Gaidību dienasgrāmata: mātes pasē ieraksts par bērnu ārstu

Jaunajiem vecākiem noteikti būtu jāzina, ka pirms došanās mājās no dzemdību nodaļas ar mazulīti kopā, būtu jābūt jau izvēlētam bērnu ārstam - ģimenes ārstam. Noteikti dzemdību nodaļā to ārsti pārbaudīs. Tā kā līdz šim mūsu meitenēm ar ģimenes ārstu nebiju apmierināta, mans mērķis meklējot mūsu gaidāmajam mazulim ārstu, bija atrast arī foršu ārstu meitenēm. Tādu, pie kura braucam ar prieku, tādu, kurš neskatās pulkstenī, vai esam iekļāvušiem pieņemšanas laika 15minūtēs, tāds, kuru iespējams sazvanīt arī kritiskās situācijās. Tādu, kāda mums ar vīru un lielo dēlu ir ģimenes ārste. Zināju, ka uzdevums nebūs viegls, jo "latiņa uzcelta augstu".

Izpētīju un apzvanīju daudz dažādus ārstus - tad telefons neatbild vairākas dienas, tad neatrodamies īstajā lokācijas vietā, tad nepatika tonis, kādā ar mani runā utt.  Biju jau nelielā panikā, līdz aprunājoties ar kaimiņieni, kura arī ir mazulīša gaidībās un viņa ieteica lielisku ārstu Upesleju doktorātā. Teikšu godīgi - bija skepse, ka tik mazā ciematā varētu būt kaut kas labs, bet pirmais, kas man patika, sazvanīju doktorātu ar pirmo reizi, nelaipna šķita medmāsiņa, jo arī izteicās, ka mēs esam cits novads, bet tad ārsts pēkšņi pats pārņēma telefona klausuli un aicināja braukt pie viņiem ciemos. Sataisījos dažās minūtēs un nepilnas stundas laikā  biju pie viņiem, aizpildīju anketas, ka ar meitenēm pārējam pie viņiem. Izdevās arī aprunāties ar ārstu un sajutu, ka tas būs "mūsējais" - sirsnīgs, atsaucīgs, ar kādu mirdzumu acīs viņš runāja ar pensionāriem, ar kādu atklātību viņš runāja arī ar mani, kur es nebiju pierakstījusies pie viņiem uz vizīti, vienkārši aizbraucu. Mutiski vienojāmies, ka arī gaidāmajam mazulim viņš būs mūsu ārsts, tiesa gan zīmogu mātes pasē sarunājām iespiest nākamreiz, jo mātes pasi steidzoties biju atstājusi mājās.

Tā nu vakar agri no rīta braucām ar lielo meitu pie ārsta, izmantojot akūto stundu no 8:00-9:00. Pirmais, kas pārsteidza - mums priekšā bija tikai 2 cilvēki, līdz ar to rinda nebija mežonīgi un garlaicīgi gara, kas man, 8.grūtniecības mēnesī būtu ļoti nogurdinoši. Mūs pieņēma tāpat, lai arī iepriekšējā ģimenes ārste mūsu dokumentus vairāku nedēļu garumā nebija izsūtījusi. 

Lielajai meitai pirmdien Bērnu klīniskajā slimnīcā veica LOR operāciju, meita raudāja, sāpes esot neciešamas. Ārsts aplūkojot ieviesa mieru gan man, gan meitai, aprunājoties, izskaidrojot un dodot norādījumus, kā rīkoties, pat pajokojot, tādējādi liekot pasmaidīt manam slimnieciņam.

Esmu ļoti gandarīta un prieks, ka mani priekštati par mazajiem doktorātiem un poliklīnikām tika lauzti, jo mums izdevās atrast lielisku ārstu Pierīgā, ne privātklīnikā, kurš savu darbu veic no sirds, ne pēc konvoja sistēmas un ziniet, viņam būs atvaļinajums tieši laikā, kad mūsu mazulim jānāk šajā pasaulē un viņš teica:"Nebaidieties, zvaniet, esmu netālu, sarunāsim pirmo vizīti arī mana atvaļinājuma laikā..." Parādiet man, cik daudz ārsti iznāktu darbā savā atvaļinājumā? Un, jā, vakar viņš iespieda zīmogu arī mātes pasē par to, ka tieši viņš būs mūsu ģimenes ārsts gaidāmajam mazulītim. Arī šis darbiņš gaidību laikā ir izdarīts, jo no dzemdību nodaļas pretēji mēs netiktu izrakstīti, kamēr nebūtu zināms ģimenes ārsts.

Ja esat no mūsu puses, ļoti iesaku šo ārstu