19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Grūtniecības laikā ar ikvienu sievieti notiek milzīgas pārmaiņas - viņā aug un attīstas jauna dzīvība, un tas, patiesībā, ir tik skaisti un brīnumaini! Bet, diemžēl, grūtniecības laiks nesastāv tikai un vienīgi no sajūsmas un laimes pilniem brīžiem. Prieks mijas arī ar dažādām, varētu pat teikt - diskrētām problēmām grūtniecības laikā.
Sievietei var būt slikta dūša, vemšana, var būt aizcietējumi, problēmas ar kāju vēnām grūtniecības otrajā pusē, dedzināšanas sajūta kuņģī, strijas un pat dažādas emocionāla rakstura problēmas.
Esi drosmīga, pastāsti par savām diskrētajām problēmām grūtniecības laikā tepat, komentāru joslā!
Balva
Veselības centra 4 dāvanu karte 50 EUR vērtībā, ko varēsi izmantot gan veselības uzlabošanai, gan skaistumkopšanai!
Skaistāko sapņu piepildījums svētkos!
Dāvanu karte- ar daudzdimensionālām iespējām.
Veselības centrs 4 Jums dāvina pašu vērtīgāku un dārgāko- labsajūtu un harmoniju ķermenim, smaidu un sirdsmieru dvēselei, enerģiju un možu garu- labākai dzīvei!
Komentāru konkursa uzvarētāju noteiksim izlozes veidā, lai izredzes būtu katrai no jums 11.decembrī.
Vēlam skaistu katru dienu!
Māmiņu Klubs
Grūtniecības sākumā slikta dūša (apmēram mēnesi) un problēmas ar kāju vēnām grūtniecības otrajā pusē, sāpes kājās un pāris reizes pa naktīm krampji kājās. Visus sīkumus negribu aprakstīt negribas atcerēties. Laimīgas tās māmiņas, kuras labi jūtas grūtniecības laikā.
1. ilga un mokoša nelabā dūša
2. karstuma viļņi
3. garstāvokļa maiņa
Pirmajā grūtniecībā diskrēto problēmu tik pat kā nebija. Pirmajā trimestrī bija slikta dūša, bet neuzskatu to par nopietu problēmu, jo ar to saskaras lielākā daļa grūtnieču.
Tagad rit otrās grūtniecības pirmā trimestra beigas un mani piemeklējusi tiešām nopietna problēma- aizcietējumi. Nekad ar to nebiju saskārusies un varu teikt, ka sajūta ir diezgan briesmīga. Mēģinu vairāk lietot šķidru pārtiku un šķiedrvielas, ceru ka problēma drīz atrisināsies.
Laikam jau pats, pats trakākais bija vemšana, kas ilga līdz pat 7.tajam mēnesim.
Esot mājās, tas nebija nekas šausmīgs, taču skola- sabiedriskais transports stundu katru rītu. Cik reizes nācās šoferim lūgt apstāties- piemēram, uz vanšu tila vidējā joslā- tur mani protams ārā neviens nelaida un ta rīstīšanās autobušā bija kaut kas drausmīgs. Cilvēku reakcijas, protams, apbrīnojamas 😃
Vienu reizi knapi, knapi paspēju izkāpt un aizskriet līdz turpat esošajai kursabiedrenes mājai ar lūgumu- Es varu pie tevis pavemt?
Skolā meitenes jau sāka baumot, ka lekciju laikā tik bieži skrienu ārā, jo man noteikti ir caureja un kaut kādi lipīgie vīrusi 😃 NU, pirms nezināja, ka esmu stāvoklī. Tagad atceros ar smaidu un smiekliem. Toreiz tas bija šausmīgi.
Man pēdējos 2 grūtniecības mēnešus pa visu ķermeni uzmetās grūtniecības pumpas. Niezēja ļoooti ☹ , pārgāja tiklīdz piedzemdēju. ... Rētas no tām ir joprojām. Vēl bija nepatīkamie krampji kājās , bet tie bija sīkums salīdzinot ar tām pumpām. 😉
Pirmajā grūtniecībā man bija tik liels vēders ka tas spieda uz kaut kādiem nerviem un man no tā bija problēmas ar kāju. Nevarēju vairāk par pāris metriem paiet, kāja tākā paralizējās. Pastāvēju atpūtos , pārgāja, tad atkal pāris soļi un tas pats. Tas bija tik nepatīkami ka pat līdz asarām. Arī šī problēma pārgāja tiklīdz piedzemdēju.
Labdien! Vienīgās lietas, kas mani traucēja - piena sēne un sapampušās kājas! Visādi citādi viss bija labākajā kārtībā! 😀
Manas problēmas grūtniecības laikā bija zema placenta, asiņošana, hipertonuss, vēdera pūšanās un hemoroīdi. Rezultātā visu laiku biju uz slimības lapas. Trakākais bija priekšnieces attieksme
Visnepatīkamākais laiks visā grūtniecībā bija pirmais trimestris, kad mocīja toksikoze. Lai gan ar vemšanu viss beidzās tikai 1 reizi, tomēr līdz 15.nedēļai nepārtraukti (tiešām - visu laiku) bija slikta dūša. Braukšana mašīnā vispār bija milzīgs pārbaudījums. Tapēc mašīnā visu laiku bija visādas piparmētru končiņas, bet mājās visos stūros un darbā sausiņi un citronūdens. Un vēl bija briesmīgs nogurums.
Savukārt pēdējā trimestrī vispirms piedzīvoju parādību, ko sauc par dzelzs trūkumu. Tomēr, mēnesi padzēru dzelzīti un viss atkal bija kārtībā, Tiesa gan, kamēr lietoju to dzelzs preparātu, mocīja aizcietējumi, pēc tam gan tas pārgāja. Bet sākās dedzināšana kuņģī un iešana uz tualeti naktī. Un vēl bija arī urīnceļu iekaisums, bet to kaut kā ātri un veiksmīgi izdevās izārstēt.
Kopumā šķiet, ka, neskatoties uz visām tām maziņajām problēmiņām, man bija diezgan skaista un viegla grūtniecība un tagad man ir mīļa meitiņa 😀
Grūtniecība gan deva, gan arī ņēma daudz - tiešā nozīmē. 😀
Galvenokārt jau palielinājās svars un ik pa laikam pietūka potītes.
Bija samērā lielas problēmas ar aizcietējumiem, pat tā ka jālieto Microlax teju katru 3 dienu. Protams šajā ziņā neizpalika arī "draugs" hemoroīds.
Arī kuņģa dedzināšana bija liels bieds, jo viesojās bieži un teju ar riebumu katru otro vakaru dzēru litriem ūdens lai riebīgo sajūtu nomāktu - protams nelīdzēja ne Renne, ne tautas metodes ar zaļu kartupeļu graužšanu u tml...
Pirmajā grūtniecībā saskāros arī ar nejauku urīnceļu iekaisumu. Pēc pirmā bēbīša piedzimšanas sākās nedienas ar nesaturēšanu, ar ko cīnos joprojām - lai gan Kēgeļus taisīt cenšos regulāri, jorpojām uzlabojumus neredzu.
Abi bērneļi atstājuši dziļas zīmes mammas punčukā - strijas ir tik dziļas un lielas, ka atgādina kartupeļu lauka vagas.
Vienīgais, par ko varu priecāties - toksikozes lika mani mierā. 😀
Lai vai kā, grūtniecība nebija no tiem vieglākajiem laikiem manā, līdz šim raibajā dzīvē, tomēr ne par ko šo laiku neiemainītu pret ko citu! Jāatzīst - grūtniecības laikā ar visiem tās trūkumiem, jutos starojoša un skaista. Mīlestība pret punčukā dusošo bēbīti auga ik dienas un tobrīd bija gluži vienalga, ko tas viss no manis prasīs - galvenais lai bēbītim labi! 🤗
Laikam esmu viena no laimīgajām, kurām ļoti stipri nepatīkami simptomi izpalika..
Slikta dūša diezgan ātri pārgāja, krampji bija laikam tik divas reizes, īpaša tūska nebija, joprojām 28 gados nezinu,kas ir kuņģa dedzināšana..
Zinu,ka bija grūti, ka biju dusmīga par neērtībām, bet tā jau saka, ka to nelabo mēs mēdzam aizmirst, tā,ka tagad vienīgais,kas no tādām fizioloģiskām lietām nāk prātā ir tā mūžīgā čurātgribēšana 😃 Tas gan bija murgs, dzīvoju 5. stāvā, pirms ārā iešanas aizej uz wc, nokāp lejā uz pirmo stāvu un jau atkal gribas čurāt !!! Ja staigāju pa lielveikalu, tad pa 2-3x gāju uz labierīcībām, trakākais, ka īpaši pēc bērna piedzimšanas, tas nemainījās, bet jāsaka arī,ka stipri vairāk lietoju šķidrumu, lai pieniņš būtu vairāk, tāpēc tas tā likumsakarīgi..
Bet tā, vēl atceros,ka smējos, ka zinu kāpēc ir tāds nosaukums "grūtniecība", kas nozīmē "grūti nieki"😃
Grūti uzvilkt zeķes kājās, pēdējā mēnesī jāizlokās bija visādos veidos, lai pati uzvilktu, grūti noskūt kājas un visu pārējo, tad nožēloju,ka kā dažas citas grūtnieces neeju uz vaksāciju 😃
Grūti naktī pagriezties no vieniem sāniem uz otriem- sākumā bija jāpieceļas sēdus, tad jāpagriežas uz otru pusi un lēni jānolaižas zemē..
Ā, vēl, ja daudzi domā,ka ja aizej pirmsdzemdību atvaļinājumā, tad tiiiik labi izgulēsies, tad man gribējās brēkt, ka nekā!! Katru nakti, pēdējos 2 grūtniecības mēnešus modos plkst 4 no rīta un gāju uz wc, nebija pat pulkstenī jāskatās 😃
Tā, ka šādās tādas neforšas lietas bija, bet kopumā paskatoties- gaidīšanas laiks bija vēl ziediņi, trakāk likās pirmie divi mēneši pēc bērna piedzimšanas😉
Vienīgais ar ko mocījos visu grūtniecības laiku ir hemoroīdi, kas negrib atkāpties arī uz doto brīdi. Gāja grūti, bet ir labāk. Ļoti gribētos tikt pie proktologa uz pārbaudi, lai redzētu visu kopainu no ārsta puses, jo plānojam otru mazuli un negribas, lai tie atkal parādītos grūtniecības laikā. Proktologa vizīte ar visām pārbaudēm nav lēts prieks uz doto brīdi, kad finanses tiek virzītas uz citu pusi. Zinu, ka veselība ir primārais, tāpēc cerams, ka sanāks beidzot atrādīties dakterim.
Sveicinātas visas esošās un topošās māmiņas. Vēlos dalīties pieredzē arī es. Grūtniecības pašā sākumā nejutu neko neparastu. Arī tas, ka biju sakatījusies filmas un biju domājusi, ka, ja palikšu stāvokli, es noteikti kaut ko jutīšu vai nosapņošu, nebija īsti mans gadījums - to atklāju tikai pēc mēnešreižu aizkavēšanās. Kas attiecas uz "problēmām" - sākumā es biju novērojusi to, ka vēderiņš pūšas. Jau pirmajā, otrajā mēnesī es izskatījos kā grūniece - īpaši vakaros. Tāda bumbiņa! Tas reizēm bija diezgan apgrūtinoši un jūtams diskomforts. Un jā - bija arī aizcietējumi, bet arī tie bija periodiski, un dzerot daudz šķidruma, ēdot veselīgi, tas pārgāja. Un tad, kādā otrajā mēnesī, es sajutu dedzinašanu kuņģī - bija tāda sajūta, ka visu laiku gribu ēst. Tikko kaut ko apēdu, palika vieglāk. Es jau smējos, ka visu laiku ņēmu līdzi ko graužamu - kādu āboli, gurķi, jo savādāk likās, ka tūlīt nomiršu badā, kaut arī biju tik tikko paēdusi. Bet tā sajūta pazuda pati no sevis. Pāris reizes esmu novērojusi arī asiņošanu no deguna. Par garastāvokļa maiņu - grūti spriest, man gan tāda kā emocionalitāte ir izteiktāka. Paliek žēl visus zvēriņus, varu sākt raudāt par sīkumu un asaras uzdzen pat sīkākais notikums - bet tomēr to uzskatu kā kaut ko jauku un foršu. Šodien esmu 19ajā nedēļā, 2.tr., un ticu, ka man priekšā vēl daudz kas gaidāms, bet es skatos ar gaišu skatu uz priekšu un gaidu savu mazo brīnumiņu. Ticu, ka visas neērtības un problēmas ir pārdzīvojamas. Es izbaudu šo mirkli, tik ļoti es priecājos par grūtniecību un par to, ka manu mazo ģimeni drīz papildinās enģelītis. Skaistu Jums šo dienu!
1) Sliktā dūša un vemšana 1. trimestrī.
2) Garastāvokļa maiņas ik pa laiciņam.
3) Dažbrīd krampji kājās.
4) Biežā staigāšana uz tualeti, īpaši trešajā trimestrī.
Vienīgais, ko pagaidām par savu grūtniecību varu teikt to, ka
1) man vistrakākais bija kuņģa dedzināšana karstajā vasaras periodā (1.trimestris no apmēram 8. līdz 12.ned.), kas mani ne pa jokam satrauca, jo ieēst neko nespēju, dzelzs līmenis asinīs strauji kritās un atgriezos pie vecās draudzenes anēmijas tik tālu, ka kritu ģībonī. Tas bija liels pārbaudījums maniem nerviem, jo satraucos par mazuļiem;
2) varētu teikt, ka trakie murgi naktīs, tie no paša sākuma mani mocīja, un vēl reizēm moka;
3) pēc 12.ned.mani sāka mocīt aizcietējums, un moka joprojām, līdz vai nu zāles zarnu darbības uzlabošanai, vai auzu pārslu un citu labu lietu maisījums (sezama, kliju sēklas, auzas, žāvēti augļi un vel citi labumi kopā ar jogurtu), kas paguva mēneša laikā noriebties tik tālu, ka iedomājoties vien paliek slikti;
4) mani šobrīd uztrauc, vai visu atlikušo 3.trimestri man vēl derēs ziemas drēbes un apavi... nepatīk man šis aukstais laiks, ja jāstaigā ar lielu punci. Esmu siltuma cienītāja un gribējās, lai lielais puncis augtu siltajā laikā, kad var staigāt kā patīk un nekas nav jāpērk uz to īso brīdi (zinu, ka citas manu šo teikumu apstrīdētu, ka vasarā ar lielu vēderu ir visgrūtāk, bet man grūti ir ziemā, kad jāvelk n-tās kārtas mugurā, kuras jau tā ir ļoti grūti uzvilkt, tikai tāpēc, lai neapsaldētos...).
Bet visā visumā varu teikt, ka nekas īpaši šajā laikā nav mainījies, salīdzinot ar laiku pirms grūtniecības (par citām lietām, kas parasti raksturīgas šajā īpašajā laikā un kāda no meitenēm noteikti būs un jau ir pieminējušas)...😀
Lai arī grūtniecība nebija problemātiska, saskāros ar sava veida standartiņu. Bija pirmajā trimestrī pumpas uz sejas, kas otrajā kļuva tik nepanesamas, ka nolēmu apmeklēt speciālistu. Tonālais krēms vairs nespēja noslēpt to nesmukumu. Trešajā trimestrī bija tūska. Tāda, ka laulības gredzenu nācās novilkt, lai nevajadzētu pārzāģēt. Valkāju tikai botes, jo parastie apavi nederēja, un 2 izm. lielākus nevēlējos iegādāties. Strijas arī bija-uz krūtīm, neskatoties uz to, ka smērēju dārgu krēmu. Tur tā āda jūtīgāka, un ne tik elastīga. Toties vēders gan ir smuks. Aizcietējumi bija, bet ne tik problemātiski, lai par to runātu. Vemt nevēmu ne reizi, tas priecē! Palika mati trauslāki, aplūza nedaudz, bet tas ir sīkums. Emocionālas probl.-pašai jau likās, ka man viss ok, bet laikam jau biju tāda jūtīgāka. Varēja izbesīt tas, ka veikalā rinda, un man ir jāstāv, ka veikalā daudz cilvēku, likās, ka vēderu saspiedīs.