Gaidību dienasgrāmata: kad palicis vairs tik maz

Gaidību dienasgrāmata: kad palicis vairs tik maz

25. Jul 2018, 09:20 ViKrEm mamma ViKrEm mamma

Sajūtas un izjūtas iesoļojot pēdējā mēnesī ir visai daudzveidīgas, citādas, kā iepriekšējos mēnešos.  Lielu lomu spēlē arī šī gada dāsnā vasara, kura mūs lutina ar saulīti, karstumu... nav viegli 8.grūtniecības menesī baudīt 30+ grādu karstumu, kad svars grūtniecības laikā pieaudzis par 12kg.

Kā es jūtos? Šadu jautājumu man uzdod teju katrs otrais paziņa, jo viegli tiešām nav. Es nespēju 24/7 gulēt gultā, lasīt grāmatas, baudīt veldzējošus dzērienus. Mana dzīve punča laikā neapstājas. Esmu trīs bērnu mamma, sieva, meita, māsa, darba devējs... Protams, daudzi mani lutina un daudz ko daru citādāk, izvērtējot sajūtas un veselību, bet ikdienas rūpes jau nekur nepazūd.

Kas mainījies, kad palicis vairs tik maz? Miegs nāk vairāk, nekā līdz šim. Varu gulēt vairāk un pat diendusu, tiesa gan, bez lielā daudzfunkcionālā pakaviņa to paveikt nevaru, pakavs ir mans lielākais palīgs ērtakai gulēšanai, ērtākai sēdēšanai un rotaļām ar Emīliju, jo arī viņa pakaviņu ir iemīļojusi. Pēdēja laikā piekūstu arī ātrāk, nedarot pat neko nogurdinošu, vai fiziski grūtu, vienkārši spēka kļūst arvien mazāk un mazāk, vēlos ātrāk savā gultā un piekļauties pakaviņam. Mazulis arī kļuvis daudz aktīvāks, ja pirms tam viņš aktīvi kustējās dienas otrajā pusē uz kādu stundiņu, tad tagad viņa kustības mani modina jau agri no rīta un ar tām sajūtām un viņa pieskārieniem eju gulēt arī vakarā. Lai arī iepriekš tūska nebija ļoti manāma, kājas pietūkst ar katru dienu vairāk un vairāk, apavus uzvilkt ir kļuvis apgrūtinoši, lūdzu palīdzību bērniem un vīram tos aiztaisīt. Mana sliktā dūša nav mazinājusies visu grūtniecības laiku, vēl joprojām šis diskomforts man ir un izskatās, ka tas nedomā atkāpties. Līdz lielajam notikumam atlikusi vairs tikai viena vizīte pie manas ginekoloģes un jācer, ka šoreiz spēsim sagaidīt noteikto plānveida ķeizara datumu. Progress ir, jo salīdzinoši ar Emīliju, esam nostaigājuši ilgāk un mazulis puncī ir ilgāk.

Kā jums, mammas ar sajūtām un izjūtām šajā karstumā un pamazām tuvojoties finiša taisnei?