Iepazīsimies!

Sveikas. :) 
Pēdējo reizi, kad šeit blogoju biju pirmā bērniņa gaidībās. Tātad nepilnus piecus gadus atpakaļ. Kas pa to laiku noticis? Daudz!
Tām, kas mani neatceras un tām, kas nemaz nepazīst - mani sauc Kristiāna. Man ir 25 gadi un uz doto brīdi esmu divu pasakainu dēlu mamma. 
Jā, pa pieciem gadiem, paspēja pieteikties mans otrais dēliņš, Ralfs Eduards. Gustavam tulīt būs jau 5, un mazais ķipars Ralfiņš būs brašs 3 gadnieks.

Bet šoreiz stāsts nebūs par maniem fantastiskajiem dēliem, bet gan par pēdējo mazulīti, kas ir pieteicies manā ģimenē. Kāpēc pēdējo? Jo pēc šī bērniņa, vairāk iespējas palikt stāvoklī man nebūs. Kādēļ? Tad nu par to arī stāsts. 
Šodien aprit 24. grūtniecības nedēļas, par prieku visam, ka gaidāma meitiņa, un šodien aiz loga sniegpārsliņas dejo savu valsi, manu prātu uztrauc kas cits. Nepilnus divus mēnešus atpakaļ, es uzzināju, ka man ir dzemdes kakla vēzis. Sakarā ar to, ka biju jau 16. grūtniecības nedēļā, ārsti izlēma man prieku neatņemt un turpināt šo grūtniecību, tomēr uzsvēra, ka šis brīnumbērniņš - man būs pēdējais, jo tūlīt pēc dzemdībām - viņiem nāksies likvidēt pilnīgi visu, kas ir DzKV skarts. Respektīvi, man tiks izņemta dzemde, olnīcas, un pats galvenais, kaitnieks. 
Iepriekšējās grūtniecības es būtu satraukusies par to, lai dzemdības būtu vieglas, lai laikā paspētu salikt somas, un sagatavot visu bērniņu ienākšanai ģimenē .. bet šoreiz .. tās lietas liekas mazsvarīgas. Man ir trīs galvenie mērķi, kas danco pa galvu un ir kā akmenī iekalti. 
1. Neļaut depresijai mani apēst. Jā, tieši tā, vārda vistiešākajā nozīmē. Lai gan man apkārt ir ģimene, mans mīļotais vīrietis, mani bērni un draudzene, es patstāvīgi jūtos viena. Reizēm ir tik grūti, ka nespēju izkāpt no gultas, jo balstiņa, kas čukst ausī .. negrib lai es šodien kustos. Mans risinājums - es zvanu un runāju ar mammu. Traucēju viņai strādāt, stāstu visu kas galvā, un uz kādu laiku tas tiešām palīdz .. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc esmu šeit atpakaļ. Kompānija, un ļoti daudz noderīgas informācijas. 
2. Izdarīt visu iespējamo, lai grūtniecība noris bez komplikācijām un man piedzimst veselīga, spēka pilna mazulīte. 
3. Un nodot ziņu tālāk. Mīļās meitenes, mammas, un omītes, es Jūs lūdzu, valsts reizi trīs gados piedāvā iespēju pārbaudīties pie ginekologa pret DzKV bez maksas, bet nenožēlojiet naudiņu pārējos divos. Esat modras. Reizi gadā noteikti pārbaudieties pret šo kaitēkli, jo viņš var atnākt klusi, un bez jebkādiem mājieniem. Ticiet, savam sirdsmieram un labsajūtai, tas ir tikai nepieciešams. 

Sākumam, tas arī viss. Gribēju tikai padalīties nelielā daļiņā savas pasaules. Es Jums visām novēlu visu to labāko, un šajā skaistajā gaidīšanas laikā - vairāk brīnumu un mazāk bēdu. 

Jauku Jums dienu, ar sveicieniem, Kristiāna.