Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pirmās kustības. Pirmā USG. Vakari kopā ar mazulīti, dziedot viņam dziesmas. Bērniņa pirmie smiekli. Pirmais smaids. Pirmais acu skatiens. Ir māmiņas, kuras to nepiedzīvo vai.. diemžēl piedzīvo un izbauda pavisam īsu laiku.
Māmiņu Klubā māmiņas dalās savā ne tikai patīkamajā pieredzē, bet arī par jautājumiem, kas var saplosīt sirdi un atstāt visai dziļas rētas, jo vienkārši tas ir jāizsāp.. Jā, diemžēl bērniņu nākas zaudēt ne tikai pirmajās grūtniecības nedēļās, bet arī tad,kas viņš jau ir piedzimis- reizēm priekšlaikus dzimušie, reizēm slimības dēļ, reizēm vēl kas nogājis greizi.
Jā, ir sarunas ar psihologiem, tuviniekiem, speciālistiem, bet tā uzreiz nekas nespēj šīs sāpes remdēt.Maminuklubs.lv ir izveidota grupiņa, kur dalīties savās sāpēs, sajūtās un emocijās, lai vairotu līdzjūtību un sadziedētu dziļi plēstas brūces, jo tas vienmēr ir sirdi plosoši un sāpīgi.
man sāpes pārgāja, kad piedzima Katrīne, bet bailes man sekoja visu grūtniecības laiku.
Domāju, ka saprot tevi ikviena māmiņa 🤗
Bet dalīties sāpēs ir vieglāk, ja kādai ir sāpējis tikpat ļoti, kā tev..
Sveikas! Prims diviem gadiem es vienlaicigi zaudeju abus manus delinus. Biju 23.grutniecibas nedela ar maniem dvinisiem, kad arsti pazinoja zinu kas pectam paris dienu laikaa sagrava manu dzivi. 😥 Man pazinoja pa dvinisiem ir ta sauktais Twin-to-twin transfusion syndrome (diemzel nezinu ka latviski tas saucas), ka rezultata mani nolika fakta prieksa ka mazie var nomirt, vai ka viens tikai izdzivos, vai abi izdzivos bet bus invalidi , nu un kriksitis procentu bija ka viss bus labi. Es izgaju no klinikas saturot savas emocijas , pa celam uz majam ar viiru neparmijam ne varda. Majas parnakot mana vieniga doma bija ieslegties istaba , bet viirs mani uzreiz apnema un es vinam pajautaju: "Vai musu mazie mirs?" , vins atbildeja apstiprinosi. Tai bridi es sabruku un man nevareju sanemties lai domatu pozitivas domas. 😥 Pec 2 dienam bija jadodas uz slimnicu lai veiktu lazera operaciju kas dotu apmeram 20 % pozitivu rezultatu, tomer tai nakti pirms brauksanas nogaja udeni. Taa nu 2011.gada 18.novembri (Latvijas svetkos) man priekslaicigi dzima divi delini. Es no visa biju sokaa, turklat vel ieraugot cik vini ir maziitinji un saprotot ka tu nekadi nevari viniem palidzet. ☹ Tris dienas mani mazulisi bija dzivi, tomer arsti nedeva mums nekadas labas ceribas. Principa ta ari bija, ka vai nu abi mirs, vai izdzivos,bet bus invalidi. Dievins nolema atvieglot vinu ciesanas, un diena kad mani izrakstija no slimnicas vini nomira, Arsti paspeja mus izsaukt atpakal uz slimnicu lai paspejam atvadities. 😥 Tu sedi tai slimnica, ar to nenormali mazo cilvecinu rokas, arsts un medmasas uz tevi zheli skatas, bet tu pat nevari paraudat, jo gribas to darit vienatnee. Nu jaa, kad pec atvadisanas biju viena sava istaba tad es breecu, jo par raudasanu to gruti nosaukt. Tan skita ka man ieksas plist pusu un kads sirdi rauj laukaa, tik loti sapeja. 😥 Tai dienaa man visa mana ideala pasaulite sabruka. ☹ Mes apglabakam mazulus Kekavas kapos un sadarbojoties ar jauku sievieti izveidojam loti milju kapakmeni. Tagad ta ir skaista un gaisa vietina kur parunaties ar maniem deliniem.
Nu ir pagajusi divi gadi, esmu atkal bernina gaidibas 😀 , un savus puisenus atceros ar gaisam domam un lielu milestibu. Un protams ka vel joprojam saap ka nav manu delinu blakam, ka nedzirdu vinu raudasanu un smiesanos, bet Dievs man ir davajis jaunu sirsninu par ko rupeties, kuru gaidu ar vislielako nepacietibu. Un zinu, ka viss soreiz bus labi. 😀
Man prieks ka uzradas sada tema formumaa, jo pa siem diviem gadiem beidzot varu izkratit sirdi. Jo mani sapratis tikai tas maminas, kuras ko lidzigu ir piedzivojusas.
es šodien uzrakstīšu kādu stāstu , palasi to, iespējams, ka viss nav tik slikti kā liekas.
mana meitiņa nodzīvoja nepilnu dienu un pēc tam nomira, tajā laikā nebija tādu iespēju kā tagad, tagad viņa būtu dzīvojusi.
Šī traģēdija mani ļoti spēcīgi iespaidoja 😥
Nedēļu jutos tā, it kā kāds man ļoti tuvs cilvēciņš būtu aizgājis..
Ļoti jutu līdzi māmiņai..
Rezultātā ik nakti liecos pie meitiņas gultiņas, lai ik pa laikam pārbaudītu vai elpo..
Kā arī 2x piesardzīgāk izturējos pret visu, kas minēts kā riska faktors ZPNS
gribētu zināt kā iet māmiņai ar niku Annakalnina, viņa šī gada sākumā zaudēja dēliņu Lorencu.