Manas jautrās dzemdības jeb noskaņojums spēlē galveno lomu

Kamēr vēl atmiņas ir svaigas vēlos izstāstīt kā man gāja dzemdībās. Šeit lasītie dzemdību stāsti man ļoti palīdzēja sagatavoties Lielajam Mirklim, lai gan kā visi raksta - katrais sievietei viss notiek pavisam citādāk! Bet nu par visu no paša sākuma...

Vienmēr biju domājusi, ka dzemdēšu līdz noteiktajam 31.augustam, vienkārši biju sev to iestāstījusi! Nāc augusta vidus, augusta beigas un nekā! Pēdējā vasaras dienā biju pagalam noskumusi - vai tiešām man nebūs vasaras bēbis? Sēdēju un pie devis domāju - tikai ne pirmajā septembrī, tikai ne pirmajā septembrī!! Jā, kā tad!

1.septembrī 7 no rīta pēc tualtes apmeklēšanas sākās pavisam nelielas sāpītes. Tā ka vīram no darba bija jāatbrauc tikai 10, sāku uztraukties - ja nu tās ir īstās kontrakcijas? Sāpes bija pavisam nelielas, bet atkārtojās ik pēc 7 minūtēm, kas man likās šausmīgi mazs intervāls. Man sāpēja pavisam mazliet, pat mazāk nekā mēnešreižu laikā - vienkārši vilka vēderu. Vēl runāju ar draudzeni pa telefonu un mēs smējāmies, ka ja jau man tik mundra balss, diez vai tas ir dzemdību sākums! 

Ap 12 sāpēja ar tik pat lielu intervālu, bet  pieņēmās spēkā. Sākām taisīties uz dzemdību namu, savā telefona novilku Contraction Counter, lai arī pa ceļam varētu skaitīt. No mājām izbraucām 2 dienā, un jau 2:40 bijām Rīgas Dzemdību namā. Pa ceļam starplaiks starp sāpēm bija 10 minūtes un mēs jau bijām šokā - varbūt griežamies apkārt? Bet nē, intuīcija komandēja - braucam vien! 

Uzņemšana ienācu smaidīga un daktere tika saukta ar šādiem vārdiem - Šeit viena saka ka sāpes ar 5 minūšu intervālu, bet smaida, tā kā šodien nedzemdēs! Biju šokā - nu jā, diagnoze no smaida vien - izslavētais Dzemdību nams! Apskatīja mani daktere tik rupji ka vienkārši vāks, goda vārds. Ar neapmierinātu sejas izteiksmi noteica - 2 cm atvērums, nu labi, mājās nesūtīsim, lai brauc augšā, bet šodien nedzemdēs! 

Uzbraucām augšā, mani nolika uz toņiem. Nepiefiksēja to aparātiņu līdz galam un 20 minūtes mocījos ar sāpēm uz tā galda velti, sāpes nerādija! :D Atnāca māsiņa, izteica nelielu Ups un piestiprināja labāk, sāpes uzrādījās, teica ka pēc stundām četrām laika sāksim kustēties uz dzemdību zāli. Tālāk notika pats trakākais! Sāpes tik strauji pieņēmās spēkā, ka biju tādā kā transā. Pa starplaikiem zvanīju mammai un vēl jokojos. Kad man nogāja ūdeņi tieši palātā, sāku panikot un aizskrēju pie ārsta. Tur man noteica - nu un?ej atpakaļ uz palātu! Kad sāpes bija pavisam neciešamas (no uzņemšanas pagāja kāda stunda..) aizrāpoju pie ārstes un tiecu ka man ĻOTI sāp, uz mani skatījās kā uz kādu princesi - tik mazs atvērums un nevar paciest! Lika pagaidīt, izmērija atvērumu - 5 cm! Es biju šokā - TĀDAS sāpes un tik mazs atvērums, domāju ka es nu gan esmu vāja sieviete! :D Pēc minūtēm 10 bijām dzemdību zālē, kad es ieraudzīju vecmāti Elitu Šteinbergu gandrīz no laimes apraudājos, biju pie viņas sagatavošanās kursos  klubā "Ligzdiņa"! Viņa mani uzlika uz toņiem un pēc minūtēm 5 jutu ka bērns nāk laukā! Vīrs skrēja pēc Elitas, viņai nu gan bija izbrīna - lejā taču izmērija atvērumu 5 cm! (Vēl viens Ups uz ārstu rēķina! :) ) Lielā ātrumā tiku sagatavota, nepaspēju ne pārģērbties, ne uz bumbas palēkāt! (bet tā gribēju!!) Dzemdības man pieņēma Elita un vēl viena vecmāte (kapēc bija abas divas nav ne jausmas, laika pajautāt man nebija! :)) Pāris reizes uzspiedu un V'oila -  piedzima mazais 3090 grami un 54 cm! Pateicoties vecmātei neviena plīsuma, viss notika super ātri un viegli! Ka mazais burtiski izslīdēja mani pirmie vārdi bija - Un tas bija viss?? :D Kopā pasmējāmies, vīrs pārlaimīgs pārgrieza nabassaiti! Mums ielika 9, par ko bija arī ūberlaimīga, lai gan īsti līdz šim nesaprotu ko tās balles nozīmē! Ieraudzīju savu mazuli un iemīlējos, pareizi saka - pašas bērni paši skaistākie! Vēl joprojām biju lielā šoka no ātruma kādā viss notika :)

Tāds lūk mans jautro dzemdību stāsts - no iestāšanās līdz mazulim uz rokām 3 stundas! (Ņemot vērā, ka pēc "super" ārstu skatījumiem todien dzemdēt nebija paredzams!

Kopumā ja nebūtu Elitas, šī , laikam, būtu vēl viena ne īpaši pozitīva atsauksme par Dzemdību namu. Taču vienmēr var atrast pozitīvās puses, un manā gadījumā savas dzemdības atcerēšos ar lielu smaidu pateicoties tieši šai vecmātei!

Viens padoms topošajām māmiņām - noskaņojiet sevi uz vieglām dzemdībām un klausiet visam ko saka vecmāte! Un viss būs vienkārši lieliski!