Manas visgarākās divas nedēļas. Jeb „NO –LĪDZ” nokļuvām mājās!!!

Mēs katras esam cīnītājas! Gan tās kas gaida, gan tās kas jau sagaidījušas savus mazos mīļos brīnumiņus, eņģelīšus, jaukumiņus, saulesstariņus! Lai arī kādas grūtības nebūtu bijušas jāpārcieš un jācieš citreiz pēc šī garā, smagā procesa – Es zinu mēs visas esam neizskaidrojami stipras un spēcīgas mazo jaukumiņu pēc!

Tajā mirklī pēc dakterītes radītājiem mums ritēja 38,39 nedēļa, bet ar diagnozi liels bērns! Bet pēc maniem skaitījumiem sākas jau 40 nedēļa! Tā jau gadās ka uz beigām skaitļi nesakrīt, bet ne par to būs šis stāsts!:)

Pēdējas nedēļas jau jutos nogurusi, piekususi ,jo bija diezgan smagi un staigāt un kustēties, bet gulēt (atpūsties) vis labāk bija uz muguras un arī uz sāniem ieliekot spilvenu starp kājām! Darīt neko negribējās ar lielu piespiešanu sevi saņēmu rokās ,lai mīļotajam uztaisītu ēst, lai būtu kad brauc mājās no darbiņa! Nosēdēt ar nebija patīkami nogurdinoši tādēļ arī skolai (augstskolai) un tai nepieciešamās darbības nevēlējos un nespēju padarīt! Kā juzdama ,ka tuvojās – tuvojās tā diena , ka būsim mēj jau trīs…. Trīs čūskulēni J tā ir sanācis ka mūsu mīļais dēliņš pieteicās tieši šajā gada, kuru mēs saucam par mūsu gadu! Mūsu gads jo abi ar draugu esam dzimuši šajā horoskopa gada (viņš sākumā es ap vidu un nu jau mūsu mazulis var teikt, ka gada beigas) . Tādēļ dzīvojos pa māju.

Tātad naktī no 19. uz 20.novembri pagulēt bija ļoti grūti! Visur spiež ,sāp vēdera lejasdaļā mugurā! Sapņi ar nekādi labi ,kaut ko murgoju… nakts negulēta. Domāju vai varbūt tas dēļ tā ka kaut ko nelāgu ieēdu vai arī jau tiešām tā  diena tuvojas??? Pat īsti nenojautu ka lieta būs tik nopietna!

Tākā 20.bija jāzvana dakterei un jājautā par streptakoka analīzēm, es nezvanīju ,bet aizbraucu līdz viņai lai apskatās un paklausās tonīšus! Analīzes bija negatīvas, tonīši labi un nekas tur vēl neesot gatavs, tie tikai esot dzemdību priekšvēstneši! Ja jau daktere tā saka un es ari pati par to saprotu ka tuvojas, devos mierīgāku sirdi mājas! Visu atlikušo dienas daļu nogulēju jo iedzēru nošpu un laikam sāpes nedaudz pārgāja…

Neilgi pirms drauga braukšanas mājās no darba cenoto kaut nedaudz uzgatavot ko ieest. Tā pienāca vakars un gajām gulēt, tajā mirkli jutos labi un domāju ja sī nakts būs laba gulēšanai, bet nekā… tāda pati kā iepriekšējā. Lejas daļā velk un vēders spiežL uz rita pusi biju iemigusi un novāļājos ,nogulšņāju visu dienu. Uz vakarpusi ap kadiem 17.00  jūtu tāda savādāka sajūta, kā lauz kaulus, ka tāds drebulis( kā uz temperatūru) izmēru 38!!! Acis uz kātiņiem… satraukums ko darīt ko dzert lai pariet un lai neskandē mazulim zvanu un interesējos pie mediķiem ko labāk darīt! Noskaidroju ka varu dzert paracetamolu un gaidīt rītdienu. Pa tv skatījos traģiskās ziņas par Zolitūdi, un ik pa laikam neta meklējot un lasot un skatoties jaunāko informāciju, kas un kā tur notiek. Ik pa laikam mērot temperatūru, gulšņājot un cerot ka viss pāries! Pārgāja uz laiku līdz pusnaktij un tad atkal sāka celties! Un no rīta ap 6siem modos un temperatūra atkal bija 38 Liedzeru paraceptamolu un gaidīju 8njus,kad zvanīju savai dokai un viņa teica lai brauc uz ginekoloģijas nodaļu kuru pati sazvanīja un teica ka es bušu! Nu tā sākās mans ceļš…… Ka es sev saku: „ I cēliena beigas!”

Tātad 22.novembrī ap 10.00 ierados Alūksnes ginekoloģiskajā nodaļā, kur kad iestājos temperatūra bij 39,5 !!! aaaapaaaac!!!! Es šokā, nejutos nemaz tik traki! Paņēma urīna analīzes, asins ar ņēma bet vēnas bij sarāvušās, ka, knapi, knapi, varēja ar vairākiem mēģinājumiem dabūt. Kad visu sadarīja, samērīja, noņēma tad devos uz palātu (nr.7) draugs palīdzēja iekārtoties, lai varu ērti gulēt un devās mājas, lai pirms darba varētu atbraukt un atvest man šo to, kas nebija paņemts. Pa to laiku man salaida zāles ,sistēmas. Tikai laistas zāles lai palēninātu sirdsdarbību, jo man tā skrēja kā negudra, lai uzlabotu skābekļa piekļuvi bebim un arī bioloģiskais šķīdums vai kā viņu tur sauca ,lai attīrītu kas tur man iekaisis!! Tā pagāja tā diena uz sistēmām un zālēm. Temperatūra nogāja parādījās ēstgriba ari, kura jau man nebija jau no otrdienas. Tad arī temperatūra pazuda līdz vakaram, kad naktī atkal uzkāpa 38! Atkal laida sistēmas un zāles. Nākošajā rītā tas pats ar visām sistēmām un zālēm, tik temperatūras vairs nebija J .  Ap pusdienas laiku mani aizveda uz sonogrāfiju, kur skatījās manas nieres! Atklājās ka nierēs abās  iekaisums 2 stadijā! Kā tas notika nesaprotu!!! Neko bij daudz jādzer šķidrums, jāmēra temperatūra un  arī tik cik tiek izčurāts, lai var zināt ka tur viss tīras un protams bija jāskaita mīluļa kustības. Tā arī darīju ,kā ārste lika… mērīju un  rakstīju tik! No rītiņa atnāca dakterīte savā brīvdiena ,lai mani pārbaudītu un paklausītos tonīšus… tonīši labi.Tā pagāja 23.novembris gulšņājot pa palātu ,lasot ziņas netā par smago traģēdiju un daudzo upuru skaitu. Bet par laimi bez temperatūras. Es jau sapriecājos ka tikšu mājas pirmdien (25.novembrī) jo analīzes jau pa druskai uzlabojās. 24.novemris pagāja mierīgi, pat sistēmas mazāk laida ( bet rokas sadurstītas vien no vietas). Un priecājos ,ka noteikti mani laidīs mājas.

Ik pa laikam kāds apciemoja un uzzvanīja, pat draudzenes mani ķircināja: „Kas tu visas slimnīcas tagad izgulšņāsi līdz bebis piedzims? Nu ja uz beigām podus izdomāji apgāzt J!” ( par slimnīcām viņa tā teica jo plānoju dzemdēt Valmierā)  Lūk tā, cik tomēr vārdiem ir neapzināti liels spēks, kaut arī par to nedomājam! 25.novembrī ap 4 no rīta jutu tāds kā neliels mitrums pidžama biksēs. Eju uz toleti a tur asinis nelielas bet ir… man uztraukums eju pie māsiņas un šī uzreiz zvana dakterei, kura liek sūtīt prom uz Balviem. Neko zvanu draugam ,kuram 5:00  jāceļas uz darbu. Saku kas jāņem lai ved man beba mantas , ka vedīs mani uz Balviem. Sāpes īsti nejutu. Jo nezināju īsti kas man jājūt no uztraukuma J Tā arī sataisāmies un prom uz Balviem mani aizveda ar ātrajiem. Ap pulksten 6:00 biju Balvu dzemdību nodaļa…. „II cēliena beigas!”

25.novembra rītā ap 6:00 nokļuvu Balvu dzemdību nodaļā, kur mani ieģērba naktskreklā un viņu halātā, uzveda mani uz istabu (nr.8) un pēc mirkļa mani nosvēra, uzlika uz tonīšiem, pielika sistēmu un ielika divas svecītes, lai mīkstinātu dzemdes kaklu. Izlaida sistēmu un laida mani pie drauga parunāties, lai var viņš mierīgu sirdi braukt uz darbiņu. Parunājāmies un tad gāju uz palātu. Atlaidos un pa to laiku nomainījās maiņa. Pirms Astoņiem lika uz tonīšiem un pārbaudīja atvērumu tur vis notiek lēnu un deva vēl ielikt 2 svecītes. Tas laikam sāpes mazināja bet neko nelīdzēja vairāk. Laikam bija divu pirkstu atvērums. Kad bija istabiņa brokastis jau bija priekšā. Ieēdu un devos nedaudz atlaisties … laiks pagāja ātri un bija jau pienācis pusdienas laiks.. vēders jau protams ik pa laikam sāpēja intervāli bij dažādi no 10minūtēm līdz 5minūtēm un sāpes ar dažāda ilguma… draugs pēc darba brauca mani apciemot un aizvest mājās nevajadzīgas drēbītes kuras no rīta bija steigā paņēmis līdz, jo nezināja kuras ir īstās! Parunājāmies, pabēdājāmies , apmīļojāmies un dārgais devās mājās! Pienāca vakars sāpes bija stiprākas intervāls 5 līdz 3 minūtes, gribēju būt stipra meitene un paciesties un neskriet uzreiz pie ārsta cietos cik varēju. Tuvojas nakts uzlika uz tonīšiem nekas laikam neliecināja ka dzemdības tuvotos. Iedeva vēl divas svecītes uz nakti ielikt un gāju gulēt. Vairs jau neatceros cik bija pulkstens, ka saku maršēt pa istabu un  toleti un paciest sāpes. Toletē paspēju nokārtoties i pa lielam ,i pa mazam. Kad īsti vairs nevarēju izturēt tad gāju meklēt ārstu ,lai skatās kas ir. Jo cerēju ka vis jau notiek un drīz varēsim satikties J  atnāca ārste un gājām uz tonīšiem, un skatīt atvērumu. Atvērums bij tik pat L bet sāpes bija. Centos sāpes pārelpot ,kā mācīja kursos. Laikam tas palīdzēja un uz neilgu laiku sāpes rimās. Kad tiku atpakaļ istabiņā centos iemigt, bet nesanāca  ;( sāku maršēt no pa istabu. Izelpot sāpes un cerēju ka pāries. Bet nekā pa nakti mocījos ar sāpēm, te cēlos, te stutējos, te gūlos un elpoju lai vieglāk pārciest sāpes. Tā sanāca nomocīties visu nakti L pat nesaprotu kādēļ es nakti negāju un neteicu ka ir neciešamas sāpes , lai ko palīdz. Tas laikam miega un noguruma iespaidā cīnījos pati. Tā 25.novembra nakts negulēta ,nomocīta pagāja…

26.novemra rītā nomainās kārtējā maiņa. Atnes brokastis, pilnīgi negribējās ēst apēdu tik maizīti un izdzēru tējiņu. Atnāca jaunās maiņas māsiņas un teica , iesim apskatīt ,kas tur notiek…. Tā savā starpā noteica ,ka ši meitene grasās šodien dzemdēt! Man jau prieciņš acīs, ka šodien būs tā diena kad mēs satiksimies J Ap 9:00 bija apskate atvērums bija jau savi 4pirksti brīvi. Apskates laikā pārplīsa ūdeni, kuri diemžēl bija zaļi. Tā arī pēc pārbaudes man deva tabletīti sūkāt, lai tur vērtos viss ātrāk un sāpītes savilktu( tā teica ārste J un tā arī bija). Ik palaikam klausījās tonīšus, dakterīte paņēma manis sagatavotā drēbītes bebim un pamperi. Ap pulkstens 11:00 bija jau pilns atvērums un gatavojos un centos sākt izspiešanu.

Izspiešana sākas stāvus un pēc laiciņa un krēsla, bet tur drusku tik mīlulis pavirzījās tādēļ gūlos uz galda ,jo ilgāk vairs nevarējām muļļāties ,jo kādas 20 minūtes dēliņš bija viena pozīcijā un nebija izkustējies! Tad sākās viss trakākais posms šajā cēlienā!:(;(  Es centos klausīties ārstes norādījumiem, bet nogurums un vēlme lai dēliņš ātrāk iznāk ārā darīja savu. Nebija spēka un saprašanas  beigu beigās, kas man jādara un kurā brīdī, jo kontrakciju sāpes ar bij pazudušas. Kad ārsti juta, ka Es vairs nevaru tad nāca man palīgā( spiežot uz vēdera.) Tika uzlikta sistēma un arī aparāts lai dzirdētu dēliņa tonīšus. Beigu beigās tikai ar uzspiešanu uz vēdera vien nevarēja, tika veikti griezumi un izmantots vakūma sūknis! L;(;(  ja nemaldos tad man dzemdībās palīdzēja 5 ārti ( LIELS PALDIES VIŅIEM) un tad jau pulkstens 12:13 pēc dakteru kopīgā darba ar vakūmu, spiešanu un griezumiem pasaulē nāca dēls Ričards kurš bija 57cm garš un 4,460 kg smags!!:)

Kad dēliņš piedzima viņš bij zils! Izrādījās ,ka dēls tika arī elpināts lai atdzīvotos :( dēļ mana iekaisuma dēlam arī bij ticis iekaisums. Jutu kā man izņem placentu un sākās lielā noasiņošana, pa to laiku man iespricēja kaut ko kāja! Tas laikam lai nesāp ka šuj! Cita daktere atnāca un man uzlika skābekļa masku un es iemigu! Piecēlos pēc kādas stundas. Biju jau sašūta, dēliņš bija jau ielikt siltumā, zem lampām. Ārste man teica ka ir izsaukti ārsti no Valmieras Jaundzimušo Intensīvas Terapijas nodaļas ,kuri būs klāt apmēram pēc trijām stundām. Brauks apskatīt un novērtēt dēla veselības stāvokli un vedīs noteikti sev līdz lai izmeklētu vairāk un ārstētu.:(L palūdzu māsiņai lai atnes man telefonu un varu sazvanīt draugu ,lai brauc šurp un atprasās no darba. Spēka bij maz, bet paziņoju arī mammai ,lai zina ka ir piedzimis mazdēls un kad viņš tik vests prom no manis, lai izmeklētu. Guļot uz galda un  dzirdot kā mans Eņģelītis blakus istabā iepīkstas un runājās man asaras bij visu laiku acīs, ka nevaru būt viņam blakus. Ka pat īsti viņu redzējusi neesmu un kur nu vēl samīļojusi, sabučojusi un devusi pirmo ēdienreizi… Bez tā mans mīļais dēliņš izpalika…L ;(  pa to laiku tika atvestas asinis un placenta( laikam) ko man laida kamēr es gulēju vēl uz galda. Pēc neilgas stundas draugs ar bija klāt. Man asaras un bimba uzreiz klāt. Draugs pirmais redzēja mūsu dēliņu. Pēc pulkstens trijiem ārsti bij klāt. Pārbaudīja un veda prom. Mani līdz neņēma ,jo Valmierā esot ginekoloģiskā nodaļa pilna un teica lai atveseļojos te un braucu uz Valmieru tad kad esmu spējīga pilnvērtīgi kustēties un rūpēties par dēlu! Kad sistēma gandrīz bij izlaista un dēls bija sagatavots vešanai prom. Mani ar ratiņ krēslu un sistēmu pie rokas aizstūma līdz manam bumbulītim, lai varu redzēt un novēlēt labu ceļu un izturību, lai veseļojās un gaida mani tur. Protam bez asaru plūdiem nevarēju atvadīties, jo dēlam deguntiņā bija ieliktas caurulītes, lai viņam būtu vieglāk elpot un pārbraucot nebūtu liekas problēmas ar elpošanu. Man sirds sāpēja ka manas vainas dēļ , mans mazais bumbulītis ir tur iekšā un tik bezspēcīgs. Un vēl tā neziņa ,kas notiks… kas notiks tālāk ,kādi būs rezultāti un sekas tam visam turpmāk!!! Tas man bija neizprotams KĀDĒĻ, KĀDĒĻ TĀ VIS NOTIKA>> UN KAS BŪS TĀLĀK!!!Tā viņu aizveda ap kādiem 17:00  un mani aizstūma uz istabiņu( nr. 7), kur es pavadīju 3dienas. Pa šīm dienām draugs bija aizbraucis līdz dēlam, nofilmēja video ,lai redzu kā mazajam tur klājās! Katru dienu arī apciemoja mani pēc darbiņa. Mans mīļais, dārgais bez viņa man būtu grūti pārciest to!!! Tā pagāja dienas un piektdien 28.novembrī jau no rīta puses posos prom uz Valmieru… „III cēliena beigas!”

28. novembra pēcpusdienā nokļuvu Valmieras JITN , kur jau mani sagaidīja vakariņas! Noliku mantas un gājām apskatīt mūsu EŅĢELĪTI!!!

Viņš tur gulēja, nesen bija pabarots un gāja gulēt. Tas bija pēc četriem. Mēs tur stāvējām un vērojām ,asaras acīs, no neziņas… kas būs…  viņam jau bija noņemti elpošanas trupas. Elpošana bija no attālinātas palīdzības. Barot gan vēl baroja caur zondi. Nākošā ēdināšana bija 19:00 uz kuru mēģināju atslaukt savu pieniņu, lai mazajam tiktu. Pirmajai reizei sanāca 50ml, tad nākošā ēdināšana reize bija 22:00. kur man nesanāca nepieciešamā norma! Tad tika pielikts maisījums un mīļais barots caur zondi. Man naktī ļāva gulēt un teica ,lai neatslaucu un izguļos, bet atslaucu uz brokastu laiku pulkstens 7:00 tad atkal uz desmitiem un jau uz nākošo ēdināšanu dēliņš ja bij pie manis… JJ es tik laimīga un apjukusi, ka mazais ir pie manis. Tā mēs no 29. Novembra vakarpuses bijām kopā gan dienu gan nakti. Vēl divas dienas tika viņām laista zālītes katetrā. Tad noņēma katetri un puikam bija vieglāk nebij nekas uz rociņas. Tā mēs dzīvojām līdz 7.decembra rītam. Iepriekšējā dienā saņēma tuberkolozes poti, bija neirologs apskatīt un fizioterapeite parādīja kā apieties saudzīgāk ar mazo mīļo EŅĢELĪTIJ  tā 7.decembra rītā mums pakal atbrauca Ome ar Tēti. Mīļi atvadījāmies no visa JITN personāla un devāmies mājup ceļā. Ceļš mājās bij loti garš ,jo pa ceļam apciemojām vecvecmammas , opi un tantes un protams māsīcas. Un mājās bijām 7.decembra vakarā… „IV cēliena beigas”

Un ta sākās mūsu dzīves „V cēliens  - „ Esi sveicināta māja , mani radi un draugi !” ”

Šodien 02.01.2014 mums jau ir 37 dienas. Esam sadraudzējušies un sākam parādīt savu raksturu un skaļo balstiņu, ka visa māja skan!!!

Lai jums visām ir skaista grūtniecība un satikšanās diena!!!

LŪK  TĀDS IR MŪSU 2VAS VISS GARĀKĀS NEDĒĻAS