Kā sagatavoties un noskaņoties grūtniecībai?

Pavasare17
Pavasare17 12. oktobris 2017 10:03
360

Sveiki.
Mana situācija ir tāda, ka pirms pāris mēnešiem man izoperēja olnīcu cistu, bet izrādās, ka otrā jau ir izveidojusies jauna. Pēc sarunas un pārbaudes pie sava ginekologa, viņš ieteica, lai sāku plānot grūtniecību un nevelku garumā, jo nav labi, ka 23 gadu vecumā jau tik intensīvi veidojas olnīcu cistas. 
Tākā vienmēr esmu sapņojusi par bērniem un likās, ka esmu gatava jau 18 gadu vecumā, tad likās, ka tas taču nekas traks jau nav. Šogad apprecējāmies, tāpēc jau zināju, ka drīz sāksim plānot bērniņu. Bet tagad, kad tas tiešām jāsāk darīt, es saprotu, ka es baidos. Es pat īsti nezinu no kā, bet es nevaru saņemties. Vīrs jau būtu gatavs - šodien un tagad - bet es tā nevaru.  Jau jūtu, ka sāku vilcināties - tagad vēl nē, pagaidam līdz tam un tam... 
Vēlējos uzzināt, kā Jums gāja ar grūtniecības plānošanu un sevis noskaņošanu bērniņam? Lai arī cik ļoti vēlos bērniņu un esmu jau to izsapņojusi, bet es nezinu kā saņemties, jo nevaru aiziet mājās un teikt - liecies gultā un taisam bērniņu. :D  Iekšēji baidos arī, ko domās pārējie (kaut gan loģiski domājot, 23 gadi ir normāls vecums berniņam)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Pavasare17 16. oktobris 2017 09:39 emimom

Paldies. Laikam jau tā ir, ka jābeidz būt ekstrēmai un mazliet jāiepauzē. :)(L)

emimom 13. oktobris 2017 21:25

Bērns piesakās tad, kad tam ir laiks.
Lūk acīm redzamas zīmes, ka ir laiks bērnam.
Divas svītras grūtniecības testā ir kā maza pauzīte dzīvei uz mirkli, kad tā ir visvairāk nepieciešamama, manuprāt, kad pašī gribam skriet, lekt darīt, darīt, darīt, ta piesakas bērns un saka, stop ammu tagad padoma par sevi, ievelc elpo, pasmaržo gaidu un izbaudi mirkli.
Katrā gadījumā bērns ir traki, tās ir asaras, dusmas, piekusums, negulētas naktis.Bet tajā pat laika tas ir TĀDS prieks, ko nevar uzrakstīt. Tā ir telefona atmiņa pilna ar vienādām miljons bildēm, kur mazais smaida, jo tas ir superīgi!
Sagatavoties tam nav iespējams, itsevišķi ar pirmo bērnu. Lai cik daudz lasītu, runātu, skatītu un domātu, tam nevar sagatavoties nekādīgi. Ir vienkārši jāļaujas šim piedzīvojumam!
Būs traki, bet nereāli forši!

Pavasare17 12. oktobris 2017 18:46 piicka

Laikam tiešām viss kas ir vajadzīgs, ir iedrošinājums no malas! Paldies :)(F)

piicka 12. oktobris 2017 18:35

Tāpēc ir doti tie 9 mēneši, lai šo mēnešu laikā sagatavotos morāli arī ;)

Pavasare17 12. oktobris 2017 17:03 flower.of.hope

Jā, tieši manas domas. Ir labi, ka ir kāds, no malas, kas pasaka to. :D ir jau tā, ka mana draudzene ar kuru gaidījām, kura no mums būs pirmā, nu jau gaida bērniņu. Laikam biežāk jāsatiekas. :D Paldies.

flower.of.hope 12. oktobris 2017 16:59

Vienīgais 'praktiskais' padoms: apgrozies grūtnieču sabiedrībā. 'Kā nekā grūtniecība ir lipīga' :D Pa pusei joks, bet no savas pieredzes varētu teikt, ka strādā, pat pārāk labi. Lai viss izdodas!

flower.of.hope 12. oktobris 2017 16:53

Laikam jau reizēm neplānojot palikt stāvoklī vieglāk (mūsu gadījums), jo nav laika domāt esmu gatava bērniņam vai nē, jo vienkārši jābūt gatavai un punkts. Es domāju, ka šaubas jau nekur nepazūd, bet tas nebūt nenozīmē, ka neesi gatava. Manuprāt par gatava būt par mammu tu kļūsti tad, kad pirmoreiz ar trīcošām rokām bailīgi ņem rokās savu mazuli, apzinoties, ka nevari ļaut virsroku bailēm, ka izdarīsi kaut ko nepareizi, jo viņam tevi vienkārši vajag.

Pavasare17 12. oktobris 2017 16:18

Esmu bijusi jau pie vairākiem ārstiem. Olnīcās ir vairāk ka 40 šūnas, no kā var veidoties cistas, galvenokārt jau tas ir hormonu ietekmē. Pēdējais ārsts, kam arī visvairāk uzticos, ieteica plānot grūtniecību. Es sevī jūtos pat ļoti gatava - ja tagad uzzinātu, ka esmu stāvoklī es aiz laimes nezinātu kur likties. (inlove) problēma tajā, ka nevaru saņemties ieņemt bērniņu. Neizsargājamies jau pus gadu, bet laikam būtu pat ļoti laimīga, ja tas notiktu "netīši"

Maaminja Diaana 12. oktobris 2017 12:26 m-m-mimi

Piekrītu, ieteiktu apmeklēt vēl kādu ārstu, uzklausīt citu, neatkarīgu viedokli ;)
Ja nejūtaties gatava, manuprāt, nav arī sevi speciāli tam jānoskaņo - pienāks laiks un pati jutīsiet, ka esat tam gatava ;) es sevi nekādā veidā necentos iedrošināt, vienkārši jutu, ka gribu mazo, esmu gatava rūpēties par viņu, pakārtot ikdienu savādak, pateicu to vīram un viņš arī teica, ka ir gatavs mazajam :)

m-m-mimi 12. oktobris 2017 11:49

Varbūt jākonsultējas ar vel kādu ārstu, kāpēc cistas tik intensīvi rodas un kā to mazināt?