Gaidību dienasgrāmata: cik daudz rožu slēpj ērkšķus mammu ikdienā

ViKrEm mamma
ViKrEm mamma 9. augusts 2018 18:20
467

Tuvojoties noteiktajam laikam, sāku vairāk domāt ar galvu, ne par to, cik puncis un bēbis ir skaisti. Atceros, kā pirms 16 gadiem sagaidot savu lielo puiku, biju "spārnos" - nu tik būs, nu tik mana "rožainā" un izsapņotā dzīve par laimīgu ģimeni sāksies, jo esam sagaidījuši savu mazo brīnumiņu. Bieži vien tieši šī ilūzija jaunajām mammām ir kā sitiens ar āmuri pa pieri, jo ne tuvu šai skaistajai ikdienai realitāte nav. Bieži vien daudzas jaunās mammas baidās runāt par reālo situāciju, jo ir redzējušas ideālās foto sociālajos tīklos ar smaidīgām mammām, guļošiem bēbīšiem... kā ir realitātē?... caur šo skaisto brīnumiņu, mums, mammām, ir tik daudz pārbaudījumu. Ne visi šie skaistie mazulīši čuč... kādu laiku ierastā ikdiena būs pakārtota tikai un vienīgi viņam, Tu griezīsies kā vāvere ritenī - būs negulētās naktis, būs dažu sekunžu duša, būs n-tās neizdzertās, bet pagatvotās kafijas, būs drēbju kalni un būs vīrs, kurš vēlēsies atkal savu seksīgo, skaisto un smaidīgo sieviņu... ne "bubuli", kurš jebkurā brīdī varētu uzsprāgt.

Kādēļ mēs, mammas, baidāmies par to skaļi runāt? Kādēļ baidāmies pastāstīt arī citām mammām par to, ka man gan ir citādāk, man nav visu laiku tikai skaisti - tīrs, guļošs mazulis, apmierināta un smaidīga mamma, kura paspēj sevi sapucēt, māju sakopt un baudīt šo skaisto mammas laiku ar zīdainīti.

Vai mēs baidāmies skaļi pateikt, ka neesam supermammas, ka īstenībā jau neesam gatavas? Vai mēs baidāmies no apkārtējo nosodījuma - nu redz, nav jau nemaz tik viegli būt mammai un Tu netiec galā? Noteikti katrai mums šai klušēšanai ir savs iemesls, bet tik daudz ērkšķu mēs nepamanām un uz tiem "uzskrienam", vērojot skaistos rožu ziedus. 

Mīlēsim sevi un ļausimies mūs lutināt, ļausimies lūgt apkārtējo palīdzību situācijā, kad kļūst grūti, jo būt mammai ir skaisti, bet tas nebūt nenozīmē, ka tas ir automātiski komplektā ar  "viegli".

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
flower.of.hope 14. augusts 2018 01:28 lauvinja

Domāju, reizēm aizmirstam, ka vecos laikos bērnu audzināšanu uztvēra vienkāršāk. Atstāja vienus stundām ilgi, jo darbi bija jāapdara. Bet tad tā bija norma, šobrīd tas ir uzskatāms par pārkāpumu... Nesaku, ka tad bija labāk, vienkārši citādāk... Domāju īpaši jaunajiem vecākiem reizēm grūti novilkt robežu starp drošību un pāraprūpi...

Bet nu reizēm jau tā sanāk, jo vairāk dots un mazāk darāmā, jo vairāk laika un iespēju saskatīt negatīvo...

flower.of.hope 14. augusts 2018 01:19

Manuprāt nav īsti godīgi teikt, ka visas tikai čīkst... Situācijas dažādas, citai mammai liksies, ka mazo pat pāris sekundes no acīm nevar izlaist, pārgurums aiz perfekcionisma, citai būs grūti pielāgoties pārmaiņām, ko dzīvē ienes mazais (pat ja mazais plānots, visu nevar paredzēt)... Un man jau liekas, ka katrai mammai reizēm vienkārši vajag nolaist tvaiku, bet domāju lielākam atbalstam vajag atrast kādu kas saprot īstajā dzīvē. Internetā nekad nevar zināt uz kuru pusi diskusija pavilksies, kas kuram tobrīd būs aktuālāks, jo nekas nav melns vai balts.

lauvinja 13. augusts 2018 08:20 lindas_mamma

Ja ģimenē ir bērns, kurš prasa īpašu kopšanu vai mamma mazo audzina viena 24/7, jā tad es saprotu, ka var pačīkstēt, ka grūti un gribas atelpu. Vēl grūti varētu būt dzīvot laukos, kur māja, dārzs, saimniecība, veikals tālu - apmeklējums rūpīgi jāplāno, ārsts arī ne viegli sasniedzams - bet šie cilvēki reti kad sūdzas.

Tie, kas čīkst, pārsvarā nez kāpēc ir pilsētas ļaužu, kuri dzīvo dzīvoklī ar bodi aiz sētas, kur pieejamas pārtikas piegādas internetā un ārsts pāris kvartālu attālumā.

Aiziet cilvēcīgi uz veikalu? Uztici iepirkkumu sarakstu otrai pusei, taisi šopingu viena, kad partnerim brīvs un var pieskatīt mazo, iepērcies netā, atvieno šopingu ar pastaigu un aizej uz tirgu.

Lielie mājas darbi - māju atputekļot, izmazgāt, sakārtot plauktus, uzturēt tīru ikdienā, ja vien vismaz 3-4 bērni un 150 kv māja, neredzu neko pārdabisku. Katrs aiz sevis savāc un nekas ārkārtīgi vācams pāri nepaliek. Logus ir grūtāk notīrīt, ja nav palīgu.

Ēst gatavot -piedomā pie ēdienkartes, sataisi brīvākos brīvos sagataves, gatavo kopā ar bērnu.

Tā ir katra paša izvēle darīt vai čīkstēt. Iemeslus nedarīt var atrast vienmēr un vismaz kaudzīti uzreiz ;)

minchuks_2011 11. augusts 2018 15:17 lauvinja

Pilnīgi piekrītu katram vārdam. Vajag tikai domāt līdz un gribēt. Agrāk čīkstēt vienk nebija laika un visu varēja pagūt. Tapat tagat ir mammas ar 4-5 mazuļiem un tiek galā. Ticu ka ir pavisam čīkstulīgi mazuļi un pagrūti, bet pēdējā laikā biežāk dzirdami padomi kā atstāt kkam mazuli lai mamma var iziet, lai nāk kāds uzkopt māju vai pagatavot ēst nevis kā atrast to zelta ceļu ar mazuli lai viss izdodas. Es viena uzaudzināju divus bērnus, drīz būs trešās dzemdības, vīrs strādā ārzemēs, bērni, māja, auto viss viss ir uz maniem pleciem. Ir mammas kas izvēlas vieglako ceļu- daļu darbu atdot citam, ir kam tādas iespējas vienk nav un jātiek galā pašai.

lindas_mamma 11. augusts 2018 15:02

Lauvinja, visu cieņu Tev, ja paspēji visu un laika vēl pāri palika. Tiešâm respect.... Bet tiešâm mēdz būt tā, ka tiešām brīžiem šķiet, ka laika sev vairs neatrodas, atsevišķi mājas darbi tiek atlikti no dienas uz dienu. Un tas nav slinkums vai izlaidība, bet vienkārši realitāte, ja nav NEVIENA, kam lūgt pieskatīt mazo, lai aizietu cilvēcīgi uz veikalu, pie friziera, vai padarīt kādu lielu mājas darbu, kas jau labu laiku gaida.. Nevajadzētu kritizēt un nosodīt citu mammu, jo mēs nekad nevaram zināt, kāda ir viņas ikdiena... Lai visām mammām skaista atlikusī vasara ar saviem mazuļiem:)

lauvinja 10. augusts 2018 09:12

Tagad modē ir nevis supermamma, bet mamma čīkstule! :D
Liela daļa jau topošās māmiņas stadijā ir čīkstules - bez maz no pirmās grūtniecības dienas domā par to, kā pavadīt laiku uz slimības lapas, pačīukstēm, rīt bulciņas un kūciņas, uzdzerot kolu (jo gribās taču), nekustēt (jo slinkums), pēc tam visiem stāstīt cik grūti.
Kad piedzimst bērns, tad vispās neko vairs nevar uzspēt - ne māju sakārtot, ne laukā pastaigā iziet, ne dušā ieiet bez palīgiem. Nez kā kādreiz pastēja i māju piekārtot, i laukus un dārzu izravēt, i govi izslaukt un vēl pamperi nebija pieejami - autiņu kalni mazgājami!
Man ir tikai divu bērnu pieredze, bet nu vecumā līdz apmēram 6 mēnešiem, pilnīga lafā, visam laika atliektiem galiem pietika. Jā, viens bērns bij agrais putniņš cēlās 4-5, man bez maz sērkociņus vajadzēja acīs spraust, bet nu un, pa dienu noslaudu mazo miedziņu kopā ar mazuli un miers, laika visam atlika. Pa vakariem kolikas mocīja - nu atstāj visu un paauklē mazuli, tas ir tikai vakars.
Jā ir grūti, kad mazais sāk pārvietoties, visur grib tikt, bet ja tam pieiet ar baudu un neiespringst, nav tik traki. Paspēju vēl paralēli pastrādāt, kad bija nepieciešams. Jā, ir grūti, kad mazais slims, bet atkal - tas ir pārejoši lielākajā daļā gadījumu.
Pukstēšana un gaušanās mūsdienās cieņā, bet katram laikam savas iezīmes.

Ievas_mamma 9. augusts 2018 19:22

Runā jau runā, pēdējā laikā runā pat ļoti daudz. Vairs pat nav "moderni" būt tai "perfektajai" mammai. :D :)

mamma88 9. augusts 2018 18:25

Šķiet, ka agrāk par šiem ērkšķiem vispār nerunāja. Pēdējos gados tas ir aktualizējies.