MANS DZEMDĪBU STĀSTS

Māāmiņa1995
Māāmiņa1995 11. janvāris 2017 16:49
417

Pēdējās dienas vilkās ļoti ilgi, jau kuro vakaru pēc kārtas skatijāmies Harija Potera filmas, pienāca trešā daļa...

19. novembra vakarā ap 17:00 sākās visai dīvainas, neregulāras sāpes... neko īpašu nedariju, turpinājām ar vīru "rutinēt'' un domāt kā rīt ēdīsim suši (bija ieplānota ballīte) Bija pulkstens 19:00 sāku domāt, ka jāpieraksta.... ik pēc 10...15..20 minūtēm.. Neko, domāju, ka treniņkontrakcijas. :D Nāca pulkstens 24:00 Nu jau nevarēju aizmigt, tāpat sāpeja, duša nepalīdzēja.. Biju jau nobijusies, jo jāierodas slimnīcā laicīgi, man bija pozitīvs Streptokoks.. Vīrs teica, lai zvanu un uzjatāju dežūrāstam Rdzn. es teicu, ka man bail..., jo negribēju tikt "atšūta''. Neko pagaidiju vēl 30 min, zvaniju dokam, ieteica man salikt pēdējās mantas un doties uz slimnīcu, Iestājos ar 2cm atvērumu. 

Ielika pirmsdzemdību palātā, kontrakcijas ik pēc 10 min, bet toņos to neuzķer (sajūta bija ka es muļķoju dakterus un man galvā tikai sāp) :D visu nakti esmu nomocijusies ar miegu, aizmigt nevarēju, jo palātā bija sieviete, kas jau 3 dienas ''dzemdē''..

Klausijos mūziku un centos relaksēties.. https://www.youtube.com/watch?v=NuihmKISumA&t=753s

pienāca plksts 10:00 gāju uz apskati, ļoti lēni process gāga uz priekšu. Ielaida kaut kādas mīkstinošās zāles. Gāju mocīties tālāk. Tonīši, tonīši, tonīši... plkst 13:00 Ielaida mani dzemdību zālē.. Nu tur bija feini... Neskaitot studentus, kas nāca uzdot 1000 muļķīgu jautājumu. Zvaniju vīram un laimīga teicu lai steidzas šurp. Staigāju šurpu turpu, ripuļoju uz bumbas, metu bumbu pa gaisu, kodu segā.. bet tik un tā laimīga. atbrauca mans vīrs.. galīgi apjucis un nezinādams ko darīt.. tad atkal tonīši... plkst 15 vai 16:00 jau bija 4 cm.. nu gan mocības.. vīrs tik pasmīn... man ragi dūņās un saku ko smej? Bet tas viņam no apmulsuma, viņš man palīdzēja kā varēja, viņš mans nabaga boksa maiss, sāpēs lidoju pa grieztiem... Sakumā nemācēju elpot... vīrs tik elpo elpo..es saku- nemāci mani acis pārgriezusi uz otru pusi. Iekliedzos jau vairākas reizes.. rāpoju pa grīdu ( tajā brīdī nostrādā zemes pievilkšanās spēks).. Ienāk studente laizt kārtējās zāles.. tā ar trīcošām rokām skatās un baidās ka uzbļaušu, korķītis katetrai aizlido pa gaisu.. man dusma..

Ienāk doks un saka ka man tik 6cm, es dusmīga "ko tik maz?'' :D okey.. cīnos tālāk.. pārdūra ūdeņus un gāju virpuļoties uz poda un kost vīram celī... lai sajūt kā man sāp, jo neatļāva ņemt epidurālo (vairs jau nebija jēga, bet es to nesapratu) :D

 tagad uz galda..

guļu ar acīm ciet un pēkšņi sāku pareizi elopt, tas notika tajā brīdī kad man nosauca summu anestēzijai 280.. okey.. man nevajag... gulēju un ieslēdzos sevī, sāpes ik pēc 2, 3 min... ūdens, sāpes,elpoju. Beigās jau tikai elopoju, jo likās ka visu laiku sāp.

Vīrs malacis, tālāk doks saka, nu mēģini, spied...

kakā kakā kakā... man nāk smiekli par vecmātes runām.. daru ko saka..  ar 4 "kakā'' iznāca mana mazā 2880 smagā un 52cm garā dūda, izspiežot galviņu jau sāka dvēselīte raudāt.. Tajā brīdī biju laimīgākā sieviete pasaulē.

Talāk placenta.. vcmāte saka nu spiežam.... es spiežu, bet viņa kaut kur aiziet (nedzirdēju to ka man jāapstājas) tad mana placenta aizlidoja pus metru uz zemes un nošķaidija visu ko vien var.. es tā sāku smieties, tā bija kā granāta...

Tagad gribu to visu piedzīvot atkal... man patika. :)

KONKURSS: aicinām dalīties arī tevi savā DZEMDĪBU stāstā!

20170111093845-61200.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Māāmiņa1995 11. janvāris 2017 18:38 Santafee

PALDIES. :) Es uz tā krēsla arī ļoti smējos, daktere tikai nosaka.. ak manas kaunās bikses :D

rimcimcim 11. janvāris 2017 18:31

(L)

Santafee 11. janvāris 2017 17:28

Sveicu ar mazulīti, mūsu pulciņā, par placentu tā pārsmējos (Y)ROFL