Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Apziņa par gaidāmo tikšanos ar otro mūsu bērniņu ir skaidra un noteiktais datums tuvojās. :) Tad nu diezgan loģiski būtu atbildēt uz jautājumiem: kur un kā dzemdēt? Priecāšos par jūsu pieredzi un sajūtām - kur dzemdēt otro un nākošos bērniņus! :)
Pirmo bērniņu sagaidījām mājās, plānotās mājdzemdībās. Ņemot vērā manu pieredzi ar slimnīcām un veselības aprūpes sistēmu kopumā, doma par dzemdībām slimnīcā man lika sastingt. Lai nu kā, bet ar dzemdībām kopumā esmu apmierināta.
Kad otrais bērniņš ir pieteicies, situācija ir krietni citādāka. Dzemdējot pirmo reizi, ir skaidrs, ka var dzemdēt kur vajag, ka visur gaidāmā bērna tēvs var būt līdzi un, ka dzemdības būs salīdzinoši ilgas (saprotu, ka pirmās parasti ir ilgākas par citām). Otrās dzemdības ir ātrākas (jo ķermenī visas vietas, kam jāatverās, zin kā to darīt), kā arī jā ņem vērā tas, ka varētu teikt vecākajam bērnam arī ir zināmas vajadzības. Divgadnieku nevar atstāt mājās vienu. Ceru, ka tam piekritīsiet. :) Tuvumā nedzīvo neviens, kam bērnu varētu uzticēt uz ilgāku laiku par pāris stundām. Varam aicināt omīti, bet viņa ātrāk kā trīs stundu laikā nevarētu būt klāt (nakts stundās vispār nevarētu ierasties, jo tad autobusi nekursē). Un, viņa varētu bērnu pieskatīt pāris stundas, ne ilgāk. Dzemdējot vēlos, lai mans vīrs ir man aizsniedzamā, sasaucamā attālumā ar iespēju man palīdzēt. Un tad, ja dzemdētu slimnīcā, man pilnīgi noteikti vajadzētu vīru blakus, kas arī uzrauga visu, ko dara slimnīcas personāls.
Pēc dzemdībām gribu savu vīru sev blakus, kā arī tad jau abus savus bērnus! Bet, slimīcās ir jāpaliek parasti vismaz trīs dienas. Diez vai slimnīcā mēs visi (tad jau četri) varētu dzīvoties kā mājas. Visticamāk, vecāko bērnu liktu vest prom (pa naktīm noteikti).
Un, tātad... ja ar pirmo bērnu daudz kas bija nezināms, neskaidrs, tagad man ir (salīdzinoši svaigas) atbildes uz jautājumiem par jaundzimušā aprūpi un dienas (un nakts) gaitām. Godīgi sakot, slimnīcā daudzi jautājumi būtu palikuši neatbildēti un neskaidri.
Bet - šoreiz būtiski ir līdzsvarot savas, gaidāmā bērna un pirmā bērna intereses un vajadzības. Vecākais bērns noteikti gribēs māmiņu sev blakus katru dienu - gan kopā ejot gulēt, gan kopā brokastojot. It īpaši tad, kad ģimenē būs ieradies konkurents uz vecāku laiku un uzmanību.
Laikam ir nojaušams, ka šobrīd citu iespēju kā dzemdēt mājās nesalūkoju. Nesaprotu, kā apmierināt savas un vecākā bērna vajadzības vienam pēc otra. Nav jau pusaudzis, kuram mammu nevajag, bet divgadnieks, kas katru dienu bauda kopā ar mani.
Kur jūs dzemdējāt otro, trešo vai nākošos bērnus? Kas tajā brīdī (un pēc dzemdībām) notika ar vecāko bērnu/-niem?
Titulattēls: familyeducation.com
Pirmās dzemdības ilga 16 h. Otrās - 9 h.
Abas notika RdzN. Ir ok, ja neskaita sajūtu, ka esi ticis konveijerā. Pirms dzemdībām sarunājām ar draugiem, ka sākoties dzemdībām vecāko bērnu vedīsim pie viñiem. Kā arī “rezerves variants” - sarunājām ar kaiminiem. Ja nu mazums draugi nevar.
Tad kad notika dzemdības, RdzN nemaz nebija gimenes palātas. Kas attiecīgi nozīmēja, ka es palieku viena ar mazuli un vīrs nevar palikt pa nakti.
Tā varētu būt. Es tikai nezinu, vai atkopšanās process nav grūtāks.
Bet, paldies par pieredzes stāstu! Par ķeizaru nemaz nebiju aizdomājusies. 😀
Šobrīd citu iespēju nesalūkoju kā dzemdēt mājās. Zinot konkrēto stacionāru, kas ir tuvākais, domāju, ka tās 5 minūtes ceļā (droši vien ar kājām neietu, bet brauktu ar transportu 😉 ) būtu mazāk, nekā kāda lēmums un ceļš uz kādu īpašo zonu/telpu (jo tur katrai darbībai ir cita zona un telpa. Pat zīdaiņa apskati veic citā telpā, uz kuru īpaši tad jāiet.) Diemžēl pieredzi ar konkrēto iestādi ir ļoti negatīva, kā arī pirms pirmajām dzemdībām visu rūpīgi izpētīju, izstaigāju, izanalizēju.
Mājdzemdību vecmāte nebrauc tukšām rokām! Lūdzu, lūdzu, nerakstiet un nerunājiet par to, ja neziniet! Tas rada maldīgu priekšstatu, ka mājdzemdētājas ir trakās, kas pa kluso dzemdē antisanitāros apstākļos, apdraudot sevi un mazuli. Tas ir ļoti maldīgi un greizi!
Protams, mājās vecmāte nevar veikt ķeizargriezienu. 😀 Arī slimnīcā to neveic dzemdību zālē dažu sekunžu laikā. Tāpat nepieciešams beidzot sagaidīt, kad dzemdētājai varbūt pievēršas vienīgā vecmāte uz līdz pat 5 dzemdētājām. Ne jau uzreiz visu pamana. Ja jāreaģē, tad tāpat jāiet sazināties, jānoformē vešana un tad tikai pēc formalitāšu nokārtošanas un visa vajadzīgā saformēšanas personu ved cauri pus slimnīcai. "Uz galda" liek operāciju zālē. Tad nu nezinu, kur varētu būt ātrāk.
Priekš kam šis viss, ja Jūs payi jau esat izlēmusi par labu mājdzemdībām? Slimnīcā ir viss personāls aparatūra, mājās viena vecmāte, ja kas nitiet rad Jūsu 30 minūtes līdz slimnīcai daudz ko var nospēlēt. Bet tā ir Jūsu atbildība, Jūsu bērns un Jūsu darīšana kur dzemdēt.
Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc plānveida ķeizars ir ērtāks. Ir zināms laiks un datums, kad jābūt slimnīcā, kuras dienas vīram ņemt brīvas, kad vecāko bērnu aizvest pie vecvecākiem utt. Un ir maza iespēja, ka kaut kas plānā mainīsies. Mazāk stresa 😀
Mums Jūrmala ir diezgan patālu. Būtu jābrauc 2,5 stundas ar mašīnu (ja vispār nebūtu sastrēgumu). Jūrmalu kā variantu izskatījām, bet drusku attur tas attālums. Un, ja nu nepaspējam? 😀 Mašīnā dzemdēt gan negribētu.
Paldies par pieredzi! Godīgi sakot visu laiku paļaujos uz ginekologa, vecmātes un citu grūtniecības speciālistu teikto. Ginekologs saka, ka vispār varot būt 2 stundas. Tā kā pirmās bija 12 stundas (manuprāt, "ar astīti"😉, domāju, ka ilgākām nevajadzētu būt. BET, protams, viss notiks tādā ātrumā kādā notiks. 😀
Riski ir visās dzemdībās - tas tomēr ir tāds ļoti neparedzams process. Domāju, ka drīzāk neuzdrošinātos pēc dzemdību sākuma vēl vest bērnu pie omes (ap 130km) un tad vēl meklēt dzemdību vietu nekā dzemdētu mājās ar vecmāti, kurai ir vairāk kā 20 gadu pieredze (atrodoties 5 minūšu brauciena, 30 minūšu pastaigas attālumā no stacionāra). Risks dzemdējot slimnīcā nav mazāks kā mājās (! plānotās mājdzemdībās !). Risks nemainās mājās vai slimnīcā. 😉 Vienīgā atšķirība varētu būt reaģēšanas ātrumam. Pēc pieredzes ar tuvāko slimnīcu, uzskatu, ka ātrāk man patiesi nedalītu uzmanību pievērstu mājās vecmāte (piedevām, viņa nebūtu "izbesījusies" un necenstos mani "izdzemdināt" līdz maiņas beigām). 😀
Otrs bērniņš dzima Jūrmalas slimnīcā - palika ļoti pozitīvs iespaids par šo vietu. Vecākais bērns palika ar manu māsu. Bet, kamēr tās 3 dienas sabijām slimnīcā, bija viens tētis, kas brokastīm, pusdienām un vakariņām pakaļ nāca ar aptuveni gadu vecu bērniņu - izskatījās, ka bērniņš dzīvojās dzemdību nodaļā kopā ar vecākiem. Neesmu interesējusies, bet varbūt Jūrmalā tāda iespēja pastāv.
Un no savas pieredzes varu teikt, ka manā gadījumā otrās dzemdības tiešām bija ātrākas un vieglākas. Un arī pēcdzemdību periods bija krietni vieglāks😀
Gribeju pateikt,ka tas ir mits,ka 2.dzemdibas ir atrakas. Ludzu neieciklejieties uz to,jo katras dzwmdibas,grutnieciba vienai siwvietei medz noritt pilnigi atskirigi!
Ja Jūs vēlaties dzemdēt mājās, tad tā ar darat. Es neko sliktu nesaskatu dzemdēt slimnīcā, abus dzemdēju slimnīcā un viss kārtībā.
Mājdzemdības tomēr ir mājdzemdības, savs risks tur ir.
Mums ar neviena nav līdzăs un kad sākās dzemdības vedām bērnu pie radiem un dzemdējām viņu pilsētas slimnīcā.