Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Sveikas esošas un topošās māmiņas!
Ar mazo enģelīti čāpojam jau 17. nedēļā, joprojām cītīgi gaidām pirmos spērieniņus un vēl nezinām, kas puncī slēpjas! Ceram drīz uzzināt..
Šoreiz vēlējos ar Jums parunāt par grūtniecības stiķiem un niķiem. Gan par uzvedību, gan par ēdiena vēlmēm..
Takā šī ir mana pirmā grūtniecība, man īsti nav ar ko salīdzināt, bet esmu ievērojusi, ka daudz kas ir mainījies..
1. Raksturs.
Kā saka mans dzīves biedrs: ''Atkal kašķīts nāk virsū!'', protams, viņš to nedomā sliktā nozīmē. Ir dienas, kad man ļoti gribas pakašķēties, vienalga par ko (politika,ziņas u.c.), atkarīgs, kas tajā brīdī aktuāls, varu būt visu dienu kašķis, bet nakmajā dienā jau ''maija saulīte''(ietilpst arī raudulīgums...)
2. Uzturs
Šeit jau ir pavisam traki :D Esmu vienmēr bijusi ļoti izvēlīga ēdiena ziņā, bet paliekot stāvoklī es apzinājos, ka man jāsniedz vislabākais savam mazulītim un tiešām sāku ēst lietas, ko agrāk neēdu..
Augot mazulītim sāka arī parādīties tās saucamās grūtnieču iegribas :)
Uz urrā man iet augļi un dārzeņi (svaigi), gatavoju dārzeņu un augļu plates un viena arī apēdu :D (diemžēl ziemā ir kā ir ar šiem produktiem). Un dzeru ļoti daudz apelsīnu, ābolu, burkānu sulas... Un saldumi,šokolāde,tortes tas viss iet tiešām uz urrā :D
Savkārt lietas, kuras es agrāk ēdu, bet tagad tās mani šķebina, ir gaļa, protams mēģinu ēst tik cik sanāk, bet sevišķi nesanāk. Bietes, ķirbji arī kategoriski nē. Arī no cepta ēdiena atsakos, jo arī tas šķebina.
Šādi ir mani daži grūtniecības untumi, labprāt vēlētos dzirdēt Jūsu untumus, stiķus un niķus!
Vēlu Jums dārgās māmiņas laimīgu, mīlestības un veselības pilnu Jauno 2017. gadu!
Lai viss, kas iecerēts piepildās!
Es arī atceros laiku, kad mocījos ar toksikozi, šausmas, negribas pat atcerēties vairs 😃 Domājot par vasaras labumiem tagad, godīgi sakot jau siekalas tek 😃
Lai Jums jaukas pēdējas gaidīšanas nedēļas 😀
Ka par brinumu saja grutnieciba gaidot meitinu nejutu garastavokla mainas.,kadas izjutu gaidot delinus...Ja esmu sentementalaka neka parasti.
Ar esanas paradumiem ir gajis visadi nu jau esmu finisa taisne un gaidu kad mazina ieradisies sai pasaule.No grutniecibas sakuma lidz 38.nedelai mocijos ar toksikozi.,ta ka man bija loti svarigi to ko ieedu to censties noturet ieksa.Ap3-4.grutniecibas menesi bija loti liela kāre pēc desam😃.,pilnīgi un galigi neprasijas vairs saldumus kaut ari pirms grutniecibas biju loti liela saldumu mīlētaja...Vasara topā bija arbūzi,ēdu pēc tam vēmu bet bez viņiem nevareju.Vienu brīdi nespēju bez centrāltirgus belašiem.,pēc tam bija slikti bet kāre bija liela.Šobrīd man topā ir saldumi un mandarīni
Un tagad es izbaudu to mirkli kad toksikoze ir mitejusies un varu ieest un neizvemt uzreiz to visu āra.,un varu teikt lūk tā ir bauda izbaudīt ēdienu
Sveika!
Man arī samērā ilgu laiku bija toksikoze, bet pārgāja aptuveni uz kādu 14. nedēļu vai 13.nedēļu, bet katrai jau individuāli. Man bija identiski tā pat ēst neko negribējās viss šķebināja,veikalā vispār rāva uz augšu skatoties uz produktiem, svars staigāja lejā un tad atpakaļ, kāds bija, tagad varbūt tikai esmu pieņēmusies pa 2kg. Un ja neēda, tad arī paliek slikti, kaut gan šis man ir saglabājies arī tagad, ja nepaēdu brokastis ierastajā laikā 😀
Turēšu īkšķus, lai ātrāk tiec pāri šiem nelabumiem un vari mierīgi izbaudīt skaisto gaidīšanas laiku! 😀
Šis ir ļoti interesanti, jo ir sagadījies, ka arī mana mammas māsa gaida pirmdzimto un jūniju, tikai nedaudz laiks mazāks kā man un viņa arī ļoti daudz ēd gaļu un visi saka, ka būs puika, bet savukārt man, ka meita, ļoti gaidu USG, lai uzzinātu 😀
Paldies, ka dalījies savā pieredzē, ir ļoti interesanti dzirdēt citu māmiņu stāstus, jo tieši tā neviena grūtniecība nav vienāda 😀