Dzemdēt var būt grūti, bet galvenais ir rezultāts!

11. Jan 2017, 18:51 agato4ka agato4ka

Laikam ir galu galā jāuzraksta.

Noliktais datums bija 29.03, bet nekas nesākās, aizbraucu uz toņiem, arī nekā, viss labi, uz toņiem vēl pēc nedēļas.

04.04 atkal uz toņiem, saka - viss labi. Man gan sākā likties, ka ūdeņi jau tek. No 6 uz 7 pa bakti bija stiprāki izdalījumi un no rīta atklāju nelielas asins strīpiņas tajos. Paketi es nevilku ne reizi grūtniecības laikā un tapēc pat nedomāju arī tajā brīdī. Sakravāju mantas pēdējās un devos ar sabiedrisko uz uzņemšanas nodaļu.

Vecmāte paklausījās toņus, sabāra, ka nav paketes un aizsūtīja mājās, jo viss labi. Man gan tā nelikās, tapēc uz nakti ieliku marlīti, lai tos ūdentiņus savāktu. Ap 12 sāka vilkt nedaudz, bet nebija tās kontrakcijas.

5 no rīta izsaucām ātrod un devamies uz RDzN, jo ūdeņu noteikti pilēja. Atvērums knapi 1cm, ūdeñi pil, toņos vis labi.

Nakti man pagulēt neizdevās, jo es kaut ko gaidīju :D
11:00 atnāk daktere, es informēju, ka ūdeņi pil nevis no 3:00, ka rakstīts katriņā, bet no pirmdienas stabili un es gribu stimulāciju. Daktere nedaudz apstulbusi, stimulēties jau neviens nekad negrib, bet es tik jauka visu zinu jau un gribu :D

Ap 16:00 sākās permanentas sāpes, nevis kontrakcijas. Glābos nedaudz uz bumbas un viss.

Labi, ka esam gimenes palātā, jo bļaustīšanās jau sākās, cik nu varu paciest sāpes, šeit bļāvās ļoti. Bet atvērums tik 3 cm, uz dzemdību zāli nav nedz laiks, nedz tur vietas.

18:00 esmu apnikusi jaunajai maiņai (rīta maiņa bija forša, vakara maiņa gan nē). Izsauc dakteri no dzemdību zāles, tas sabār viņus, ka vietu nav un nav ko sūtīt, ja vajag, tad pieņemsim arī tepat palātā. Bet atvērums tik 4cm.

Ja stundu mani cenšas pierunāt uz epidurālo, mans iekšējais mantrausis saka, ka 350€ netērēs :D

Grib laist sistēmu, jaunās maiņas vecmāte nevar iedurt, sadursta visas vēnas un tad dakteris iesaka iedurt nošpu. Man tā sāp vēders, ka nošpas šļirci (tā ir nepatīkama, ļoti sāpīga) es nejutu.

19:00 atvērums joprojàm knapi 4cm, dzemdību zālē vietu nav.

Man jaunā vecmāte izlasa lekciju, ka bļaut nedrīkst, bet man tā vienalga, es jau 2 stundas guļu ar monitoru, es gribu uz bumbas un sākumā uz tualeti....

20:00 sākam kustēties uz dzemdību zāli, es praktiski rāpoju, blakām iet meitene, itkā pat nedzemdētu vēl :D a es te rāpoju :D

Man iedod pirmo zāli, kas jau ir gatava.
Atnāk vecmāte ar dakteri, jo mans iekšējais mantrausis salūza un piekrīta EA.

Atvērums 5cm. Pārdur ūdeņus 20:45, paiet 15 min, atnāk anesteziologs. Jautāju dakterei; "Man tādas dīvainas sajūtas, bet spiest taču vēl nedrīkst?" Anesteziologs pasauc vecmāti. Atvērums pilnais, EA vairs nav laika, jādzemdē.

Es joprojām nejūtu kontrakcijas, man visu laiku sāp. Ssss pateikt nevaru, galviņa neiet. Nav izgrozījies.
Paložņāju pa galdu, vecmātes pavadībā, lai mazais izgriežas. Izgriezās. Galviņa neiet.

Pasauc otru dakteri. Nu pie manis ir 2 vai 3 vecmātes un divi ārsti.

Spēku man vairs nav, nedaudz uz mani pabļauj, lai saņemjos, jo nefīrēju, kas notiek, dēļ sāpēm.

Saņēmos, palūdzu teikt, kad kontrakcijas, jo nejūtu. Vienalga nekā. Paņem vakuuma instrumentu. Vienreiz, neiet, saprotu ka jau atnāca pārvest uz operāciju zāli. Vēl reiz, hops nereāls krakšķis astes kaula apvidū, ir, divi griezumi un mazais klāt.
Iekliedzas un silts man uz vēdera 23:43.
Daktera teikums: "Oho cik liels, vēders gan var būt mānīgs!" Jo vēders man bija ļoti mazs.

Vēl kontrakcijas un iziet placenta. Sāk šūt, izrādās ir plīsis dzemdes kakls, tapēc pa 15 min bija maldīgais pilnais atvērums, tapēc nebija pilnībā mīksts dzemdes kakls un negāja galviņa. Sašūts, viss labi.

Atvainojos vecmātei, ka bļaustījos un nevarēju sakoncentrēties lāgā. Vecmāte jau mīļa, viss labi, visiem bija jāizdara savs darbs un viss.
Staigāt pati nevarēju, arī sēdēt nē, vienu paracetamola svecīti iedeva, lai kaut pagulētu.

Topošajām mammām es gan centos neko nestāstīt, jo man nebija skaists un viegls stāsts, kā daudziem. Bet es esmu ļoti pateicīga RDzN vecmātei Lovitai un arī dakteriem, ka mani spēja izvilkt no sāpju aizmirstības un padarīja iespējamu mūsu tikšanos ar mazo ķiparu.

KONKURSS: aicinām dalīties arī tevi savā DZEMDĪBU stāstā!

20170111093845-61200.jpg