09.05 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 6
Labdien!
Kopš esmu kļuvusi par māmiņu lieliskam mazulim, ik pa laikam pievēršu uzmanību dažādiem rakstiem, kur tiek runāts par dzemdību pieredzi Latvijā.
Tā kā man pašai bija ķeizargrieziens, jāpiebilst, ka pēc pašas vēlmes, un tā bija mana izvēle, kuru nekad mūžā nenožēlošu un ieteikšu visiem, tad izbrīna, cik daudz tomēr Latvijā ir tās negatīvās pieredzes dzemdībās.
Vēl nesen MK bija raksts par pārdzīvotajām dzemdībām Kuldīgā, kur jauno māmiņu mocīja līdz spēku izsīkumam. Protams, tīri cilvēcīgi man ir teorija, ka neviena sieviete nav pelnījusi mocīties un dzemdībām, īpaši, ja tās notiek dabiski, ir jābūt labai pieredzei un ārstiem ir jāparāda t.s. best practice, jo tas ir (gandrīz visām sievietēm, ar nelieliem izņēmumiem) tāds unikāls notikums dzīvē.
Bet, mēs visi zinām, ka dzīve ir dzīve un bieži vien pacienti kļūst par ārstu upuriem, ārstu nezināšanas, nolaidības vai sliktas attieksmes dēļ.
Tāpēc tīri sporta pēc, pirms rakstīt šo rakstu, konsultējos ar savām draudzenēm – viena ir ginekologs ar vairāku gadu desmitu pieredzi un otra – juriste, kas arī sniedz konsultācijas vecākiem, kuriem bijusi negatīva pieredze dzemdībās, piemēram, tiesāšanās gadījumos. Diemžēl šādu gadījumu nav daudz, jo ārsti vienmēr sarakstīs visus papīrus „kā vajag” un rezultātā upuris tiek pataisīts par kaujamjēru.
Bet šoreiz parunāsim par likumiem, kas regulē šo procesu – dzemdības – Latvijā un kā uz to skatās ārsti.
Tātad, ir vairāki likumi: Ārstniecības likums, Seksuālās un reproduktīvās veselības likums un vairāki MK noteikumi, t.sk., Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība u.c. Bet nu šie laikam ir tie galvenie, kuri ir saistoši visiem medicīnas darbiniekiem Latvijā. Protams, arī ES ietvaros ir dažādi likumi un noteikumi, kas regulē dzemdības, bet šoreiz ne par šiem.
Viens no jautājumiem, kuram gribu pieskarties šodien, ir tas, kas ārstam ir jānodrošina jebkurai grūtniecei grūtniecības sākuma posmā jeb pirmā apmeklējuma reizē. Jo no tā, kā ārsts uzsāks šo procesu, ko viņš veiks un kā viņš veiks, lielā mērā ir atkarīga visa grūtniecības norise.
MK noteikumos: Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība teikts:
1. Pirmreizējā apmeklējuma laikā - līdz 12.grūtniecības nedēļai (ja grūtniecības laiks ir lielāks, papildus veic visus iepriekš paredzētos izmeklējumus un pasākumus!!!) ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts:
|
Anamnēzes un grūtniecības riska novērtējums |
Klīniskā izmeklēšana |
Laboratoriskā izmeklēšana |
Pasākumi |
|
izvērtē: sūdzības, ģimenes, dzīves, reproduktīvo anamnēzi (ja pirms grūtniecības iestāšanās sievietei ārstēts sifiliss, nepieciešams dermatovenerologa atzinums par preventīvās terapijas nepieciešamību. Ja ģimenes anamnēzē iedzimtas anomālijas/ ģenētiskas saslimšanas, nepieciešama ārsta-ģenētiķa konsultācija), profesiju un darba apstākļus, veselībai kaitīgos ieradumus, sociālo stāvokli, grūtnieces un ģimenes attieksmi pret esošo grūtniecību, kura no ārstniecības personām - ginekologs (dzemdību speciālists), ģimenes ārsts/vecmāte, ja grūtniecība norit fizioloģiski, veiks turpmāko grūtnieces aprūpi un paredzamo dzemdību termiņu. |
nodrošina: 1) ķermeņa masas indeksa noteikšanu, 2) orgānu sistēmu apskati un izmeklēšanu, 3) ginekoloģisko izmeklēšanu, 4) ultrasonogrāfisko izmeklēšanu ar kakla krokas mērījumu grūtniecības 11.– 13.nedēļā un 14.nedēļas pirmajās sešās dienās
|
nodrošina: 1) pilnas asins ainas izmeklēšanu, 2) feritīna noteikšanu, 3) urīna analīzes veikšanu ar indikatora strēmelīšu testu, 4) asinsgrupas un rēzus faktora piederības noteikšanu, 5) antieritrocitāro antivielu noteikšanu un identifikāciju, ja konstatēts pozitīvs rezultāts, 6) hepatīta B virsmas antigēnu, 7) ātro plazmas reagīna testu, 8) izmeklējumu sifilisa noteikšanai (Treponema pallidum hemaglutinācijas reakcija), 9) HIV noteikšanu ar imūnfermentatīvo analīzi (ar pirmstesta konsultēšanu), 10) maksts floras bakterioskopisku izmeklēšanu, 11) hlamīdiju noteikšanu riska grupas grūtniecēm, 12) dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu, ja tā nav veikta organizētā vēža skrīninga ietvaros, kurā saņemta atbilde – C1 jeb I neoplāzijas grupa, 13) nosūtījumu uz I trimestra grūtnieču skrīningu, 14) visām grūtniecēm vienlaikus ar I trimestra ultrasonogrāfisko izmeklēšanu |
1. Ja perinatālo aprūpi veic ginekologs, dzemdību speciālists/vecmāte, grūtniece iesniedz ģimenes ārsta atzinumu par grūtnieces veselības stāvokli. 2. Ja grūtniece ir kāda speciālista dinamiskā aprūpē, tā iesniedz attiecīgā speciālista atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei. 3. Ja sifilisa vai HIV testi pozitīvi, ārsts informē par to grūtnieci un nosūta pie atbilstoša speciālista (ja konstatēts sifiliss, – pie dermatovenerologa, ja konstatēts HIV, – pie RAKUS/LICinfektologa), kurš sniedz atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei un novērošanai. 4. Seruma skrīninga rezultātus kopā ar mātes vecumu un kakla krokas mērījumu ievada laboratorijas datorprogrammā, kur tiek aprēķināts iedzimto hromosomālo augļa patoloģiju risks. 5. Grūtniecei ar augstu risku (≥ 1:50) veic invazīvo diagnostiku – horija biopsiju I trimestrī (12.–13.grūtniecības nedēļā) vai amniocentēzi II trimestrī 6. Grūtniece ar vidēju risku (1:51–1:1000) tiek norīkota atkārtota ultrasonogrāfiskā izmeklēšana augļa padziļinātai izmeklēšanai ar dopleru, un tiek izvērtēti I trimestra ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas 7. Ja grūtniecei tiek uzrādīts koriģētais augstais risks, to norīko izmeklējumu veikšanai, izmantojot invazīvās diagnostikas metodes, – horija biopsija vai amniocentēze augļa kariotipa noteikšanai. |
Tātad, pēc pirmās konsultācijas ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts informē grūtnieci par: dzimumsistēmas anatomiju un fizioloģiju sievietei un vīrietim, apaugļošanos un augļa attīstību, sabalansēta uztura nozīmi, minerālvielu un vitamīnu, t. sk. folskābes, profilaktiskas lietošanas nozīmi, nikotīna, alkohola u.c. atkarību izraisošo vielu, medikamentu, kā arī dzimumceļu un TORCH grupas infekcijas slimību ietekmi uz grūtniecības norisi, iedzimtu augļa attīstības anomāliju diagnostikas iespējamību, grūtnieces aprūpes kārtību un simptomiem, kad jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.
Kā arī iepriekš minētais speciālists grūtniecei izsniedz: atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u)) iesniegšanai darba devējam, kuram pēc tā saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieci un sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.
Kāpēc es šo visu rakstu? Kad sieviete ir stāvoklī, viņa nevelta laiku tādām lietām kā likumu lasīšanai. Rezultātā sieviete paļaujas uz speciālistu, sevi, Dievu vai vēl kādu citu. Bet tas nav pareizi! Tikko sieviete ir stāvoklī, viņa ir atbildīga par sevi un gaidāmo bērnu jebkurā jomā, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai vēlāk nevajadzētu cīnīties ar sekām, ko rada šāda paļaušanās un nezināšana. Turklāt jāatceras, ka MK noteikumi un likumi ir rakstīti jebkuram medicīnas personālam, tas nozīmē, ka viņa pienākums ir nodrošināt visu, ko minēju šajā tabulā, sākot ar izmeklējumiem un beidzot ar informācijas sniegšanu par sabalansētu uzturu un fizioloģiju. Un jāatceras, ka grūtniecei ir jābūt uzstājīgai, jo tās ir viņas tiesības. Ja speciālists to nevar izdarīt, tad viņš ir nezinošs, nekompetents vai neieinteresēts un grūtniecei ir jāizdara savi secinājumi, lai nekaitētu ne sev, ne bērnam (mans ieteikums – pie šāda speciālista vairs nekad neiet!!!).
Par savu ginekoloģi (kas gadiem ejot kļuvusi arī par manu draudzeni) varu teikt tikai to labāko. Varbūt reizēm viņa pārspīlēja, jo visas grūtniecības laikā man bija ļoti daudz analīzes, pārbaudes un ultrasonogrāfijas izmeklējumu (saskaitīju, ka 9 mēnešos to bija 14 reizes), bet nu zinu, ka viņa ļoti satraucās par visu un vienmēr grib nodrošināties tam labākajam rezultātam. Rezultāts arī ir lielisks (pēc Apgares skalas bērna dzimšanas rezultāti bija 9 visos novērtējumos), jo grūtniecības norise bija ideāla un es ne mirkli ne par ko nešaubījos, jo visu zināju, kādas analīzes un rādītāji kādā mēnesī man ir. Un arī, protams, pateicoties ķeizargriezienam pēc pašas vēlmes, bet tas ir cits stāsts.
Par likumiem runājot, protams, katrs ārsts strādā pēc savas sirdsapziņas, taču likums ir likums, tāpēc tos arī raksta, lai aizstāvētu pacientu un ārstu tiesības!
Nobeigumā gribētu no jums dzirdēt komentārus, vai visām ir viss veikts MK noteikumu kārtībā? Ja nē, kāpēc?
Gucci123
P.S. Bilde no interneta dzīlēm.
Skrīnings ir precīza un savlaicīga iespējamo augļa ģenētisko anomāliju (piemēram, Dauna sindroma u.c.) atklāšana auglim ar testiem, izmeklējumiem vai citām procedūrām īsā laika posmā, atsijājot personas, kurām slimības varbūtība ir maza; savukārt personas ar pozitīviem vai aizdomīgiem skrīninga rezultātiem nosūtāmas pie ārsta diagnozes noteikšanai un tālākas taktikas izvēlei. Visbiežāk to veic ar ultraskaņas skenēšanu, dažādu bioķīmisko marķieru noteikšanu mātes asinīs vai augļūdeņos, retāk - ar tādām invazīvās diagnostikas metodēm kā horija bārkstiņu biopsija un amniocentēze. To taisa katrā trimestrī, tātad, 3 reizes.
Priecājos, ka tev ir labs ārsts😀
Vai esi palasījusi, ko UK likumdošanas ietvaros nodrošina grūtniecēm?
Ok, tas ir ļoti nosacīti, jo īpaši uz jaundzimušajiem - sākumā viss liekas, ka ir ok, bet problēmas var atklāties pēc mēneša, pusgada, gada vai vairākiem gadiem, kas ir rezultāts dzemdību traumai. Nupat draudzene pārstāvēja tiesā klienti, kurai netika veikts skrīnings visas grūtniecības laikā un rezultātā viņai piedzima bērns ar smagu atpalicību. Tiesa tika vinnēta, ārstam atņemta licence. Tas ir godīgi, jo uzskatu, ka šāds ārsts ir noziedzīgi rīkojies. Protams, vecākiem no tā veselāks bērns nekļūs, taču gandarījums ir.
Pierādīt var situācijā, ja mātes pasē un medicīniskā dokumentācijā pirms dzemdībām ir pretrunīga informācija ar pēcdzemdību medicīnisko dokumentāciju.