25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Sveikas, meitenes!Domāju par bērnu plānošanu un sapratu, ka ne vienmēr nepieciešams domāt tikai ar galvu, bet reizēm vērts ieklausīties sirdī.
Stāsts tāds: abas meitenes piedzima laikos, kad vēl nebijām īsti nostabilizējušies dzīvē, manos divdesmitajos un trīsdesmito pašā sākumā. Ar pirmo bērnu nebija mašīnas, taupīju naudu pamperiem un pagatavoju paštaisītus autiņus/lietojām auduma autiņbikses, lietotie apģērbi/apavi gāja uz urrā. Ar otro finansiāli gāja mazliet vieglāk, bet vienalga situāciju par spīdošu nosaukt nevarējām.
Pašlaik situācija, paldies Dievam, ir nostabilizējusies un, ja domātu tikai ar galvu, ir ideālais laiks bērnam. Taču ir viens "bet" - lai gan man ir tikai nepilni 34 gadi, atklāju, ka dažādu veselības problēmu dēļ bērnu vairs nevar būt. Jā, zinu daudzas, kas dzemdē šajā vecumā un vēl stipri vēlāk, bet viens variants nekad neder visām. Manā gadījumā jāpiekrīt "vecās skolas" idejai, ka labākais laiks dzemdēšanai ir 20tie.
Par dažiem uzskatiem uz Viesturu Rudzīti esmu nikna, bet šī viņa doma gan šķiet pareiza - meitenei jāpabeidz bakalaurs, mazliet jāpastrādā, tad jādzemdē 3 bērni un tikai apmēram 30-33 gadu vecumā, kad jaunākais bērns aiziet dārziņā, jāstājas maģistrantūrā un jāuzsāk karjera. Pa šo laiku iespējams tikt skaidrībā, ko tad īsti grib studēt+dzīves pieredze. Loģiski, šeit jābūt vīra finansiālajam atbalstam un puslīdz sakārtotiem apstākļiem, bet domu atzīstu par labu esam. Meitenes, nepazaudējiet savus divdesmitos! Jo vēlāk iespējas dzemdēt var arī nebūt. Ja mēs būtu gaidījuši, viss tiktu palaists garām.
Man liekas, ka, lai cik nepatīkama atziņa tā arī nebūtu, beidzot jāsaprot, ka dzīve garantijas nedod. Mani gan mazliet kaitina, ka šobrīd, tik ļoti tiek popularizēts bērnus radīt pēc iespējas vēlāk. Man jau liekas, jo lielāki bērni, jo lielākas izmaksas - bēbītim būs vienalga, ko mugurā vilkt... Nevajag ļoti daudz no tā, ko mazajiem gribas nopirkt... Riski dzīvē ir vienmēr, un pret visu nevar nodrošinaties. Riks piecdesmit un sešdesmit gados palikt par ilglaicīgu bezdarbnieku ir daudz lielāks nekā jaunam esot, bez vijoles nodarbībām piecgadnieks var iztikt, bet ieguldīt labā augstskolas izglītībā gribēs daudzi... Manuprāt ideāls laiks nav nekad, tā kā šo jomu nevajadzētu pārplānot.
Dzīvojam tādā laikā, kad stabilitāte ir vajadzīga, viss maksā taču.
Manā gadījumā arī vispirms bakalaurs, darba pieredze vismaz kāda, iegādāties īpašumu vispār super, ja sanāk, jo tomēr uzskatu, ka ir traki, ja ir jāīrē, zinu, ka daudzi nevar sakrāt īpašumam, bet, ja ir bērns, tad var būt vēl grūtāk, jo vajadzības palielinās.
Katram ir savs dzīves ceļš ejams, cits var dzemdēt 20 gados un 3 pēc kārtas un dzīvē viss ļoti labi nokārtosies un izglītību būs iespēja iegūt izcilu un karjeru ar attīstīt (zinu no pieredzes stāsta), bet arī zinu, kam ar vienu bērnu paliek finansiāli grūti, ka nevar pat pie zobārsta aiziet utt.
Tomēr katram jāvadās pēc savām izjūtām un prasībām dzīvē, nekad neko nevar paredzēt.
Nekad neko nevar zināt. Ne tikai to, kurā vecumā vairs nespēs bērnus ieņemt, bet arī to līdz kuram laikam lemts dzīvot, jo neviens nav pasargāts ne no slimībām, ne nelaimes gadījumiem. Pēc tādas filozofijas, labāk bērnus neradīt, ja nu šie paliek par bāreņiem.
Katram cilvekam savs dzives cels ejams. Lai ari sis ir mammu forumums un pati esmu mamma,tomwr uzskatu, ka ne visam sievietem ir jabut mammam!Citam labak ir nodoties nemitigi sev,jo vina varrbut butu ne tik laimiga ar berniem. Ne visas var tam egoismam parkapt pari.
Bet dažos vecumos bērni vairs nav iespējami. Un reizēm daudz ātrāk, nekā citiem.
Kā teica viens mans pasniedzējs augskolā, ja sieviete vēlas veidot karjeru, tad jādzemdē bērnus studējot bakalauru, lai pēc tam var doties darba tirgū.
Bet katrā vecumā dzimušam mazulim ir savi plusi un mīnusi.