Kādos gadījumos mājdzemdības var beigties ar došanos uz slimnīcu?

Riski pastāv jebkurās dzemdībās - neskatoties uz to, vai topošā māmiņa jau atrodas dzemdību stacionārā, vai izvēlējusies bērniņu sagaidīt mājās. Ir jau statistiski pierādījies, ka šādu gadījumu tomēr ir visai maz, kad sievietei vai bērniņam (vai abiem) no mājdzemdību vides jādodas tomēr uz stacionāru.

Kādas ir indikācijas dzemdētājas pārvešanai uz stacionāru ārstniecības iestādi?

Dzemdību komplikācijas:

• priekšlaicīgs augļu apvalku plīsums;

• asiņošana no dzemdību ceļiem;

• horioamnionīts;

• kardiotokogrāfiskajā izmeklēšanā vai auskultatīvi konstatēta augļa sirdsdarbības patoloģija;

• zaļi augļa ūdeņi;

• nabassaites priekšguļa vai izkrišana;

• intrauterīna augļa bojāeja;

• primāra vai sekundāra dzemdes disfunkcija;

• daļēja vai absolūta augļa galviņas un mātes iegurņa nesaderība;

• draudošs vai noticis dzemdes plīsums;

• izveidojusies augļa guļas vai priekšguļošās daļas patoloģija;

• placentas atdalīšanās vai izdalīšanās traucējumi;

• dzemdību ceļu traumatisms (izņemot I-IIpakāpes starpenes vai dzemdes kakla plīsumu);

• nepietiekama dzemdētājas līdzdarbība;

Jebkurai topošajai māmiņai ir arī tiesības pašai pārdomāt un vēlēties doties uz stacionāru ārstniecības iestādi.

Savukārt, bērniņš var tikt nogādāts uz stacionāru ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

• asfiksija;

• elpošanas nepietiekamība: divu stundu laikā pēc piedzimšanas paātrināta elpošana (vairāk par 60reizēm minūtē), palīgmuskulatūras piedalīšanās elpošanā, stenēšana;

• vispārēja cianoze vai akrocianoze vēlāk nekā sešas stundas pēc piedzimšanas;

• dzeltes parādīšanās pirmajā diennaktī pēc piedzimšanas, ādas bālums (īpaši, ja iespējama rēzus faktora vai asins grupu nesaderība);

• strutainas ādas vai gļotādu saslimšanas, izsitumi (izņemot petehijas vai jaundzimušo toksiskās eritēmas elementus);

• patoloģiska centrālās nervu sistēmas simptomātika (jaundzimušā nomākums vai uzbudinājums, krampji, parēzes vai paralīzes);

• kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (vemšana, caureja, barības uzņemšanas problēmas);

• acīmredzamas iedzimtas attīstības anomālijas vai aizdomas par tām;

• jaundzimušā stāvoklis, kurā nepieciešama neatliekama palīdzība (asiņošana, sirds­darbības traucējumi, elpošanas apstāšanās);

• neskaidrs patoloģisks jaundzimušā stāvoklis;

• nedēļnieces vēlēšanās;

Visbiežāk topošās māmiņas izvēlas bērniņu sagaidīt mājās, jo šādas dzemdības ir saudzīgākas, nekā dzemdības stacionārā, ir iespējama personiska pieeja, kā arī sievietes vēlas izvairīties no starpenes iegriezumiem. Kopumā topošās māmiņas vēlas sagaidīt savu bērniņu sev tuvā, eocionālā atmosfērā, nepiespiestā gaisotnē, bez kņadas un citu iejaukšanās.

Ja arī tev ir jautājumi par mājdzemdību specifiku, riskiem, vai arī - ja vēlies dalīties pārdomās par šo tēmu, raksti tepat, komentāru joslā!

foto