19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Gaidības ir īpašs laiks mums katrai, neatkarīgi, vai to piedzīvojam pirmo reiz, vai arī ceturto, piekto... Taču, cik mammu, tik arī domu un piedzīvojumu šajā laikā. Esmu dzirdējusi no mammām, cik skaista ir iespēja kļūt par mammīti un par māmiņu kļūstam ne tikai tad, kad mazuli turam rokās, bet gan tad, kad mazulis ir mūsu puncī. Šīs sajūtas ir grūti izstāstīt, grūti parādīt, jo tās spēs saprast tikai tās mammītes, kuras šo laiku ir piedzīvojušas. Kā tad īsti ir, vai gaidību laiks ir kas sarežģīts, dažādiem pārbaudījumiem bagāts, vai tieši otrādi - skaists un baudāms?
Es visus trīs mazuļu gaidību periodus nepaspēju izbaudīt, nepaspēju sajust tā pa īstam, dzīve tieši šajos posmos sarūpēja "pārsteigumus" un izaicinājumus. Skatoties uz jaunajām mammītēm ļoti priecājos, cik ļoti viņas rūpējas par bērniņiem, mazulīšu labklājību un to, lai viņi justos labi un būtu mīlēti. Cik ļoti mammītes izvēloties pirmās drēbītes, pirmās sedziņas mīļo punci, glaudot to ar rokām, atceros, arī es tā darīju, arī es sarunājos ar savu mazulīti, arī tētis viņu mīļoja. Bet vai grūtniecība visām mammītēm ir skaists laiks, vai nav arī tā, ka tas ir visai grūts posms, ja mamma nespēj sadzīvot ar svara izmaiņām, ar pietūkušām kājām, ar sāpošu muguru, ar mūžīgu nogurumu? Atceros, kā pirms vairāk kā 2 gadiem runāju ar kādu savu paziņu, viņa apsveica ar trešo mazulīti, biju gaidībās un viņa man teica:" Man jau pietiek ar vienu, tas bija tik traki, noteikti, vairāk bērni mums nebūs. Biju tik resna, bija tik grūti un viņš vēl visu laiku spēra, spieda uz urīnpūsli... Nē, otrreiz ko tādu piedzīvot es negribētu. Un vēl tās dzemdības, tik smagi, lai vai ko izmēginātu... Nē, tas nav mans."
Pareizi, nepareizi, nosodoši, reāli? Grūti pateikt, man bija savādāk. Protams, nesēdēju mājās un neglaudīju punci 24stundas, vai saudzēju sevi tikai guļot... Nē, es strādāju, ceļoju, darīju visu kā ierasts, bet vienu es zinu noteikti - iemīlējos viņos visos trīs uzreiz, kā testā ieraudzīju 2 svītriņas.
Lai skaists un jauks Jums mammītes šis gaidību laiks
Piekrītu par to skaistumu😀 Nekad nesapratu,ka visi čīkst,bet nu varbūt tas tādēļ,ka man ar svaru nav bijušas problēmas,lai arī grūtniecības laikā pieņēmos 20-25kg un nekāda vaina😀
Gribētos pat teikt - ja sievietei rūp tikai ārējais skaistums, viņa nav īsti gatava pilnvērtīgi dzīvot, jo sievietes ķermenis ir tiiik ļoti mainīgs tā fizioloģijas dēļ. Katram dzīves posmam ir savs skaistums, to ir jāprot ieraudzīt. Fiziskās izmaiņas ķermenī nedrīkst būt galvenais, dēļ kā cilvēks ceļas vai krīt.
Grūtniecība ir skaists laiks un rezultāts ir tā vērts. Jā, ne vienmēr viss bija viegli un skaisti, bet kopumā tā sajūta, ka mazais aug ir tik forša! Un froša ir arī satikšanās!
Ja ir tādas grūtniecības kā mana pirmā un tādas dzemdības kā otrās, tad varētu apdomāt un laist pasaulē vēl kādu pulciņu bērnu....
Bet es nesaprotu čīkstēšanu par skaistuma bojāšanu sievietei, ja tavs ārējais skaistums ir vienīgais, kas rūp sievietei, tad viņa nav gatava mazulim!
Pirmās divas bija feinas 😀 Pēc meitas mēs jau domājām,ka viss,jo vienkārši pietiek.Bet ar tādu skatu uz grūtniecēm skatījos- ak ,vairs man nespīd šito izbaudīt.Bet kad pieteicās Hārdijs,tad it kā šķita- tas tak būs atkal feini.Bet laikam vajadzēja trešo ,laiv isi izbaudītu un saprastu- nu gan vairs nē. Jo tieši ar trešo jutos vistrakāk- grūti,smagi, kājas sāpēja, mūžīgā skriešana ar pārējiem bēnriem. Lai arī mēģināju baudīt,tomēr sajūtu līmenī šī nebija super grūtniecība,kaut medicīniski viss bija ideāli! TAgad ieraugot grūtnieci mani vairs nepārņem ilgas pēc šī laika.Bija labi,bet es to esmu izbaudījusi pietiekami- fiziski laikam vairs nevarētu izturēt!
No kosmiskā viedokļa man ārkārtīgi baudpilnas šķitušas abas grūtniecības, taču no fiziskās/fizioloģiskās puses nudien viss nebija cukurs.
Ja,bet ta ir izvele-iet tam visam cauri un vel daudz kam,cinities ar sekam,vai palikt "muzigi skaista" in bez berna/iem.
Arī visos nesmukumos (nokarājušās lielas krūtis, strijas, varikozas vēnas, liekais svars utt) var saskatīt ko skaistu, pietam viss ir uzlabojams ar laiku. Jā, tas prasa darbu un nereti finanses, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar to mazo kunkulīti!