Bēbīšu klubs: Mājsēdes nasta

Jau otro gadu mēs visā pasaulē mācamies sadzīvot ar modernā vīrusa ēnu. Un tikko kā mums šķiet, ka būsim tai adoptējušies un beidzot iemācījušies sadzīvot, tā nāk kārtējais lokdauns, kas tā vien šķiet atkal mūs pārsteidz pilnīgi nesagatavotus, liedzot mums ikdienišķi ierasto, jeb to mazumiņu, kas no tā vēl atlicis.

Man kā komunikablai un sociāli aktīvai personai, ļoti pietrūkst kopējo pasākumu, kurus līdz ierobežojumiem mēs ar draugiem mēdzām piekopt. Kopējas dzimšanas dienas ballītes, pikniki, pārgājieni, dažādi svētki vai vienkārša kopā būšana. Šāda katra kopā būšana man vienmēr devusi pozitīvu enerģijas lādiņu, kas līdz šim uz dzīvi ļāva skatīties daudz bezrūpīgāk. 

Tā pat man, kā grūtniecei pēdējā mēnesī, ļoti pietrūkst laika, ko es gribētu pavadīt ārā, izbaudot, līdz pandēmijai piedāvātās, kā izglītojošas, tā izklaidējošas aktivitātes un kā aktīvie, tā atpūtas pasākumi. Piemēram, sevi nedaudz palutinot ar kāda teātra izrādi, skaistuma kopšanas procedūru vai aktīvi piedaloties kādā uzmundrinošā grūtnieču vingrošanā vai vienkārši pasūtot vakariņas kādā no mūsu iecienītām ēstuvēm, tikai lai pamainītu ikdienišķās sienas. Un vēl jo vairāk, skaidri apzinos, ka drīz izrauties un atrast laiku sev kļūs ļoti apgrūtinoši. Bet mēdz teikt, ka pa īstam mēs sākam novērtēt lietas tikai, kad mums tās atņem.