Ideālo ratiņu meklējumos

Labrīt!

Klausoties, ka citām dāmām grūtniecības laikā nākas cīnīties ar bezmiegu, es vienmēr atviegloti nopūtos, jo man miega deva ir tik liela, ka varētu gulēt vismaz dubultā. Taču šonakt arī beidzot es piedzīvoju savu pirmo bezmiega nakti. Guļot iemīļotākajā pozā, sāpēja, vilka vēderu, savukārt, noguļoties uz muguras, vēderā sākās lielā dancošana, līdz ar to, kāda gan vairs gulēšana. Tad nu es visu nakti esmu pavadījusi skaitot aitas, pārdomājot dzīvi utt.

Pēc pirmā bērniņa ir jau uzkrāta zināma pieredze par pūriņam nepieciešamajām lietām un daudz kas ir saglabājies no pirmā bērna, tādēļ lielākais pirkums, gaidot mūsu jaunāko atvasi ienākam pasaulē, būs ratiņi.

Ar pirmo bērnu pret šo jautājumu izturējos vieglprātīgāk, jo īpaši pa veikaliem nestaigājām, arī nezināju, kam īpaši jāpievērš uzmanība. Zināju tikai to, ka negribu ratus ar klasiskajiem riteņiem, jo, stumdot draudzenes mazuli, biju sapratusi, ka priekš manis šādi rati ir par smagu un neērtu. Tādēļ beigās vienīgais faktos, kam, neskatoties uz riteņiem, pievērsām uzmanību, bija ratu platums, jo mums noteicoši bija, lai rati ietilptu vecās daudzstāvu mājas liftā.

Savu dēlu izvizinājām ar Tako Warrior. Tā kā citi rati man iepriekš nebija bijuši, domāju, ka tie ir pat ļoti ērti un stilīgi, par spīti tam, ka drīz vien jau no rāmja līda ārā pirmās skrūvītes. Tomēr izturēja savu kalpošanas laiku godam un pēc tam aizceļoja vizināt nākamo bērniņu.

Arī šoreiz galvenais un noteicošais faktos ir ratu platums – tie maksimums drīkst būt 60cm plati, jo šis ir platums, kuru vēl ar mokām kaut kā var iespiest liftā. Rokoties pa interneta dzīlēm, ikreiz, kad apstājos pie kādiem ratiem, kuri vizuāli un pēc apraksta šķiet OK, jau atkal nopūšos, jo izrādās, ka to platums ir lielāks nekā mūsu pieļaujamais. Tāpēc aizvadītajā nedēļā kopā ar vīru devāmies ratus iepazīt klātienē. Izstaigājām trīs veikalus – gan tos, kuros pārdod dārgākā gala ratiņus, gan arī aizbraucām uz Purvciema Tālavu, kur savulaik iegādājām ratus pirmajam mazulim.

Pēc veikalu izbraukāšanas un ratu stumdīšanas esmu apstājusies pie divām mīlestībām – Teutonia Cosmo un Emmaljunga Viking. Abi praktiski vienādā cenu kategorijā un stumdot tos gribās nopūsties no laimes, cik tie forši un glīti. Tajā pašā laikā apzinos, ka tepat, Polijā ražotie rati, būs daudzkārt lētāki, tādēļ devāmies izlūkos arī uz Tālavu. Ja godīgi, palika bail no šī veikala, jo, lai arī kuriem ratiem pieskāros, tiem uzreiz, pat nepagaidot, kad būšu pakāpusies kaut dažus soļus nostāk, klāt skrēja pārdevēja, kura braucamo iegrozīja atpakaļ tieši tajā pašā leņķī, kādā tie stāvēja pirms manas pieskaršanās, sakārtoja atpakaļ kulbiņas pārvalku tieši tā, kā tas stāvēja pirms manas pieskaršanās. Un šajā mirklī mēs ar vīru nosmējāmies: „Pie velna, kā tad lai tos ratus izvēlās?” Iespējams, es atkal būtu iemīlējusi Tako ratus, ja ne vien tieši pirms neilga laika nebūtu stumdījusi citas markas Babyvest veikalā. Iespējams, man atkal pie sirds būtu gājuši Tako rati, ja ne vien vairumā gadījumu uz poļu ratiem nebūtu „bling-bling” zelta, kristāla un sudraba izšuvumu ar dažādiem tekstiem, kā, piemēram, Royal, Princess utt. Laikam esmu Latvijas pelēkā, bet uz šādiem izskaistinājumiem sirds nevelk.

Tieši tādēļ vēl aizvien esam savu ideālo ratiņu meklējumos. Laiks vēl ir.