Manas sajūtas, uzzinot par grūtniecību.

Kakjeniite
Kakjeniite 6. jūlijs 2018 14:09
443

Sveikas topošās un esošās māmiņas! ☀

Šis ir mans pirmais blogs, es nezinu, cik labi man viņš padosies. Taču es gribu ar Jums padalīties.

Mani sauc Beāte, man ir 20 gadi. Esmu māmiņa burvīgam puisītim Dilanam, kuram ir gads un trīs mēneši.
Tā nu sanāca, ka nu jau esmu otrā bērniņa gaidībās. Mazais enģelīts gaidāms novembrī, tātad būs simtgades mazulīts.

Es gribēju Jums atklāti pastāstīt par to, kā jutos, kad uzzināju, ka gaidu vēl vienu mazulīti.
Sajūtas bija divejādas, taču sākumā vairāk jau laikam ne-pozitīvas, kapēc tā, to es Jums pastāstīšu mazliet vēlāk...

Katrai sievietei pēc dzemdībām, pamazām, ar nostabilizējas cikls un ar laiku atsākas mēnešreizes. Puiku es dzemdēju aprīlī un pirmās mēnešreizes atsākās janvārī.

Februārī attapos no tā, ka ļoti sāp krūtis, puiku nu nekādīgi nespēju pabarot. Ir mainījusies pašsajūta utt. Parēķināju, ka mēnešreizēm ar jau it kā vajadzēja būt, taču mamma mierināja, ka viņas uzreiz nebūs nostabilizējušās...
Tā nu es sāku satraukties, jo zināju, ka vīrs vēl vienam gatavs nav - ne finansiālā ziņā, ne arī savādākā...

Marta beigās saņēmos uztaisīt testu. Tā, kā uz aptieku nekādīgi netiku, gāju internetaptieka.lv un pirku tur, lai atsūta pa pakomātu. Nākošā dienā vīram piekodināju, lai izņem paciņu.
Kad vīrs atveda paciņu, es jau ar asarām acīs gaidīju brīdi, kad varēšu mierīgi un netraucēti uztaisīt testu...un tad mana pasaule sagriezās kājām gaisā....

Vīrs ienāca istabā, nesaprata, kāpēc raudu... ierauga uz galda testu un pilnīgi bez nekādām emocijām - piesakies pie ārsta, apskaties, kur var taisīt abortu....

Pāris nedēļas es biju kā akā iekritusi un es arī saprotu vīru - nesen palicis bez darba un jaunajā vēl strādā par kapeikām, jo pārbaudes laiks, mēs to nepavilktu un gribās, lai mūsu bērniem ir viss.

Pats aprīļa sākums...tuvojas dēla pirmā dzimšanas diena, bet es sēžu noraudājusies rindā pie ārsta, kurš apstiprina grūtniecības esamību....Dēla pirmās dzimšanas dienas svinības - es izliekos, ka viss ir kārtībā, smaidu, taču iekšēji esmu vienkārši salauzta...

Viss aprīlis pagāja kā tāds murgs, vīrs mājās īsti nerādījās, kā no darba tā prom. Piektdienas - svētdienas slīka alkoholā utt.... un pienāca maijs, mana pirmā sonogrāfija,tas lielais attelpas brīdis, pirmā tikšanās ar to mazo brīnumiņu. Pēc sonogrāfijas datiem, man bija tikai 13 grūtniecības nedēļa.

Un ziniet, pēc tās dienas viss mainījās - vīrs vairs nedzēra, mēs beidzot normāli sarunājāmies, viņš beidzot pamazām sāka aprast ar domu, ka mums būs vēl viens kopīgs bērniņš.
Un es beidzot atkal spēju atplaukt.

Es beidzot varēju brīvi runāties ar punčuku, glāstīt to, stāstīt Dilanam par to, ka viņš būs lielais brālis.
Un Dilans arī ļoti priecājas un glāsta vēderu, saka bebe. Un tas liekas tik ļoti mīļi un skaisti...
Par sajūtām - viss laiks, līdz tajai 13. Nedēļai kā pa miglu. Taču tagad briesmīgas mugursāpes, enerģijas pieplūde, nenormāla kāre pēc ēdiena. Taču visādi citādi, baudu šo skaisto laiku un mazuļa kustības.

Šobrīd visvairāk tiek gaidīts 10.jūlijs - otrā tikšanās ar mazulīti. Man tik ļoti gribās zināt, kas tur tajā puncī slēpjas...

Un Jūs noteikti domāsiet, kāpēc es neuztaisīju abortu...
Es pat par to nespēju iedomāties, jo bērni mums ir uz visu dzīvi, taču vīrieti vajadzības gadījumā var arī pamest...
Es nespētu upurēt maza enģelīša dzīvību tikai tāpēc, ka kāds cits to grib...

Un jā, mums viss ir kārtībā. Esmu 21. grūtniecības nedēļā. Vīram ir labs darbs ar stabiliem ienākumiem, Dilans sparīgi aug, mazais puncī cītīgi peldās un visi kopā mēs gaidam novembri to brīnišķīgo tikšanās brīdi.❤

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
liginja4 8. jūlijs 2018 11:25

Es kad uzzināju ka gaidu otru bērniņu biju patīkami satraukta. Paziņoju to savam dzīvesbiedram viņš aiz laimes bija gatavs lēkāt. Kad aizgāju pie ārsta, tad sabijos. Jo ārsts paziņoja ka būs dvīņi. Tas bija kā trieciens. Apraudājos. Nesaprotu vai aiz laimes vai satraukuma ka tagad būs. Nu jau viens cetrgadnieks ir un tagad dvīņi. Pēc nedēļas jau biju apradusi ar domu ka divi eņģelīši aug mana puncī. Joprojām ir satraukums ka būs kad piedzims, kaut gan līdz dzemdībām vēl laikā diezgan. Domas mētājas. Kā tiksim galā. Bet tad atkal pierimst. Saprotu. Būs labi. Visi tak tiek galā. Nu jau mums 16. Nedēļa. Bet pats patīkamākais šajā visā ir tas ka es atkal varēšu piedzīvot to visu no jauna. Liekas ka viss ir jauns jo būs divi.

mamma88 7. jūlijs 2018 17:43

Apsveicu! Man patik Jusu domasana,jo nav jaupsure cita dziviba, ka kads to grib. Un izradas,ka beidgas nemaz negrib,bet vajadzeja tam visam laiku,lai sagremotu un tiktu ar finansem kartiba!

Sinta18 7. jūlijs 2018 10:47

Es kad uzināju ka gaidu 3 bērniņu tā raudāju un trīcēju nezinu kā bija vairāk uzstraukuma labā ziņā vai sliktā bet kad vīram pateicu tā baidījos viņa reākciju bet viņš tā mierīgi mani nobučoja un pateica ka tā ir viena no labākajām ziņām pēdējo 2 gadu laikā un tajā brīdī es sapratu kāpēc es mmīlu tieši šo vīrieti un paldies dievam ka viņš ir mans vīrs. Pēc pēdējām dzemdiībām ir tajā brīdī bija pagajis 2 gadi un 2 dienas un mums ir abas meitiņas ceruu ka dieviņš dos šoreiz puiku bet kas būs tas itr tikai otrajā vietā galvenais lai bebītis būtu vesals tagad mums jau ir 7 nedeļa drīz būs jātaisa pirmais skrīnings. Lai dieviņš dod jums vesalību un izsturību apsveicu

Kakjeniite 6. jūlijs 2018 21:54 flower.of.hope

Mīļš paldies!

flower.of.hope 6. jūlijs 2018 19:38

Tā jau ir krīzes pāriet, bet bērni paliek. Mierpilnu gaidīšanas laiku!