Mans dzemdību stāsts

Miss.Agni
Miss.Agni 11. janvāris 2017 16:54
309

Bija auksts februāra rīts, atceros tik labi itkā tas būtu bijis vakar. Atceros, jo šis rīts bija citādāks kā ierasti, tas bija ļoti nozīmīgs mums abiem. Man un dzīvesbiedram. Šis bija rīts, kad manī mijās satraukums un pozitīvas cerības vienu viet. Un tad, jā-IR! Ir divas svītriņas.

Šīs divas svītriņas krasi mainīja manu ikdienu. Biežākas ārstu konsultācijas, vitamīnu lietošana, uztura un aktivitāšu maiņa. Viss kļuva nopietnāk, jo tagad nesu atbildību gan par sevi, gan mazo. Grūtniecība noritēja viegli un bez sarežģījumiem, taču ar šo priecīgo notikumu uzreiz ar visiem nedalījāmies. Tas bija mūsu mazais un tai pat laikā lielais, kopīgais noslēpums. Ap 4.mēnesi mēs priecīgo ziņu pavēstījām vecākiem un tad tikai pārējiem.

Grūtniecības laikā man bija īpašs spēka un enerģijas pieplūdums. Bija sajūta, ka varētu kalnus gāzt, ar izpletni lekt vai svarus cilāt. Protams, gluži tā es nedarīju, taču izdzīvoju un izbaudīju savu īpašo stāvokli garās pastaigās un sarunās ar mazuli caur punci, apmeklēju māmiņu skolu un skatījos daudz filmas.

Par cik grūtniecība noritēja viegli, es sevi noskaņoju uz to, ka arī dzemdības noteikti būs tādas pašas. Taču dzīvē nav gluži kā pasakā vai filmās, un arī gluži kā pēc grāmatas tas nenotiek. Lai gan bērniņa dzimumu mēs jau zinājām kopš pirmā USG, ar vārdiņu mēs nesteidzāmies un arī kopīgi izlemt nevarējām, jo nebija vārdiņa,kas abiem patiktu. Tas radīja papildus uztraukumu. Līdz noteiktajam dzemdību datumam vēl bija 2 nedēļas. Draudzene teica, ka mazais dzims, tad kas mēs būsim izvēlējušies vārdiņu....un neticēsiet, bet tieši tā arī notika. Tad nu pienāca tā diena, nu ne gluži diena, jo man viss sākās nakts posmā. Pirmo satraukumu radīja gļotaini izdalījumi, tajā brīdī viss, kas apgūts māmiņu skolā ir aizmirsies un tiek meklēta informācija forumos. Noskaidroju, ka tas ir gļotu korķis, kas skaitās arī kā vēstnesis par dzemdību tuvošanos. Tad nu laikus pabrīdināju tuviniekus, ka ir aizdomas ka no rīta mazais būs klāt un devos gulēt. Ilgi pagulēt neizdevās, jo nakts vidu, ap plkst. 3 naktī, nogāja ūdeņi. Lai arī izvēlētais dzemdību nams atradās 40km attālumā, viss notika operatīvi. Viss mazuļa sagaidīšanai un aprūpei bija jau salikts somās. Brauciena laikā man vēl bija pozitīvs noskaņojums un prāts nesās uz jokiem. Dzemdību namā mūs sagaidīja miegains personāls, bija plkst 4. Mani apskatīja un teica, ka līdz dzemdībām vēl kāds laiciņš paies.l. Tā mēs iekārtojāmies ģimenes palātā un devāmies gulēt. Izdevās attpūtināt acis uz 2 stundām, jo tad sekoja sāpes ik pēc 5min. Kopumā līdz mazuļa piedzimšanai pagāja 19h. Šķiet paspēju apmeklēt labierīcības kādas 100 reizes, 5 reizes uz sirds tonīšiem un 2h pavadīt vannā. Vanna arī bija tā vieta, kur es radu sev sirdsmieru un relaksēšanos. Tas arī bija tas, kas bija nepieciešams. Mazuli sagaidījām plkst. 21.15 ar prieka asarām acīs. Mazulis bija dikti mierīgs un mēs laimīgi. Laimīgi un pateicīgi par visu, kas mums dots.

KONKURSS: aicinām dalīties arī tevi savā DZEMDĪBU stāstā!

20170111093845-61200.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Santafee 11. janvāris 2017 17:33

(L)