Mani grūtniecības bubuļi – strijas un hemoroīdi

Jau pirms pirmās grūtniecības mani biedēja divas lietas – strijas un hemoroīdi. Tik daudz par tiem bija lasīts, ka jau mirklī, kad parādījās pirmās pazīmes par to, ka vēderiņš aug, es katru dienu uzmanīgi vaktēju savu punci, lai tikai uz tā pēkšņi neparādītos kādas nelūgtas svītras. Gaidot dēliņu, par labāko pretstriju līdzekli biju atzinusi Chicco ražojumu – liels iepakojums, nekādas taukainības un uzmācīgas smaržas.

Atceros gan vienu reizi, kad, ejot vakarā dušā un paveroties spogulī, mani pārņēma šoks un liels izbīlis vienlaicīgi, jo, noģērbjoties, uz vēdera pamanīju lielas, baltas un sarkanas svītras. Biju pamatīgā šokā un skrēju savu vēderu atrādīt vīram. Viss beigās tomēr noslēdzās ar smieklu šalti, jo izrādījās, ka tie ir vien apģērbu vīļu nospiedumi. Taču bailes par strijām mani pavadīja visu grūtniecības laiku un vēl labu laiciņu pēc tam.

Tagad, gaidot otro mazuli, esmu izmēģinājusi trīs dažādus pretstriju līdzekļus un bonusā arī kokosriekstu eļļu, ar kuru kopīgu draudzību tā arī nespēj atrast, jo pēc tās uzklāšanas vienmēr sajutos kā labi ieeļļots speķa pīrādziņš. Visbeidzot par labāko esmu atzinusi tonizējošo dzeloņplūmes ķermeņa eļļu no Dr. Hauschka. Simpatizē gan produkta konsistence, gan arī dabīgais aromāts. Tiesa, iesākumā devos uz veikalu pēc sava iemīļotā Chicco pretstriju krēmiņa, taču izrādījās, ka starp abām grūtniecībām pagājuši tik daudzi gadi, ka tagad manu iecienīto produktu aizstājis jau cits, kas manas simpātijas tā arī nespēja izpelnīties.

Otrs mans grūtniecības bieds nenoliedzami ir hemoroīdi. Līdz šim pašai ar tiem nav bijusi saskarsme, taču dzirdēts tik daudz šausmu lietu, ka tie man šķiet kā grūtnieču lielākie bubuļi, kuri atnākt ne lūgti, ne aicināti, un nav nemaz tik viegli aizdzenami prom. Tagad trīs reizes pārspļauju pār plecu, jo līdz šim tie man gājuši garām ar līkumu. Un lai tā arī būtu turpmāk, man rokās ļoti bieži redzēsiet ūdens krūzi, jo pastāvīgi pavada apziņa, ka ūdens uzņemšana palīdz no hemoroīdiem veiksmīgi izvairīties, kā arī mans ikdienas sabiedrotais ir pārvietošanās ar kājām. Labāk noiet dažas pieturas un uzturēt sevi formā nekā pēc tam cīnīties ar nespēju bez asarām acīs apsēsties.

Bet ir vēl viens grūtniecības bieds. Un tā ir zobu veselība. Cik gan daudz nav dzirdēts mammas stāstām, ka bērniņš atņēmis viņai kādu zobu. Ar pirmo bērnu grūtniecības vidū arī paliku ar puszobu. Vakars, kad zobs nolūza, bija kā liela traģēdija. Sēdēju gultā un raudāju, raudāju, raudāju, jo zobs tik redzamā vietā, ka kauns muti atvērt. Tāpēc otrās grūtniecības laikā jau no paša sākuma ļoti pieskatu savus zobus un ilgu laiku lietoju kalciju, jo vismaz tas radīja apziņu, ka kaut ko daru veselības labā un maksimāli atvairu kārtējā zoba sabrukšanu.

Pagaidām no visiem trīs grūtniecības sliktajiem bubuļiem esmu izvairījusies. Līdz finišam pavisam nedaudz. Nu jau skaitāmi ne vairs mēneši, bet gan dienas, tāpēc ceru, ka visas iepriekš pieminētās nebūšanas mani šoreiz neskars.

Padalies, ar kādiem grūtniecības bubuļiem Tev nācies saskarties un kā no tiem esi izvairījusies?