Mazulītim pēc grūtniecības kalendāra 38 nedēļas
Pēdējās nedēļas nāk ar lieliem pārbaudījumiem un kārtīgu sagatavošanos. Pārteidza arī mani lielās ,neīstās sāpes, kad nakts vidū sakrāmēju somu un biju gatava braukt! Tomēr mazais tikai noslīdēja un pabaidīja mūs. Tad nu katru dienu pārskatu somu un domāju,vai tiešām viss ir salikt, lai pietiktu dzemdībām un pirmajam tikšanās mirklim.
Viss salikt kā jau parsti dzemdību somā:)Tomēr mūsu ģimenē ir arī kāda īpaša tradīcija. Kādreiz viena tante teica....(neatceros kur un kā tas ir dzirdēts,bet iespiedies atmiņā), pirmās drēbītes visiem bērniem jāvelk vienas un tās pašas,lai māsas un brāļi savā starpā labi sadzīvotu un būtu saskaņa ģimenē. Tad nu arī es esmu saglabājusi pašas pirmās drēbītes,kuras tiek uzvilktas mazajiem jau dzemdību zālē. Šīs tika ģērbtas gan Adrianam,gan Denīzei. Un tagad būs arī mūsu trešajam brīnumam.
Protams mājās vedamās drēbes ir katram savas un īpašas ,kas arī tiek saglabātas mazajiem,lai būt interesanti paskatīties,kad izaugs lieli.
Šoreiz šķiet soma tāda mazāka kā citas reizes,bet varbūt tas tāpēc,ka pieredze ir,ka nevajag neko diži lieku,jo pēc tam var atvest.
Pašsajūta šajās pēdējās nedēļās ir kļuvusi labāka. Vēderam noslīdot tiešām ir vieglāk kļuvis elopt,ēst, bete ne sēdēt.JO vēders šķiet maisās pa kājām!
Priecājos,ka šoreiz saņēmāmies uz devāmies arī uz fotosesiju,jo ļoti gribēju arī gaidot meitiņu,tomēr kaut kā tā arī nesaņēmāmies.Šoreiz ieguvām burvīgas bildes un piemiņu mūsu punča bēbim.