Šis nebūs blogs par neauglību un ilgām cerībām uz bērniņu. Šīs būs manas pardomas par to, ka bērnus nevar ieplānot un viss dzīvē nenotiek pēc plāna. Tāds nedaudz intīms blogs no manis.
Esmu jau gandrīz 13 mēnešus mamma burvīgai meitiņai. Pirmais mazais pieteicās neplānoti. Ārsta neprofesionalitātes dēļ domāju, ka man bērnu nevar būt...līdz mirklim, kad ar vīru beidzām izsargāties-ja jau nevar, tad nav jēga izsargāties. Un burtiski pirmajās reizēs bēbītis pieteicās. Šoks, rokas trīcēja, nespēju aptvert, ka tas notiek ar mani. Bijām priecīgi.
Tagad jau pāris mēnešus jūtamies gatavi vēl vienam mazajam. Gribam bērnus ar salīdzinoši mazu vecuma starpību. To varētu saukt par bērna plānošanu, tikai lieta tāda, ka bērnus nevar ieplānot-paši atnāk tad, kad to vēlas. Un jau kārtējo mēnesi testā redzu vienu sītriņu. Es zinu, ka man nav kur skriet, ka būtībā organisms vēl nav atguvies(nav mēnešreižu, bērns joprojām ēd krūti). Bet man gribas! Tā gribas, ka jau sāku sev piezīmēt klāt visādas pazīmes-te vēdera lejas daļu pavelk, te uzmetas tāds pat pumpas kā bija 1. trimestrī, te tas un tas, viss kaut kas, tikai ne pa tēmu.
Man šķiet, ka esmu tādas kā dilemmas priekšā-gribi vēl vienu, pārtrauc krūtsbarošanu. Savādāk tur nekas nebūs. Un esmu maksimāliste-man visu gribas! Gribu vēl barot, gribu vēl vienu.
Lai izdodas stārķi aiz astes noķert!🌷
Meitinai bija pusotrs gadins, kad sakam planot otru. Bet nekad nesanaca ka gribejam. Bernins pieteicas, bet vairakas reizes bija SA. Nosplavos,ja nav, nav. Saku dzert kontrcepcijas tabletes, bet ar vinam paliku stavokli un svinejam meitai 3g jubileju uzinaju par gaidibam un nu delenam jau 9m
Tas rēķins sakarā ar pabalstu?
apsveicu!
Bijām nodzīvojuši kopā jau gandrīz 10 gadus. Puika jau liels(šogad palika 12), kopīgu bērniņu nebija. 2010/2011 pārtraucu lietot tabletes, taču rezultātu nebija. Tikai dažādas veselības problēmas(strādāju ārzemēs, bieži lidoju).Vārdu sakot, stresains dzīves veids.
Tad izlēmu - Viss gribu dzīvot LV, redzēt kā aug mans bērns. Tāpēc nopirku kaķi(!!!) par lielām naudām, kurš tāpat kā suns pierod pie cilvēka,pēc izskata leopardiņš(Bengal) ,(gluži mazuli jau neaizstās, bet tomēr) tomēr lai būtu iegansts palikt Latvijā. Iekārtojos, nelielā darbiņā .... un nebiju vēl sagaidījusi pirmo algu, kad grūtniecības tests uzrādīja 2 strīpiņas. Un vislielākais pārsteigums - esmu jau 28. nedēļas dvīņu gaidībās.
Nav jau tā, ka 2 svītriņas, un rīt piedzimst. Tomēr paiet krietns laiciņš, un tad jau tas mazais bērns arī ir paaudzies. Piemēram, jau pāris mēn. es mazo lieku uz podiņa. Stabili dienā 2 reizes to cisu noķeram podā, kaku ar. Kad bez pampera staigā, tad ja gadās, saka cisa, un zin kas tas pa zvēru. Es novirzījos no tēmas, bet es nebaidos no tikšanas galā. Pieaudzis cilvēks esmu, zinu ko daru.
arī...tad tu arī?
Ā, un vēl-jūtu, ka piens ir ievērojami mazāk. Ja agrāk likās, ka kaimiņbērnus pabarot varētu, tad tagad jau mazāka izmēra krūšturi iegādājos.
Mums vispār diena ir haotiska, bez režīma. Var citreiz dienā 3 reizes paēst, citreiz vairāk "pabučo", lai nomierinātos. Kopsummā regulāra ēšana ir no rīta, pa nakti arī vienreiz pieceļas, un tad pups mutē. Pa dienu ir bijis, kad paēd(tiešām paēd), citreiz atkal pāris sekundes pažļembā, iet tālāk roaļāties. Un obligāti aizmieg pie krūts, savādāk vēl nemāam. Kaut kā tā-diezgan nekonkrēti.
O jā! Kā kādam sāc stāstīt par plāniem, tad 100 punkt izmainīsies viss vai nesanāks. Tapēc es te tā māmiņklubā "pabimbāju", lai negribētos sirsniņu izkratīt, piemēram, draudzenēm, kas būtu lieki.
Vienkārši jau tā besis uznāk-kurš tests, un negatīvs. Pat taisīt negribas.
Krūts barošana visnotaļ nav noteicošais, kāpēc otrs nav pieteicies. Un nekas slikts nav, ka bērns vēl dabūn Tavu pienu! Super! 👍
Citai piesakās ātri un negaidīti ar visu barošanu, citai jāgaida ilgāk. Kā daudzi saka, vienkārši neiespringt, jo uz pasūtījumu kā vēlamies mēs, nekad nekas nenotiek. Ir teiciens, pastāsti par saviem plāniem Dievam, un viņš tos izmainīs tā, kā to nemaz negaidi. Gribi spēlēt šahu, bet Viņš izdomā spēlēt kārtis. Nu kaut kā tā.😀