Mans mazais cukuriņš

 Tātad tu būsi māmiņa, viņš teica un, apņēmis ap pleciem, pievilka mani sev cieši klāt…

Tas bija tik mīļi un man, kas bija izslāpusi pēc mīlestības un maiguma likās, ka tagad beidzot sāksies tā pasaka, ko sauc par vieglām un skaistām attiecībām.

Vārdi, Jums taču ir divi bērni, ko Jūs raudat, izgriezīsim visu un varēsiet dzīvot tālāk, grieza kā ar nazi. Operācija un cerības sagaidīt ilgi gaidīto mazuli, deva spēku sakostiem zobiem doties uz priekšu. Un beidzot, kaut arī ārsts pateica, ka grūtniecība būs brīnums, es esmu stāvoklī.

Taisu testu pēcpusdienā un naktī un agri no rīta, visas reizes divas svītriņas. No rīta vīram pasniedzu kafiju un blakus krūzītei noliku mazu rozā zeķīti, kurā bija atbilde uz mūsu lūgšanām un centieniem.

Vai viņa pakustējās, atbildēju Nē.

Guļot uz sāniem, nevarēju vairs  mierīgi nogulēt, jo likās, ka procedūra iet pārāk ilgi. Klausījos sirds pukstos. Tuk, tuk un klusums, tad atkal tuk. Daktere palūdza uzgaidīt viņu koridorā. Es nervozi skatos pulkstenī, jo pēc stundas mēs esam ielūgti uz kāzu ceremoniju baznīcā.

Daktere apsēdās man blakus un klusu noteica, šodien ņemam ārā, savādāk rīt tur vairs nekas var nebūt. Galvā sitās tikai viena doma, mums ir tikko palikuši septiņi mēnesīši.

Vai varu aiziet līdz mašīnai?

Ņē,  pēc stundas uz galda.

Un te viņu man pienes klāt, pieliek pie vaiga, mazu mīļu kunkulīti. Kad mani veda uz palātu, vīrs bija neierasti bāls un runāja čukstus. Beidzot pēc septiņiem smagiem gaidīšanas mēnešiem ar prieku varēju viņam paziņot, ko labu. Mums piedzima meitiņa, bet viņš klusēja.

Vīrs izmainījās tikai pēc tam, kad daktere viņu aizveda uz bērnu palātu un parādīja mazo cukuriņu, tieši tā viņu nosauca personāls. Viņš no uztraukuma nebija pamanījis, kad mazulīti iznesa no operāciju zāles, tā vietā viņš ieraudzīja, ka no zāles iznes lielu maisu…..  Pirmā doma, ka mūsu meitiņas vairs nav.

Vakarā saņemot pēdējos spēkus,  nokļuvu līdz bērnu palātai, man bija viņa jāredz. Un tur viņa gulēja, maziņa, maziņa, pieslēgta pie sistēmas, mana mazā princesīte.

Tagad mazajam cukuriņam ir deviņi gadi, Katrīne mācās trešajā klasē un ir gudra, mīļa meitene. Bet paskatoties uz viņu vienmēr atceros pirmo vakaru un manu mazo cukuriņu.