Mans dzemdību stāsts.

Mazā piedzima pagājušā gada rudenī. Pastāstīšu kā man gāja dzemdībās. Mēģināšu visu izklāstīt maigi un skaisti, lai grūtniecēm, kas grēko un lasa šo visu (parasti saku, lai nelasa dzemdību stāstus, jo katram cilvēkam savs ceļš ejams), nebūtu trauma vai neliktos, ka dzemdības ir kaut kas šausmīgi traks, kas tāds, no kā ir jābaidās.

Man mātes pasē bija rakstīts dzemdību intervāls no 7.-14. datumam. Pie vienas citas dakteres, kas veica USG, ielikts 3. datums. Bet pacik mazā solijās būt 4kg smaga, tad zināju, ka pēc usg rāda lielāku vecumu bebim nekā vajag, un to 3. datumu neuztvēru nopietni.Pietam diezgan precīzi zināju kad viņa mums ir uztaisīta. Starpcitu sanāk, ka ar pirmajiem mēģinājumiem tikām pie mazā. Bet ne par to šoreiz.

Tā nu tuvojas tie mani datumi, un es mēģinu ieklausīties savā ķermenī. Somas jau sen kā sakrāmētas, pārkrāmētas. Morāli esmu gatava. Biju apmeklējusi RDZn sagatavošanas kursus, jo sākumā domājā, ka vīrs piedalīsies dzemdībās, bet pēc tam mēs pārdomājām, un izlēmām, ka viņš būs klāt tikai kontrakciju laikā, un kad vajadzēs kāpt uz dzemdību galda, tad būs mana un mediķa divvientulība. Bet ne viss notiek tā kā mēs izdomājam, un tapēc es nedaudz iesmīnu par dzemdību plānu rakstīšanām, dzemdību izfantazēšanām un ko vēl tik ne. Tad nu laiks nāk, bet nekā vēl nav. Lasu internetā par visiem gļotu korķiem. Man gļotu korķis sāka pa maziem gabaliņiem izdalīties jau pāris nedēļas pirms lielās dienas. Lasīju, ka citām var būt nedēļa pirms, citām tikai dzemdību dienā. Tad ej un saproti, kas ar tevi notiek! Protams,ka neiztiku bez viltus kontrakcijām. Sapratu, ka tās ir viltus, jo viņas pēc laika vienkārši beidzās. Mēģināju nesafanoties par katru reizi kā tik kaut kas kaut kur iesāpas, jo zināju, ka nav jēga skriet uz slimnīcu ātrāk kā 5 min. intervāls starp kontrakcijām(kas starp citu arī var nebūt tā !!)

Tad nu pienāk iepriekšējās dienas vakars(tajā vakarā es nezināju, ka rīt man jau uz vēdera gulēs maza princesīte). Emocionāli esmu uzvilkta, gatava kašķēties ar vīru, varu super ātri apvainoties. Parasti es neesmu tāda emocionāli nestabila. Grūtniecības laikā jēdziens hormonu vētras uz mani neiedarbojās. Tad šoreiz esmu tāda...hmm...interesanta. Man ik pa laikam velk vēderu, liekas, ka arī izdalījumi ir vairāk. Man šķiet, ka ūdeņi tek. Ierosinu aizbraukt uz dzemdību namu, lai paskatās kas tur notiek. Aizbraucot tur, uzlika toņus, pateica, ka es pēc dzemdētājas neizskatos, aizsūtīja mājās. Nu ja neizskatos, tad meizskatos. Mājās paēdām, paskatījāmies filmu un aizgājām gulēt. No rīta 10-00 pamostos no tā, ka man ūdeņi nogāja. Izlecu šokā no gultas, un ūdeņi tek vēl. Vīrs augšā. Uzzvanu savai ginekoloģei, prasīju cik ilgā laikā jādodas uz slimnīcu. Tā nu sataisījos, nomazgājos, aizbraucām. Nokārtojot visas formalitātes, pārbaudīja atvērumu-4,5cm. Man prasīja paar intervāliem pirms pārbaudes. Teicu, ka šķiet, ka sāp visu laiku un tur nav nekādi intervāli.Pirms atvēruma pārbaudes teica, ka jums jau ilgi vēl nekas nebūs, bet pēc pārbaudes aplauzās un aizsūtīja uz 7. stāvu, uz dzemdību palātu. Iepazinos ar superīgu vecmāti. Mums nebija līgums noslēgts, tapēc viņa ik pa laikam ik atnāca, un ja nu kas, tad varēju spiest pogu, lai nāk atpakaļ. Pogu arī izmantoju, jo reizēm sāpēja dikti. Un ne velti. Ja 10-00 pamodos gultā ar ūdeņiem, tad 13-02 man meita gulēja uz punča un skaļi sevi pieteica! Māsiņa pēc tam nomazgāja, nosvēra, un tad tētim pasniedzām burvīgu dāvaniņu!

Kopumā biju šokā, ka 1. dzemdības var būt tik ātras. Domāju, ka piedzims pēc n-to stundu mocībām. Es jau biju iztēlojusies kā lūgšos pēc EA. 

Mans rezumē-nevajag domāt, tad jau redzēs kā būs! Lai Jums , topošajām māmiņām, mierpilna satikšanās!