anettte_G 11. janvāris 2017 14:00
247

Pienāca ilgi gaidītais dzemdību datums , 24.oktobris, bet nebija īsti nekādu pazīmju, ka mazais ir gatavs ierasties. Izmēģināju garas pastaigas raitā solī, vīna glāzi, mīlēšanos, bet nekas nestrādāja. Daktere ieteica vēl pāris dienas nogaidīt un tad doties uz dzemdību namu. Arī pēc pāris dienām nekas nevirzījās uz priekšu, tāpēc devos uz Rīgas Dzemdību namu. 

Ierodoties slimnīcā uzreiz teica, ka liks palātā, kaut gan atvērums bija minimāls un nekādi priekšvēstneši nebija. Tas mani nedaudz sadusmoja,un pat saskrēja asaras acīs, jo likās:"Kāpēc man vienai dienu te jātup, ja šo veselu dienu es vēl varu pavadīt mājās, komfortā, sev ierastajā vidē!?" Ja reiz uzņemta, tad redz nekur nelaidīšot.

Nākamais rīts sākās ar USG. Mazulis un placenta bija pilnā gatavībā, tāpēc sāka ierosināšanu ar pulverīšiem. Zinot, ka draudzenei arī ierosināja ar šo metodi, jautāju, pēc kura tad sākās kādas pazīmes. Viņai jau pēc 2., bet es tikai gaidīju, gaidīju, arī pēc 7.,...8.,   nekas nenotika. Viena vienīga pavisam neliela vilkšana vēderā, kas knapi līdzinās menstruāciju sāpēm, tomēr ritmiska. Vecmāte ar vieglu humoriņu iesmēja par mani, kā tas var būt, ka tās jau neesot nekādas kontrakcijas. Pēc nu jau 11. pulverīša devos gulēt un uzmodos ap 3 naktī jau ar stiprākām sāpēm, tomēr vēl centos iemigt. Tad nepilnas stundas laikā tās kļuva spēcīgākas, mēģināju ieiet dušā un sapratu, ka tās nepāriet. Vienā brīdī kļuva tik stipras, ka tikai sēžot uz poda jutos ērtāk un vieglāk bija pārciest sāpes. Šīs sāpes nebija standarta kontrakcijas, kā apraksta, bet tikai ar 20 sekunžu starplaiku un 20 sekundes ilgas, tādas, ka pat nepaguvu elpu atvilkt. Metu kaunu pie malas un spiedu trauksmes podu, kas atradās turpat WC. Īsā laikā no 3 cm bija pilns atvērums un ātrā tempā tiku uzvesta uz dzemdību stāvu. Tikai vēlāk apjautu, ka pat neesmu piezvanījusi draugam, lai steidz šurpu. To es izdarīju atrodoties uz dzemdību galda, no vecmātes telefona.

Marko pasaulē palīdzēja ierasties ļoti jauka vecmāte Iluta Ozola. Dzemdības bija ātras, bez iegriezumiem. Pateicoties vecmātes atbalstam un instrukcijām, tagad šķiet, ka tās ļoti labi un ātri pārcietu. Piedzīvotās kontrakciju sāpes pat nevar pielīdzināt, cik vieglas bija pašas dzemdības. Kopā dzemdības ilga tikai 3h 27 min. Tētis paguva ierasties pie mums, kad mazais jau gulēja man uz punča, tomēr uzspēja pārgriezt nabas saiti. Ja visas iepriekšējās dienas bija vējainas un lietainas, šis sestdienas rīts bija saulains.

Šīs bija pirmās dzemdības, un priecājos, ka tik ātras un veiksmīgas, jo vismaz neiedvesa bailes par šo procesu, domājot par nākotni un nākamo bērniņu dzemdēšanu.

KONKURSS: aicinām dalīties arī tevi savā DZEMDĪBU stāstā!

20170111093845-61200.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
SauleDace 11. janvāris 2017 20:04

Par vecmāti Ilutu man arī vislabākās atsauksmes un dzemdibas pie viņas bija ļoti mierigas un skaistas. Vecmate ar lielo burtu:)